Mārtiņš Āboliņš: Lejupslīde Latvijas ekonomikā tuvojas beigām
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Latvijas ekonomikā 2024. gads ir iesācies vēl ar nelielu kritumu, tomēr lejupslīde tuvojas beigām un jau šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikā, visticamāk, atsāksies pozitīva izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais sākotnējais IKP novērtējums, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,8 %. Viena ceturkšņa ietvaros tas ir lielākais pieaugums Latvijas ekonomikā kopš 2022. gada sākuma.
Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomikā redzams arvien vairāk pozitīvu signālu, ka pēc divu gadu stagnācijas varētu atkal atsākties izaugsme. Inflācija ir sarukusi no vairāk nekā 20 % pērnā gada sākumā līdz 1 % šī gada martā, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vairs nepasliktinās, pēdējos mēnešos tas pat nedaudz uzlabojas, savukārt bezdarbs ir zems un darba samaksa turpina strauji augt. Tas dod pozitīvu impulsu patēriņam, un martā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieauga par 2,8 %, kas ir straujākais mazumtirdzniecības pieaugums kopš 2022. gada rudens, un finanšu tirgi joprojām sagaida pirmo ECB procentu likmju mazināšanu jau jūnijā.
Patēriņa pieaugumu apstiprina arī Latvijas bankas publicētie maksājumu karšu dati, taču pozitīvas tendences ir redzamas ne tikai tirdzniecībā. Pēdējos mēnešos ekonomiskā situācija uzlabojas arī mūsu eksporta tirgos – eirozonā aprīlī uzņēmēju noskaņojums sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 11 mēnešu laikā, rūpniecībā Eiropā turpina pakāpeniski samazināties gatavo preču krājumi un Latvijā sāk pieaugt jaunie pasūtījumi rūpniecībā, kas ir pozitīvs signāls eksportētājiem.
Pēc divu gadu stagnācijas Latvijas ekonomikā šobrīd, manuprāt, ir pamats piesardzīgam optimismam un šis gads ekonomikā, visticamāk, būs labāks par iepriekšējo, tomēr atkopšanās būs mērena un nevienmērīga. Rūpniecībā ir pamatotas cerības uz ciklisku pieprasījumu pieaugumu, taču tas drīzāk ir saistīts ar nepieciešamību papildināt noliktavu krājumus, un par noturīgu izaugsmi pagaidām ir pāragri runāt.
Tikmēr, neraugoties uz finanšu tirgus gaidām par likmju mazināšanu, procentu likmes eirozonā joprojām ir augstas, kas bremzē kreditēšanu, un būvniecībā eirozonā šogad ir iespējama recesija. Tāpat pērn izlaides kritumu Latvijas rūpniecībā un tirdzniecībā kompensēja izaugsme pakalpojumu nozarēs, taču šī gada pirmajā ceturksnī pakalpojumu nozaru izlaide Latvijā ir sarukusi par 1,1 % salīdzinājumā ar pērno gadu. Tūristu skaits Latvijā turpina augt, taču tas joprojām atpaliek no 2019. gada līmeņa.
Tāpat pērnā gada otrajā pusē Latvijā nedaudz samazinājās IT un biznesa pakalpojumu eksports, kas ir tikai trešais kritums pēdējo 20 gadu laikā. Vienlaikus pasaules ekonomikā risku joprojām ir daudz un dzīvošana kara ēnā noteikti nepalīdz arī investīcijām, tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomika šogad varētu augt vien par aptuveni 2 %.