Mācīšanās jebkurā vecumā ir "jaunais normālais" Apriņķis.lv
- Autors: Vitālijs Korabeļņikovs, Eiropas Tālmācības centra pasniedzējs
Foto - publicitātes
Tehnoloģiju attīstība, sabiedrības vērtību un paradumu maiņa ietekmē arī izglītību un rada nepieciešamību mācīties visa mūža garumā. Dzīvojot laikmetā, kad teju visas nozares un mūsu dzīves jomas strauji mainās un pilnveidojās, regulāra zināšanu un prasmju pilnveide ir būtisks priekšnosacījums, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū. Īpaši spilgti tas izpaužas digitālo prasmju jomā – tehnoloģijas mainās tik strauji, ka nav iespējams kaut ko apgūt visam mūžam, agri vai vēlu, bet zināšanas nāksies atkal atjaunot. Mācīšanās jebkurā vecumā ir “jaunais normālais”.
Kā pasniedzējs digitālo prasmju, tostarp, tīmekļa tehnoloģiju jomā, esmu pārliecinājies par nepieciešamību mācīties regulāri, visa mūža garumā. Arī pasniedzējiem jāmācās, lai nodotu zināšanas tālāk. Pievēršoties tieši digitālo prasmju attīstībai, jāuzsver, ka ir ļoti maz lietu, kurās nenotiek straujas izmaiņas, viens no piemēriem ir dokumentu izstrāde. Taču, tiklīdz cilvēks vēlas apgūt ko vairāk, piemēram, darbu ar mājaslapām, uzzināt par mūsdienīgākajām tendencēm u.c., jārēķinās, ka vismaz reizi gadā, vai pat pusgadā vajadzētu atjaunot zināšanas.
Mūsdienās nav jomu, kur nevajag digitālās prasmes
Digitālās prasmes pilnveido gan profesionāļi, kuri jau izveidojuši karjeru IT nozarē, gan citu jomu pārstāvji, piemēram, skolotāji, lietveži u.c., kuri apzinās, kā digitālo rīku izmantošana var palīdzēt taupīt laiku un būt konkurētspējīgiem. Arī cilvēkiem, kuri līdz šim mēģinājuši izvairīties no visa digitālā, tomēr ieteiktu padomāt par prasmju pilnveidi, jo ir teju neiedomājami atrast kādu jomu, kurā varam iztikt bez tām. Grūtākais ir pārvarēt sevi un uzsākt mācības, taču, tiklīdz šis solis ir sperts, tālāk ir vieglāk. Digitālo prasmju pilnveide ir arī domāšanas maiņa un iespēja apgūt jaunus informācijas meklēšanas veidus, kas nākotnē palīdzēs ietaupīt laiku.
Daudzi, domājot par digitālo prasmju pilnveidi, ir bažīgi par nepietiekami labām angļu valodas zināšanām. Šeit jāuzsver, ka labas angļu valodas zināšanas ir kritiski svarīgas tieši programmētājiem, bet, piemēram, lietvedības programmas vai citas plaši izmantotas ofisa programmas kā Word un Excel ir pieejamas arī latviešu valodas versijās, tāpēc par valodas zināšanām nevajadzētu pārlieku satraukties.
Iegūt jaunu mācīšanās pieredzi
Arī vecums nav šķērslis – tieši pretēji, mūsdienās ir normāli mācīties jebkurā vecumā. Iespējams, uzreiz pēc vidusskolas ir vieglāk saņemties un uzsākt mācības, tomēr arī četrdesmit un piecdesmit gados viss ir iespējams. Patiesībā, daudzus šajā vecuma attur, nevis laika trūkums, bet mācīšanās pieredze, kas gūta pirms vairākiem desmitiem gadu, un kas reizēm nav bijusi pati aizraujošākā. Tāpēc vēlos uzsvērt, mūsdienās ir mainījušās arī metodes, kā mācāmies.
Tehnoloģiju attīstība ļauj mācīties no jebkuras vietas, taupot laiku un līdzekļus. Arī tālmācība ir iespēja iegūt pilnīgi jaunu mācīšanās pieredzi. Turklāt, šāda formātā nereti ir daudz vieglāk uzdot jautājumus. Nav noslēpums, ka nereti baidāmies skaļi uzdot jautājumus, tādejādi apliecinot, ka kaut ko nezinām. Uzrakstīt jautājumu pasniedzējam čatā reizēm ir vieglāk, nekā pacelt roku auditorijā, kas pilna ar citiem cilvēkiem.
Iespēja kāpt pa karjeras kāpnēm vai mainīt profesiju
Tiem, kas domā par profesionālo kompetenču vai dažādu prasmju pilnveidi tālmācībā, bet bažījās par to, cik veiksmīgi izdosies mācīties šādā formātā, aicinu sākt ar kaut ko vienkāršu, pierodot pie mūsdienu mācību metodēm kopumā. Kad tas būs izdarīts, nākamajā reizē jau varēs izvēlēties arī sarežģītāku mācību programmas saturu.
Zināšanu un kompetenču, tostarp, digitālo prasmju pilnveide arī ekonomiski aktīvajā vecumā var palīdzēt ne tikai kāpt pa karjeras kāpnēm jau izvēlētajā nozarē, bet arī mainīt profesiju. Nav noslēpums, ka tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība pārveido darba tirgu – vienas profesijas izzūd, bet to vietā rodas citas, līdz šim nebijušas. Tas nozīmē, ka ir situācijas, kad profesijas maiņa, ir vienīgā iespēja palikt darba tirgū.