Mārtiņš Āboliņš: Latvijā turpina palielināties pakalpojumu cenas
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, ekonomists, AS “Citadele banka”
Foto - arhīvs
Inflācija Latvijā jau sesto mēnesi pēc kārtas saglabājas tuvu 1 % un šobrīd ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, aprīlī patēriņa cenas Latvijā bija par 1,1 % augstākas kā pirms gada. Aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,5 %, savukārt kopš gada sākuma cenas Latvijā ir pieaugušas par 2,7 %.
Lai arī inflācija Latvijā šobrīd ir zema, sezonālu faktoru dēļ aprīlī pieauga pārtikas un apģērbu cenas, kā arī turpina palielināties pakalpojumu cenas. Piemēram, pakalpojumu cenas aprīlī Latvijā pieauga par 0,6 % un patēriņa cenas Latvijā bija par 5,5 % augstākas nekā pērnā gada aprīlī, kas ir signāls, ka inflācijas procesi Latvijā nav beigušies.
Gada inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, taču tas joprojām pamatā ir skaidrojams ar enerģijas cenu kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu. Piemēram, siltumenerģijas cenas aprīlī bija par 17,7 % zemākas nekā pirms gada un pie pašreizējām dabasgāzes cenām tām ir potenciāls samazināties arī nākamajā apkures sezonā. Tomēr dabas resursu cenas pasaulē vairs nemazinās un pēdējos mēnešos tās atkal ir nedaudz sākušas pieaugt.
Arī jūras pārvadājumu izmaksas joprojām ir paaugstinātas ģeopolitiskās situācijas un uzbrukumu Sarkanajā jūrā dēļ. Tāpat kopš ziemas beigām nedaudz, bet tomēr ir pieaugušas arī dabasgāzes cenas Eiropā.
Tuvākajos mēnešos gan straujš dabas resursu cenu kāpums šķiet maz ticams, jo, neraugoties uz ģeopolitiskajiem riskiem, naftas cenas atkal ir noslīdējušas līdz 80-85 dolāriem par barelu, un naftas ražošanas ierobežojumu dēļ OPEC valstīm šobrīd ir netipiski lielas brīvas ražošanas jaudas, kas ierobežo cenu pieauguma potenciālu tuvākajā laikā.
Izmaksas mazinās, bet cenas nekrīt
Lai arī pēdējo divu gadu laikā pasaulē ir vērojams dabas resursu cenu kritums, patēriņa cenas, neskaitot siltumenerģijas un elektrības cenas, Latvijā kopumā nav kļuvušas zemākas. Piemēram, pārtikas cenas pasaulē kopš 2022. gada vidus sarukušas par aptuveni 25 %, dabasgāzes cenas Eiropā – par gandrīz 90 %, taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī sasniedza vēsturiski augstāko līmeni un bija 0,3 % augstākas kā pirms gada.
Galvenais iemesls šķiet tas, ka enerģijas cenu samazinājums ir ļāvis palielināt citas izmaksu pozīcijas visā ražošanas, piegādes un tirdzniecības ķēdes garumā. Piemēram, algas turpina augt, lai arī ekonomika pēdējo divu gadu laikā nav augusi un inflācija kopumā mazinās.
Algām ir jāaug, bet tas nevar notikt uz cenu rēķinu
Šobrīd lielākais risks inflācijai joprojām ir straujais algu kāpums gan Latvijā, gan eirozonā, gan citviet pasaulē. Lai arī algu pieaugums pēdējā laikā ir kļuvis lēnāks, tas joprojām ir gana straujš. Algām, protams, ir jāaug, taču algu kāpumam būtu jānotiek uz ekonomikas efektivitātes uzlabojumu, nevis cenu pieauguma rēķina.
Resursu cenu kritums pasaulē ir veicinājis kopējo inflācijas kritumu, taču inflācijas spiediens ekonomikā joprojām ir gana liels, par to liecina arī salīdzinoši augstas inflācijas gaidas uzņēmēju aptaujās gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozarēs.
Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā gan vēl tuvākos 2-3 mēnešos joprojām būs zema un tas ir saistīts ar augstajām siltumenerģijas, elektrības un citu energoresursu cenām pērn. Tomēr šī gada otrajā pusē inflācija Latvijā, visticamāk, atkal sāks pieaugt un līdz gada beigām varētu sasniegt jau 3 %.