Rīgas Lietuviešu vidusskola vērsusies pēc palīdzības Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pēc palīdzības cīņā ar agresīviem skolēniem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Rīgas Lietuviešu vidusskola vēršanos Saeimā dēvē par palīgā saucienu pēc tam, kad jau ilgstoši bez panākumiem skolā tiek strādāts ar kādu agresīvu skolēnu.
Rīgas Lietuviešu vidusskolas sociālā pedagoģe Vineta Bērziņa raidījumā norāda, ka gadījumu ir bijis daudz, bet zīmīgākais atgadījums bija, kad nepilngadīgs skolēns uz skolu atnesa nazi. Viņa atzīmē, ka ne viņai, ne policijai nav tiesību skolēna somu pārmeklēt.
Vienlaikus Bēziņa informē, ka kāda skolēna dēļ skolā ilgstoši cieš pedagogi un vienaudži, tostarp klasesbiedriem tiek izplēsti mati un regulāri tiek draudēts. Tāpat viņa piebilst, ka šis izglītojamais "WhatsApp" ziņās nosūtījis sadistiska rakstura video, kur gaļas mašīnā tika samalts kaķis. Tā rezultātā skolēns no citas klases zaudējis samaņu.
Vienlaikus raidījumā teikts, ka konkrētajam skolēnam izstrādāts un piedāvāts individuālais mācību plāns, paredzot pamatizglītības ieguvi atsevišķā telpā, klātesot skolotāja palīgam, bet bērna vecāki tam nepiekrīt.
"Arī šim bērnam mums ir izstrādāts individuāls pozitīvās uzvedības plāns. Mums ir piesaistīts skolotāja palīgs. Un, izšķirot kautiņu, šis izglītojamais to skolotāja palīgu sakož. Ko mums darīt? Mēs esam izsmēluši visus savus resursus. Skola ir bezizejas situācijā," norāda Bērziņa.
Saeimas komisija, kas otrdien, runājot par problemātiskajiem bērniem un pusaudžiem, pievērsās arī Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolas gadījumam, atzina, ka problēmas ir daudz plašākas, teikts "Panorāmā".
Pērn skatīts variants, kas ļautu skolas direktoriem lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē, bet tas neguva atbalstu, tostarp iebilda arī tiesībsargs. Tā kā arī Lietuviešu vidusskolā agresīva uzvedība skolēnam bijusi jau pirmajā klasē, tiesībsargs aicinājis to pamanīt un novērst vēl pirms skolas gaitām, ziņo raidījumā.
Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Henzele "Panorāmā" uzsver, ka pirmsskolas izglītības iestādēs būtu jābūt atbalsta personālam - psihologam un sociālajam darbiniekam vai pedagogam. Pēc viņas teiktā, agresijas iezīmes var pamanīt jau bērnudārzā.
Saeimas komisijas vadītāja otrdien, uzklausot uzaicinātos ekspertus, iestādēm devusi uzdevumu līdz septembrim izstrādāt vienotu algoritmu, kā rīkoties. "Tas būtu lielisks solis, ja mēs varētu runāt par visu pašvaldību vienotu attiecīgo rīcību un darbību - ko darīt tad, ja skolā ir vardarbība?" norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS).
