Autotransporta direkcija (ATD) pirmdien sākusi transporta biļešu attālinātās iegādes sistēmas ieviešanas pirmo posmu, un sākotnēji tajā iespējams iegādāties biļetes vienā reģionālās nozīmes autobusu maršrutā - Rīga-Kalngale-Carnikava-Kadaga, informēja ATD pārstāvji.
SIA "Ancers" plāno paplašināt šķirnes cūku audzēšanas kompleksu "Rukas" Krimuldas pagastā, informēja pašvaldībā.
Jūrmalas slimnīcā pabeigti plaši pārbūves darbi B korpusā Iekšķīgo slimību nodaļas un Ķirurģijas nodaļas telpās kopumā vairāk nekā 1000 kvadrātmetru platībā. Atjaunotās telpas svinīgās atklāšanas laikā prezentēja arī jauno grāmatu par slimnīcas vēsturi, informēja slimnīcas pārstāve Velta Vasiļevska.
Dārzeņkopības kompānija SIA "Mārupes siltumnīcas" pagājušajā gadā strādāja ar 11,704 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 7,3% - līdz 2,551 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.
Andris Vosekalns ("Evelo team") un Renāte Rodionova ("Ādaži Velo") svētdien Smiltenē izcīnīja uzvaru "Latvijas valsts mežu" (LVM) kalnu riteņbraukšanas (MTB) maratona sezonas piektajā posmā, vēsta Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF).
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts pagājušā gada 28. jūlijā pēc Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma pazīmēm - par mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu.
Ādažu novada pašvaldība šogad jau septīto reizi organizēja novada jauno uzņēmēju atbalsta konkursu. Konkursa mērķis ir veicināt jauno komersantu veidošanos Ādažu novadā, sekmējot jaunu darba vietu radīšanu, jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājuma paplašināšanu. Pieteikšanās konkursam noslēdzās 20.jūnijā, un tika saņemti divi projektu pieteikumi, liecina pašvaldības publicētā informācija.
Valsts drošības dienests (VDD) aizturējis kādu personu saistībā ar aizdomām par Krievijas īstenoto noziegumu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem publisku atbalstīšanu un starptautisko sankciju pārkāpšanu, informēja VDD.
Ar 1.augustu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā iezīmējas jauns posms – beidzās pārejas periods un visiem tiem iepakojumiem, kas ir iekļauti sistēmā, ir jābūt ar depozīta zīmi uz produkta etiķetes.
Varētu domāt, ka vasarā jau nu gan cilvēki ēd veselīgāk, jo salātu, dārzeņu un ogu pilni dārzi, taču vērojumi liecina – tieši vasarā ar sabalansētas ēdienkartes ieturēšanu sokas grūtāk. Visticamāk, pie vainas ceļojumi, kuru laikā ir ērtāk uzkost sauso pārtiku, kā arī bieža grilēšana, kad ēdienkartē dominē gaļa un iztrūkst šķiedrvielu. Farmaceitu ikdiena atspoguļo realitāti – vasarā pieprasījums pēc līdzekļiem dažādu gremošanas problēmu risināšanai pieaug.
Aizvadīto triju diennakšu laikā Latvijā veikti 7737 Covid-19 izmeklējumi un reģistrēti 2605 jauni inficēšanās gadījumi jeb vidēji 868 dienā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. No inficētajiem 1114 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši un 1491 vakcinēts.
Apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige Latvija” pieejamie dati liecina, ka 2022.gada pirmajā pusgadā reģistrēts uz pusi mazāk auto zādzību atlīdzību pieteikumi kā 2021.gada pirmajā pusē. Pēc apdrošinātāja apkopotajiem statistikas datiem, Latvijas garnadžu rokās visbiežāk nonāk “BMW” markas auto, tomēr daudz neatpaliek arī “Mercedes”, “Audi” un “Toyota”.
Lai atspoguļo mājokļu tirgus jaunākās tendences, uzņēmums “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā apkopojis piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo jūlija datus. Galvenais secinājums – pircēji kļuvuši prasīgāki, un, ja vēl pāris mēnešus atpakaļ, baidoties no inflācijas, iedzīvotāji iegādājās arī nelikvīdus īpašumus, pārmaksājot to tirgus vērtību, šobrīd iestājusies mērenība, un tādējādi lēnām vērojama tirgus “atveseļošanās”.
Mājokļu pircēju pārliecības indeksa dati jūlijā:
- 28 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu;
- 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža;
- 60% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu;
- 7% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā;
- 24% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes.
Sērijveida dzīvokļu sludinājumu skaita pieaugums 2022. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir audzis par vairāk nekā 60%. Pēc “Latio” ekspertu domām, tas pārsvarā skaidrojams ar to, ka divu, trīs un četru istabu dzīvokļu īpašnieki, galvenokārt seniori, vēlas pārdot šos īpašumus, lai to vietā iegādātos vienu vai divu istabu dzīvokļus. Līdztekus pircējiem ir būtiski, lai jaunie īpašumi neprasītu papildu laika un finanšu resursu ieguldījumus.
Saglabājusies nemainīgi augsta interese arī par savrupmājām Pierīgā un Jūrmalā cenu kategorijā līdz 250 000 eiro. Tas daļēji skaidrojams ar “Altum” mājokļu atbalsta noteiktajiem “griestiem” 250 000 eiro apmērā ģimenēm ar bērniem.
“Privātmāju segmentā noteicošie faktori pircēju izvēlē šobrīd ir funkcionāls un pārdomāts plānojums, ēkas energoefektivitāte, mūsdienīgs aprīkojums. Juridiski šķēršļi- piemēram, nesaskaņota būvniecība var padarīt īpašumu neinteresantu pircējiem. Likvīdāki ir nesen būvēti nami ar moderniem inženiertehniskajiem risinājumiem. Kompaktas savrupmājas, vietās ar attīstītu infrastruktūru šobrīd tiek pārdotas vidēji vienas nedēļas laikā,” skaidro “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Romāns Aleksandrovs.
“Ļoti aktīvs ir arī vienas un divu istabu dzīvokļu tirgus – jaunajos, energoefektīvajos projektos jau veidojas virtuāla rinda, un tādi īpašumi savus pircējus atrod vidēji trīs nedēļu laikā. Sērijveida namos cenas ir krietni pieejamākas. Nelielam sērijveida mājoklim, ja nav nepieciešami tūlītēji ieguldījumi– pircēju var atrast nedēļas laikā. Savukārt lielu sērijveida dzīvokļu pirktgribētāju ir palicis maz.”
Lai arī pēdējos mēnešos mājokļu piedāvājumu skaits ir nedaudz palielinājies, tas joprojām nav pietekams, lai visos segmentos pilnībā apmierinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus pircēji lēmumus par īpašuma iegādi vairs nepieņem tik strauji. Vairākkārt tiek izvērtēti visi plusi un mīnusi, izsverot un salīdzinot vairākas iespējas. Tas pamazām ievieš tirgū līdzsvaru un veicina mājokļu tirgus stabilizēšanos, norāda “Latio”.
45% aptaujāto pēc vidusskolas absolvēšanas turpinājuši studijas, 23% – apvienojuši studijas ar darbu, bet 21% izvēlējies tikai strādāt, liecina Eiropas Tālmācības vidusskolas un pētījumu centra “Norstat” veiktās aptaujas dati. Vēl 2% norāda, ka uzreiz pēc vidējās izglītības iegūšanas nav nedz studējuši, nedz strādājuši, un tikpat daudzi norāda, ka nav absolvējuši vidusskolu.
