Slovākija saskaras ar ļoti lielu Krievijas ietekmi, otrdien vizītes laikā Latvijā uzsvēra Slovākijas prezidents Andrejs Kiska. Viņš skaidroja, ka abām valstīm – Slovākijai un Latvijai – ir kopīgi drošības izaicinājumi, tajā skaitā saistībā ar vēlēšanām un Krievijas mēģinājumiem tās ietekmēt. Slovākijā nākamgad gaidāmas prezidenta vēlēšanas, tādēļ pastāvot bažas piedzīvot tādu Krievijas ietekmi, kāda bija novērojama Lielbritānijā pirms "Brexit" referenduma.

Iespējas panākt sarunu ceļā mieru Afganistānā, lai izbeigtu teju divas desmitgades ilgstošo konfliktu, ir lielākas nekā jebkad agrāk, paziņojis ANO miera sūtnis Afganistānā Tadamiči Jamamoto.

Krievijas policija svētdien Maskavā pie Federālā Drošības dienesta (FDD) galvenās ēkas aizturējusi septiņus protestētājus, pavēstīja neatkarīgā monitoringa organizācija.

Sestdien Kijevā apvienošanās sinodē izveidota jauna neatkarīga Ukrainas pareizticīgā baznīca un par tās vadītāju – Kijevas un visas Ukrainas metropolītu - ievēlēts Epifānijs.

Saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) būtu nepieciešami papildu līdzekļi muitas funkcijām, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

NATO ceturtdien paziņoja, ka līdz gada beigām nosūtīs Ukrainai aizsargātus militāros sakaru līdzekļus, lai palīdzētu cīnīties ar Krievijas agresiju.

Ātrvilciena avārijā Turcijas galvaspilsētā Ankarā gājuši bojā deviņi cilvēki un 47 ievainoti, paziņojis transporta ministrs.

Pēc lēmuma atlikt balsojumu parlamentā par "Breksita" vienošanos Lielbritānijas premjerministri Terēzi Meju trešdienas vakarā sagaida partijas deputātu balsojums par neuzticības izteikšanu.

Otrdien Francijas pilsētas Strasbūras centrā pie Ziemassvētku tirdziņa notikusi apšaude, kurā bruņots vīrietis nogalinājis trīs cilvēkus un ievainojis vēl 12, no kuriem seši ir kritiskā stāvoklī, trešdienas rītā apstiprināja iekšlietu ministrs Kristofs Kastanērs. Uzbrucējs pēc apšaudes aizbēga no notikuma vietas, bet viņš ir identificēts un viņu meklē ap 350 policistu un karavīru, kurus atbalsta divi helikopteri.

Spānijas valdība, reaģējot uz radikālo katalāņu separātistu organizēto automaģistrāles blokādi, brīdinājusi Katalonijas varasiestādes, ka tā varētu pārņemt savā ziņā kārtības uzturēšanu reģionā.

Iekšlietu ministrs Fernando Grande-Marlaska brīdinājis: ja reģionālā policija nepildīs "tai uzticēto lomu", tad "mēs dosim rīkojumu valsts drošības spēkiem iejaukties". Ar šo brīdinājumu Grande-Marlaska nācis klajā pirmdienas vakarā Katalonijas reģionālās valdības iekšlietu ministram nosūtītajā vēstulē.

Radikālie katalāņu separātisti sestdien nobloķēja lielceļu AP-7, kas gar Vidusjūras piekrasti caur Kataloniju savieno Franciju un Andalūziju. Aktīvisti tviterī aicināja citus neatkarības atbalstītājus arī iesaistīties "beztermiņa" ceļu blokādē, kamēr netiks pasludināta Katalonijas Republika. Lai gan satiksme bija bloķēta 15 stundas, reģionālie policijas spēki "Mossos d'Esquadra" neiejaucās.

"Tas nav normāli, ka modernā un civilizētā valstī lielceļi tiek bloķēti uz 15 stundām, jo daži simti cilvēku vēlas protestēt," jau pirmdien norādīja Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borreljs.

Līdz ar Kataloniju sava reģionālā policija Spānijā ir vienīgi Basku zemei un Navarrai. Pārējā valsts teritorijā par kārtību gādā vienīgi Spānijas Nacionālā policija un Civilā gvarde.