Vai programmēšanu patiešām var apgūt ikviens?
- Autors: Konstantīns Šuba, Eiropas Tālmācības vidusskolas pedagogs
Foto - publicitātes
Programmēšana mūsdienās ir viens no mācību priekšmetiem, ko apgūst skolēni visā Latvijā. Domājot par šo priekšmetu, svarīgi saprast, ka tas noder ne tikai tiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar IT jomu, bet teju ikvienam, jo programmēšana palīdz apgūt problēmu risināšanu, analizēt dažādus ikdienas darba procesus, saskatot tajos automatizācijas iespējas, salīdzināt dažādus iespējamos risinājumus u.tml.
Runājot par to, vai programmēšanu var apgūt ikviens, jāuzsver, ka ir svarīgi vismaz izmēģināt, jo tikai tā var saprast, vai programmēšana būs saistoša un izdosies sasniegt labus rezultātus.
Jābūt iespējai pamēģināt
Ņemot vērā talantīgu darbinieku trūkumu IT jomā, publiskajā telpā ne reizi vien ir izskanējis aicinājums veicināt jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm, par IT nozari un tostarp programmēšanu. Lai gan šis priekšmets jau ir iekļauts Skola 2030 mācību saturā, rezultātus mēs redzēsim tikai daudz vēlāk. Neviena reforma nenes tūlītējas izmaiņas, un nevar gaidīt ļoti drīzu un strauju intereses pieaugumu par šo jomu.
Tas, ko varam darīt jau šobrīd, ir sniegt teju ikvienam jaunietim iespēju izmēģināt savus spēkus programmēšanā, kas attiecīgi ļautu saprast – vai šī joma interesē vai nē? Šobrīd starp skolām pastāv salīdzinoši liela plaisa – pamatskolas klasēs atšķiras stundu skaits datorikā, un tas ir mācību priekšmets, kas ietver ne vien datora lietošanu, bet arī programmēšanas pamatelementus. Arī tas ir aspekts, kam būtu nepieciešams pievērst uzmanību.
Vēl viena būtiska lieta – pēc iespējas agrīnāka iepazīstināšana tieši ar programmēšanu. Ja interese par programmēšanu ir radusies un atbalstīta jau pamatskolā, to būs daudz vieglāk apgūt arī vidusskolā.
Programmēšanu var apgūt arī tālmācībā
Runājot par nepieciešamību dot iespēju visiem, jāuzsver, ka programmēšanu iespējams veiksmīgi apgūt arī tālmācībā. Šādā mācību formā skolēnam ir lielāka pašdisciplīna un atbildība par paveikto. Pati mācību struktūra ir līdzīga programmēšanas procesam – skolēns iepazīstas ar problēmu, atrod risinājumu, pārbauda to ar testēšanas uzdevumiem. Tālmācība ir arī ērta iespēja pārliecināties, vai tiešām ir interese par programmēšanu.
Jāsāk ar vienkāršākiem uzdevumiem
Lai sekmētu interesi par programmēšanu, liela nozīme ir pašiem pirmajiem soļiem – ja sākotnējā pieredze būs pozitīva un pirmā izvēlētā programmēšana valoda ir apgūstama viegli, motivācija saglabāsies arī nākotnē. Kā ar ikvienu jaunu lietu, pārmērīgas grūtības un neveiksmīga pieredze. Manā praksē ir bijuši skolēni, kuri ar reālu programmēšanu pirmoreiz saskārās tikai vidusskolā, taču, sākot ar pietiekami vienkāršiem uzdevumiem, bija gan motivācija, gan ļoti labi rezultāti.
Palīdz izprast problēmu risināšanas procesu
Patiesībā, zināma interese par programmēšanu un IT nozari kopumā jauniešiem ir bijusi vienmēr. Liels nopelns tajā ir arī nozares uzņēmumiem, kuri izstrādājuši mācību programmas, palīdzējuši sagatavot pedagogus u.tml. Ir joks, ka, apgūstot fiziku, mēs pārstājam ticēt brīnumiem, tad, apgūstot programmēšanu, veidojas izpratne par to, kā darbojas dažādās ap mums esošās ierīces un sistēmas. Mēs spējam labāk pielietot dažādas viedierīces, kā arī izprotam, kuras darbības var automatizēt un kādā veidā.
Programmēšanas apguve sniedz daudz priekšrocības – tā palīdz izprast problēmu risināšanas procesu soli pa solim, kas savukārt noder teju ikvienā jomā. Programmēšana māca noformulēt problēmu, izprast, kā tā veidojas, salīdzināt dažādus risinājumus un definēt uzdevumus, lai šo problēmu atrisinātu.
Nozare, kurā nepārtraukti jāmācās
Tiem, kas domā arī par karjeru IT jomā, svarīgi atcerēties, ka šī nozare ir ļoti plaša un tajā iespējams atrast dažādas darba iespējas, piemēram, katrā programmēšanas posmā ir nepieciešama kāda profesija – izstrādātāji, testētāji, datu analītiķi utt. Vieniem primārais uzdevums ir savākt datus, citiem – apkopot un analizēt. Tomēr vienlaikus šī ir ļoti dinamiska nozare, kas nepārtraukti mainās un attīstās, tāpēc nāksies nepārtraukti mācīties. Ja programmētājs uz kādu laiku “izkrīt no aprites”, pēc tam nebūs viegli tajā atgriezties.
Iespējai izmēģināt programmēšanu jābūt ikvienam skolēnam – pamata posmā, lai saprastu, vai vispār ir interese par šo jomu, bet vēlākajos posmos, lai izvēlētos konkrētāku virzienu. Visiem nav jākļūst par programmētājiem un jādarbojas tikai IT nozarē, taču iegūtās prasmes noderēs gandrīz ikvienā profesijā, tāpēc viennozīmīgi ir vērts pamēģināt.