Banku analītiķi pirmajā ceturksnī prognozē Latvijas IKP minimālu pieaugumu

Tostarp "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija prognozēja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt pieaudzis par 0,3%, kamēr salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni varētu būt saglabājies teju nemainīgs, uzrādot kāpumu par 0,1%. 

Viņa skaidroja, ka tranzīta nozarē joprojām ir vērojams kritums, kā arī apstrādes rūpniecībā gada sākumā, visticamāk, bijis kritums. Vienlaikus mazumtirdzniecībā un arī pakalpojumu patēriņā varētu būt bijis pieaugums, tostarp "Swedbank" klientu karšu dati norāda uz pieaugumu tēriņos.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni ekonomikā varētu būt bijis pieaugums par 0,4%, kamēr šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni IKP varētu būt pieaudzis par 0,2%.

"Gada sākumā ekonomiskā aktivitāte bija samērā stīva. Tomēr soli pa solim rosība nevienmērīgi un lēni aktivizējās. Par to liecina mazumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības rādītāji," sacīja Gašpuitis, vienlaikus piebilstot, ka ir grūti novērtēt, cik aptveroši šīs tendences gada pirmajos mēnešos ir notikušas. 

Vienlaikus viņš minēja, ka lielā mērā kopējos datus būtiski ietekmēs būvniecības veikums, kuram pērn bija būtiska ietekme, kompensējot negatīvos rādītājus citās nozarēs. Lejupslīde turpinājās tranzīta nozarēs.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozēja, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP varētu būt pieaudzis par 0,1-0,5%, bet šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 0,1% vai arī pieaugums par 0,3%

"Pēc manām aplēsēm, šā gada pirmais ceturksnis Latvijas ekonomikā varētu būt bijis nedaudz labāks kā pērnā otrā puse," teica Āboliņš. 

Viņš norādīja, ka straujākā izaugsme šogad pirmajā ceturksnī varētu būt bijusi pakalpojumu nozarēm, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, eksporta izaugsmi un valsts budžeta izdevumu kāpums sabiedriskajā sektorā. Tāpat martā plusos būtu jābūt tirdzniecībai, kamēr rūpniecībā un loģistikā, visticamāk, joprojām bija kritums, lai gan pēdējos mēnešos Latvijas eksporta tirgos ir redzami pozitīvi signāli.

Āboliņš piebilda, ka eirozonā pieprasījums rūpniecībā sāk stabilizēties, gatavo preču krājumi samazinās un uzlabojas uzņēmēju noskaņojums, tādēļ otrajā ceturksnī rūpniecībā atkal varētu parādīties nelieli plusi. Tāpat neliels kritums ir iespējams būvniecībā. Lai gan valsts investīciju izdevumi šogad aug, procentu likmju kāpumu ir negatīvi ietekmējis būvniecības aktivitāti privātajā sektorā.

Centrālā statistikas pārvalde 2024.gada pirmā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos pirmdien, 29.aprīlī.

Jau vēstīts, ka 2023.gadā Latvijas IKP samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu.