Latvijā novecojušas ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanai nepieciešams miljards eiro

Viņa atzina, ka Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu nozares lielākais izaicinājums ir novecojusi infrastruktūra - jo īpaši mazajās apdzīvotajās vietās.

Nākamajos 20 gados, lai ieviestu jaunās Eiropas Savienības (ES) prasības notekūdeņu attīrīšanai, kā arī nepasliktinātu esošo situāciju, būs nepieciešams viens miljards eiro. Līdz 2045.gadam jaunās un stingrākās prasības pakāpeniski būs jāievieš aptuveni 20 lielākajās Latvijas pilsētās.

Vesere skaidroja, ka līdz 2035.gadam būs jānodrošina, ka aptuveni 130 apdzīvotajās vietās sadzīves notekūdeņu tiek savākti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Pašlaik 16 no šiem ciemiem vispār nav centralizētās kanalizācijas sistēmas.

Aptuveni 20 lielāko pilsētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs jānodrošina energoneitralitāte, lietus ūdeņu apsaimniekošana un jāievieš paplašināts monitorings. Vesere atzina, ka Latvijai joprojām nesekmējas ar lietus ūdeņu apsaimniekošanu.

Vesere norādīja, ka Latvijā labā ekoloģiskā stāvoklī ir tikai 35% virszemes ūdensobjektu, labā ķīmiskā stāvoklī ir 86% pazemes ūdensobjektu. Visā ES noteikts mērķis, ka līdz 2030.gadam vismaz 25 000 kilometru upju atkal vajadzētu padarīt brīvi plūstošas. Latvijā upju brīvo tecējumu patlaban kavē vairāk nekā 1500 šķēršļu, piemēram, aizsprosti, dambji, caurtekas un citas būves.

Kā nozīmīgu aspektu Latvijai Vesere atzina plūdu riska pārvaldības sistēmas izveidi. Lai arī Latvijā plūdi nenotiek katru gadu, taču, piemēram, pērn Jēkabpilī plūdi radīja ievērojamus zaudējumus infrastruktūrai, iedzīvotāju mājokļiem, pauda VARAM pārstāve. Viņa atgādināja, ka plūdu riska sākotnējā novērtējumā par nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijām noteiktas 32 vietas. Pērn ir iesākta ES līdzfinansētā pretplūdu projekta īstenošana Jēkabpilī, kā arī šī gada sākumā projektu priekšatlases rezultātos apstiprinātas 12 projektu idejas 11 pašvaldībās.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), aptaujājot pašvaldības, ir sācis plūdu riska sākotnējā novērtējuma atjaunināšanu.

Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsvēra, ka ES izvirzīto mērķu sasniegšanas rezultātā Latvijas iedzīvotāji iegūtu pieejamu un tīru ūdeni, uzlabotos bioloģiskā daudzveidība. Ieguvēji būtu arī lauksaimniecības nozare, zvejniecība, tūrisms.

Jentgena uzsvēra, ka katrs eiro, kas tiek ieguldīts dabas atjaunošanā atgriež astoņus eiro ekonomikā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA), atklājot konferenci, aktualizēja ūdens nozīmi cilvēka dzīvē un eksistencei kopumā, kā arī mūsu pašu rūpes un atbildību par tīru ūdeni.

"Ūdens resursi un ūdens kvalitāte - šie jautājumi skar ikvienu no mums. Ikdienā ir sajūta, ka mēs nenovērtējam to, kas mums it kā mūžīgi ir dots par brīvu - Gauja un Daugava tek par brīvu, jūra ir par brīvu. Arī ūdens krānā, kas ir dzerams un kļūst arvien kvalitatīvāks, maksā salīdzinoši maz. Tas liekas pašsaprotami," pauda deputāts.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Mitrevics klātesošajiem arī atzīmēja, ka viena ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju izjūt dzeramā ūdens trūkumu, un klimata pārmaiņu ietekmē tā ir globāla problēma. Skatoties uz kopējām tendencēm ūdens piesārņojuma kontekstā, arī Latvija ir viens no spēlētājiem, turklāt ne pozitīvā nozīmē, akcentēja komisijas vadītājs.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sekretārs Atis Labucis (AS), akcentējot ūdens resursu nozīmi un tā plašo izmantošanu, uzsvēra, ka tikai veselas ūdens tilpes nodrošina augstu bioloģisko daudzveidību un ar to saistītos šīs ekosistēmas pakalpojumus.

"Šodien, kad saskaramies ar daudziem izaicinājumiem dažādās jomās, tai skaitā arī Latvijas ūdeņu ilgtspējas nodrošināšanā, mums ir jāvērtē ne tikai ekonomiskie, bet arī vides un sociālie faktori. Jāveido zinātniski pamatota pārvaldība, ņemot vērā vides, klimata un cilvēka ietekmi uz dabas procesiem," sacīja Labucis.

"Satversme mums noteic tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, taču attiecībā uz ūdeni, šobrīd to neesam panākuši. Ceru, ka šīsdienas konference sniegs lielāku skaidrību par Latvijas ūdeņu situāciju un tām zināšanām, kas, iespējams, būs jāiegūst no jauna, lai tās izmantotu jūras, upju un ezeru kvalitatīvā stāvokļa uzlabošanai," pauda apakškomsijas vadītājs.

Konferenci "Latvijas ūdeņu ilgtspēja un kā to panākt?" organizē Saeima sadarbībā ar Pasaules dabas fondu, lai iepazīstinātu politiķus ar problēmām, kas saistītas ar ūdens kvalitāti un resursiem, kā arī plānotu konkrētus pasākumus šo problēmu risināšanai.

Pieaicinātie vides un ūdens eksperti sniedz pārskatu par pašreizējo situāciju iekšzemes ūdeņos un jūras teritorijā, identificējot galvenās problēmas un meklējot iespējamos risinājumus.