Ceļojums pa seno Vanemas zemi ^{Apriņķis.lv}

Vanema un Miera Kursa

11.–12. gadsimtā Vanema (lībiešu val. Wanne Maa jeb Vecā Zeme) bija visai plaša teritorija starp divām upēm – Sloceni un Ventu –, kas ziemeļos un ziemeļrietumos robežojās ar atklāto Baltijas jūras daļu un Rīgas jūras līci. Piekrasti apdzīvoja lībieši, bet zemes centrālo daļu – kurši, kas vēl sirmākā senatnē te ieradās kā iekarotāji. 

Pēc Vācu ordeņa iebrukuma teritorija tika pārdēvēta par Miera Kursu par godu 1230. gada miera līgumam starp krustnešiem un vietējiem valdniekiem. Un, tāpat kā pārējās iekarotajās teritorijās, ordenis šeit uzbūvēja virkni nocietinājumu – pilis, no kurām dažas saglabājušās līdz mūsu dienām. Viena no šādām vēsturiskām būvēm atrodas Dundagā un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām Ziemeļkurzemē. Turklāt tā ir arī vislielākā.

Zaļās jumpravas mājvieta

Tiesa gan, no sākotnējās Dundagas pils, kāda tā bija 13. gadsimta beigās, šodien nav atlicis daudz – vienīgi pils ārsienu mūri pirmā stāva augstumā un atraktie pagrabi, sākotnējā torņa atliekas līdz otrā stāva augstumam un sākotnējās šķērssienas dzīvojamos korpusos. Toties daudzi elementi saglabājušies pēc 15. gadsimtā veiktās pārbūves (vārtu tornis un priekšpils apkārtmūris). Līdzīgi kā daudzas senās celtnes, pils piedzīvojusi ugunsgrēkus, pēc kuriem tā tikusi atjaunota, bet diemžēl ne vairs iepriekšējā izskatā. Pēdējo reizi pils smagi cieta 1905. gada 2. decembrī, kad to nodedzināja vietējie revolucionāri. 

Vēsturiski Dundagas pils īpašnieki daudzkārt mainījušies. Pagājušajā gadsimtā tā  kalpojusi gan pagasta nama, gan vidusskolas vajadzībām, bet kopš 1992. gada pils ir Dundagas pagasta padomes īpašums un tās galvenais uzdevums ir veikt kultūras, izglītības, tūrisma un atpūtas centra funkcijas. Tagad te atrodas kultūras nams, Dundagas Mākslas un mūzikas vidusskola, tūrisma informācijas centrs un hostelis, kur var pārnakšņot, cerot uz tikšanos naksnīgajos pils gaiteņos ar kādu no leģendārajiem tēliem, piemēram, Zaļo jumpravu, kura te esot sastopama visai bieži.

Pa Ernesta Dinsberga un Arvīda Blūmentāla pēdām

Pils nav vienīgais apskates objekts Dundagā. Te var aplūkot 1766. gadā būvēto luterāņu baznīcu, kopš 1935. gada tai piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Dievnamā apskatāmas Jaņa Rozentāla gleznotā altārglezna “Lieldienu rīts” (1912) un 1859. gadā latviešu zemnieka Anša Dinsberģa būvētās ērģeles, kā arī ļoti sena Bībele (1689) un Kārļa Ulmaņa 1936. gadā dāvātā viesu grāmata ar viņa ierakstu.

Arī Dundagas apkaimē ir gana daudz ko redzēt. Pavisam netālu atrodas novadpētniecības muzejs – Kubalu skola, ko uzskata par pirmās latviešu nacionālās atmodas šūpuli. Pirmais skolotājs tur bija leģendārais Ernests Dinsbergs, te mācījušies daudzi slaveni latviešu kultūras un sabiedriskie darbinieki. Turklāt skolas ēka ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies guļbūves konstrukcijā veidotais skolas nams Kurzemē.

Droši vien daudzi jau dzirdējuši, ka Dundagas puse ir slavenā Austrālijas krokodilu mednieka Arvīda Blūmentāla (1925–2006) dzimtā vieta. Šis vīrs kļuvis par galvenā varoņa prototipu piedzīvojumu  filmā “Krokodils Dandijs”, un viņam par godu Dundagā uzstādīts piemineklis krokodila veidolā.

Netālu no Dundagas meklējami arī citi interesanti apskates objekti, piemēram, Valpenes piramīda un Peldangas alu labirints.

Piramīda un alas

Valpenes piramīda ir lielu akmeņu krāvums aptuveni sešu metru augstumā, kas veltīts Krišjānim Baronam. Akmeņi piemineklim savākti no apkārtējiem laukiem, tajos iekalti meliorācijā iznīcināto apkārtnes māju vārdi. Iekalto māju vārdi ir izvietoti atbilstoši mājas atrašanās vietas virzienam. Pieminekli 1990. gadā pēc Imanta Ziedoņa ieceres veidojis tēlnieks Vilnis Titāns. Tuvumā savulaik atradusies Valpenes muižas ēka, kur dzīvojis Krišjānis Barons, bet netālu esošajos Valpenes kapos apglabāta viņa māte un māsas. 

