Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis
Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini ir izvēlējusies skujkoku dižkoksngrauzi (Tragosoma depsarium), informēja biedrības pārstāvis entomologs Kristaps Vilks.
Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini ir izvēlējusies skujkoku dižkoksngrauzi (Tragosoma depsarium), informēja biedrības pārstāvis entomologs Kristaps Vilks.
Ikviens ir ievērojis, cik ļoti mainās telpa, mainoties tās apgaismojumam – ar dažādu gaismekļu palīdzību var pat pilnībā transformēt telpas noskaņu un sajūtas tajā, kā arī pielāgot to jaunai funkcionalitātei. Nomainot vien spuldzīti, pat omulīga guļamistaba var pārtapt veiksmīgā un produktīvā mājas birojā.
Latvijas Malakologu biedrība par 2022. gada gliemeni izvēlējusi ziemeļu upespērleni (Margaritifera margaritifera), informēja biedrības pārstāve Mudīte Rudzīte.
Līdz ar svētku sezonu īpašā godā tiek celtas orhidejas, kuras daudzi izvēlas kā reprezentablu dāvanu darba kolēģiem, draugiem vai radiniekiem, – tās ir krāšņas un karaliskas, ilgi zied un ir katras telpas rota un lepnums. Dāvanas saņēmējs gan visbiežāk nemaz īsti nezina, ko ar šo eksotisko augu iesākt – kā laistīt un cik bieži laistīt, vai noziedējušie zari ir jāapgriež un ko darīt ar gaisa saknēm, augu pārstādot. Versiju ir daudz, tāpēc skaidrību par orhideju kopšanu vieš “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure.
Par 2022.gada dzīvnieku Latvijas Nacionālais dabas muzejs nosaucis zebieksti, kas bieži tiek jaukta ar savu tuvāko radinieku sermuli. Zebiekste ir viens no trim pie mums sastopamajiem zīdītājiem, kura kažoks ziemā kļūst balts.
Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga godā 2022.gadā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus, informēja Latvijas Botāniķu biedrības valdes locekle Maija Medne.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2022. gada putnu izvēlējusies svīri. Pirmo reizi kopš 1996. gada, gada putna gods ir piešķirts putnam, kura galvenā dzīvotne ir cilvēku apdzīvotās vietas – pilsētas un ciemi. Svīres ir viegli pamanāmas, jo bieži uzturas baros un lidojumā izdod skaļus saucienus "svīr" "svīr". Pēc izskata svīre var atgādināt bezdelīgu vai mājas čurksti, taču svīre ir lielāka par tām, ar tumšu ķermeņa apakšpusi, turpretī bezdelīgai un čurkstei vēders ir balts. Svīrei ir garāki, sirpjveida spārni, salīdzinot ar bezdelīgu un čurksti.
Šonedēļ Latvijā bieži gaidāmi nokrišņi. Sākot ar nedēļas vidu, pazeminoties gaisa temperatūrai, galvenokārt snigs, prognozē sinoptiķi.
Kopš 2020.gada “Instagram” un citos sociālajos tīklos īstu triumfa gājienu piedzīvo telpaugi ar neparastu krāsojumu: iecienītās monsteras, fikusi un citi augi, kas ierasti ir zaļi, bet pēkšņi izrotājušies ar baltiem, dzelteniem vai rozīgiem ielaidumiem, viena lapas puse vai pat visa lapa nokrāsojusies balta vai sārta utt., kļūstot par efektīgu akcentu jebkurā interjerā.
Nākamgad debesīs būs vērojami četri dažādi aptumsumi, planētas un krītošās zvaigznes, aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
2021.gadā Latvijā laboti aptuveni 200 siltuma rekordi, savukārt iepriekšējos trijos gados pārspēto siltuma rekordu skaits bija starp 300 un 400, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.