CSP: Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē
- Autors: Apriņķis.lv
Grafika - CSP
Augstāko izglītību iegūst tikai 18,4 % iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība. Turpretim 69,6 % iedzīvotāju, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, arī paši ir ieguvuši augstāko izglītību, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023. gada iedzīvotāju aptaujā.
Vecāku izglītība ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju. Ja bērnu 14 gadu vecumā viņu vecākiem bija tikai pamatizglītība vai zemāka, tad pieaugušā vecumā (25–59 gadi) 21,1 % bērnu tāpat kā vecākiem ir pamatskolas izglītība vai zemāka, 60,5 % ir vidējā izglītība un tikai 18,4 % ir augstākā izglītība. Savukārt 69,6 % bērnu, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 27,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,6 % – pamatskolas izglītību vai zemāku. To var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un veidot izpratni par izglītības nozīmi turpmākajā dzīvē.
Tomēr salīdzinājumā ar 2019. gadā veiktās aptaujas datiem vērojama pozitīva tendence augstākās izglītības iegūšanā – neatkarīgi no vecāku iegūtā izglītības līmeņa ir pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo bērnu īpatsvars, norāda CSP.
No bērniem, kuriem 14 gadu vecumā vecāki bija ar augstāko izglītību, tikai 11 % pieaugušo vecumā pieder vistrūcīgāko (pirmās kvintiles) iedzīvotāju grupai, bet 36 % – turīgāko (piektās kvintiles) grupai. Savukārt starp tiem, kuru vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, 29,2 % pieder trūcīgākajai kvintiļu grupai un tikai 12,8 % – turīgākajai.
Pēc CSP datiem, gandrīz trešdaļa (30,3 %) mazizglītoto vecāku bērnu pieaugot dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, turpretim starp augstāk izglītoto vecāku bērniem tādu ir tikai 9,3 % (2019. gadā attiecīgi – 28,5 % un 9,3 %).