Savukārt Peldangas alas, kas meklējamas dažus kilometrus no Dundagas, braucot pa Ģibzdes ceļu, ir dabisks veidojums – tekoša ūdens izskalots alu un pazemes eju labirints Liepniekvalka krastos esošajā smilšakmens atsegumā. Alu kopgarums sasniedz 70 metrus – tas ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā. To veido viena lielāka un divas mazākas sazarotas telpas, kas savā starpā savienotas ar tuneļiem. Alā izveidojušies vairāki pīlāri un smilšakmens stabi. Taču, pastāvot nogruvumu riskam, alas šobrīd diemžēl aplūkojamas vienīgi no ārpuses.

Dodoties uz Lībiešu krastu

Pats par sevi saprotams, ka pēc Dundagas apskates būtu grūti atturēties no Lībiešu krasta apmeklējuma. Tālu nav jābrauc – līdz Mazirbei tikai 24 kilometri, turklāt pa ceļam var aplūkot Slīteres dabas taku un bāku. Uzkāpjot bākas piektajā stāvā, no teju 100 metru augstumā virs jūras līmeņa paveras brīnišķīga apkārtnes panorāma – Slīteres rezervāta mežs, kas stiepjas līdz pat jūrai un apvārsnim. Skaidrā laikā no bākas redzama Sāremā sala ar Sirves bāku.

Rezervāta teritorijā izveidotas trīs dabas takas: Slīteres, Pēterezera un Ēvažu. Takas nav garas un it piemērotas visu vecumu apmeklētājiem, lai gan pirmās divas ved pa visai kalnainu apvidu. Pēterezera taka šķērso varenos kangarus (stāvus, ar mežu apaugušus kāpu paugurus) un vigas (dziļas, pārpurvojušās ieplakas starp kangariem). Savukārt Ēvažu taka ir īsa – tikai 300 metrus gara – un ļauj apskatīt vienu no retajiem Rīgas jūras līča stāvkrastiem ar augstumu līdz pat 15 metriem.

Mēra akmeņi un vilkača kaps

Iebraucot Mazirbē, mūs sagaida sveiciens lībiešu valodā – esam nonākuši Lībiešu krastā (Līvod rānda), kas ir īpaša kultūrvēsturiska teritorija ar savām aizsargājamām vērtībām. Vēsturiskajos avotos Mazirbe minēta jau 1387. gadā, un te bijis lielākais lībiešu ciems Kurzemes piekrastē. Vēl nesenā pagātnē te bijis arī nozīmīgs zvejniecības un kuģniecības centrs. Mūsdienās Mazirbes vārds saistās ar Lībiešu tautas namu un ikgadējiem lībiešu svētkiem. 

Šeit ir visai daudz apskates objektu – sākot no Mēra akmeņiem, Baltās kāpas, Lībiešu tautas nama un 1868. gadā uzbūvētās Mazirbes luterāņu baznīcas, kuras 36 metrus augstais tornis kalpojis par orientieri jūrasbraucējiem, un beidzot ar laivu kapsētu, pieminekli Vecajam Taizelim un kādu mītisku apbedījumu – teikām un spoku stāstiem apvītu senu ar akmeņiem apkrautu kapu, kas esot vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta...

Naktsmītne par 10 eiro? Kāpēc ne?

Apskates vietu Ziemeļkurzemē ir gana daudz. Bez jau aprakstītajām noteikti jāapmeklē ragu muzejs Vaidē, Kolkas rags un skatu tornis, Pūrciema Baltā kāpa, Roja, Kaltenes akmeņainā piekraste un Mērsrags, Valdemārpils, Laumu dabas parks un citi objekti. Tāpēc ir vērts plānot ceļojumu vismaz uz divām vai pat trim dienām, un tas nozīmē, ka aktuāls būs naktsmītnes jautājums. Tiem, kam budžets atļauj, ir gana plašs piedāvājums gan vietnē booking.com, gan visittalsi.lv, savukārt ekonomiskāka varianta cienītājiem ieteiktu padomāt par telšu vietām kempingos.

Piemēram, Mazirbes “Jūrmalnieki” piedāvā gan labiekārtotus namiņus, gan telšu laukumu pašā ciema centrā. Četrvietīga namiņa cena par diennakti ir no 55 līdz 65 eiro, bet par telts vietu jāmaksā tikai 10 eiro (nevis no cilvēka, bet par vietu). Viesiem pieejama pilnībā aprīkota moderna virtuve, tualetes, elektrības pieslēgums. Kempings ir ļoti sakopts un kluss, ar nojumēm omulīgai pasēdēšanai, griliem un ugunskura vietu, turpat blakus ir veikals, vasaras kafejnīca un picērija, kas izvietojusies tautas namā.

Ja atceļā vēlaties doties caur Kolku un Roju, naktsmītni var plānot Pūrciema kempingā “Plaucaki” – vēl viena apbrīnojami klusa vietiņa meža vidū piecu minūšu gājiena attālumā no jūras, kur var izvēlēties vienkāršu atpūtas namiņu, sākot no 35 eiro, vai telts vietu par 10 eiro. Tāpat kā “Jūrmalniekos”, arī te pieejamas visas nepieciešamās ērtības.

Lai gan līdz Kolkai un Mazirbei var nokļūt arī ar autobusu Rīga–Mazirbe, kas kursē divas reizes dienā un pietur arī Dubultos un Engurē, ceļojumu tomēr iesakām plānot ar automašīnu. Tad varēs pilnībā izbaudīt visus Dundagas un Lībiešu krasta apskates objektus.