Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" regulāri iepazīstina piekrastniekus ar nozīmīgākiem Baltijas jūras un Rīgas līča zivju krājumiem, to stāvokli, attīstības tendencēm un iespējamām nozvejas prognozēm turpmākajam laikam. Cik droši būs zivju krājumi jūrā, tik atbildīgi zvejnieki varēs prognozēt paši savu, savas ģimenes un uzņēmuma attīstības perspektīvu. Ko sola rudens zvejas sezona – to pārrunājām ar institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju Didzi Ustupu.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" regulāri iepazīstina piekrastniekus ar nozīmīgākiem Baltijas jūras un Rīgas līča zivju krājumiem, to stāvokli, attīstības tendencēm un iespējamām nozvejas prognozēm turpmākajam laikam. Cik droši būs zivju krājumi jūrā, tik atbildīgi zvejnieki varēs prognozēt paši savu, savas ģimenes un uzņēmuma attīstības perspektīvu. Ko sola rudens zvejas sezona – to pārrunājām ar institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju Didzi Ustupu.

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” rindas nule kā papildinājuši zvejnieki arī no citām piekrastes vietām – Kuivižiem, Jūrmalas, Engures, Bērzciema, Mērsraga, Upesgrīvas, Rojas, Kolkas, Saunaga, Jūrkalnes –, un tagad tā apvieno jau 35 biedrus gan no Kurzemes, gan Vidzemes jūrmalas. Tieši viņi aicina atbalstīt piekrastes zvejnieku saimniecību projektus mazā lauku tūrisma attīstībai, veicinot piekrastes teritoriju sociālekonomisko attīstību. Zvejnieki uzskata, ka piekrastes zvejas atbalsta pasākumos projektu vērtēšanā būtu jāiesaista reālas zvejnieku biedrības, kurās reāli zvejojošo zvejnieku skaits ir ne mazāks par pieciem, turklāt projektu pieteikumiem būtu nepieciešams pievienot biedrības izsniegtu rekomendāciju.

Administratīvi teritoriālā reforma pārstaigā Latviju pārejas periodā, kas noteikts no 1. jūlija līdz decembra beigām. Piekrastniekus gaida jaunas administratīvās vienības un jaunievēlētie deputāti, taču arvien biežāk tiek uzdots jautājums, apzinot un apjaušot jaunās aprises, vai piejūriešu dzīve kļūs laimīgāka, maizes rieciens biezāks un – pats galvenais – vai jūrā zivju būs vairāk?

Viedums, būt viedam – tas tradicionāli apzīmē prāta spēju augstumu, izcilību, arī personības un parādības, kas mums tuvas un kam gribam līdzināties. Bet kas ir viedie ciemi? Vai tie ir un būs pārāki par citām apdzīvotām vietām? Vai spēs savā gājumā pretī viedumam aizraut arī citus, jo kurš tad negrib būt starp labākajiem un gudrākajiem?

Piekrastes dzīves zinātājs žurnālists Alnis Auziņš tuvāk iztaujājis “Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas” koordinatori Guntu Abaju un projektu koordinatori Ilzi Šteini. No sarunas uzzinām, ka mācības “Piekrastes zvejas gudrības” idejas autori ir paši piemares zveji no vietējās rīcības grupām.

Pašlaik senākā vēl arvien darbojušamies jūrā gājēju profesionālā nevalstiskā organizācija – “Latvijas Jūrniecības savienība” – izstrādājusi mācību programmu jauniešiem – “Piekrastes zvejas gudrības”, ko īsteno ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu.

11.maijā notika jau otrais no sešiem iecerētajiem semināriem piejūrā – “Digitālais mārketings tūrisma piesaistei”. Tā laikā piekrastnieki varēja padziļināt savas zināšanas un izpratni par tehnoloģiju mārketingu un sociālo tīklu “Facebook”, “Instagram”, “Tik Tok” un citu izmantošanu tūristu piesaistei, “Google” reklāmas tīklu lietojumu un tiešā mārketinga iespējām. Bija arī praktiskas digitālo tīklu rekomendācijas un uzdevumi grupās, ko prasmīgi vadīja vebināra lektors, SIA “Bregaras” un “Sales.lv” izpilddirektors Jānis Karāns.

Laikā, kad apgriezienus uzņēmusi priekšvēlēšanu kampaņa pašvaldībās (laimīgā kārtā atskaitot Rīgu – vismaz tur vide netiks piedrazota ar tukšiem solījumiem!), administratīvi teritoriālā reforma iet savu uzvaras gājienu un bieži vien kopsolī ar Satversmes tiesas lēmumiem strīdīgajos reģionos, kas nupat atkal uzbriest par jauniem novadiem – gluži kā rajoni pirms 2009. gada reformas. Kas mainīsies ļaužu dzīvē, kā jauno lēmumu gaismā dzīvos etnogrāfiskās nodarbes – zvejniecības – vīri un sievas – par to šis stāsts (pat seriāls) visa atlikušā gada garumā.

Pasaulē akvakultūra vēl joprojām tiek uzskatīta par visstraujāk augošo pārtikas produktu ražošanas sfēru. Jau pašlaik tā nodrošina aptuveni pusi no visām pārtikā patērētajām zivīm, taču tās iespējas vēl nebūt nav izsmeltas.

Eiropas Savienība ir investējusi arī Latvijas uzņēmumu saldētavās, filēšanas iekārtās, strādā astoņas rūpnīcas, un brieduma stadijā pašlaik ir svarīga inovācija – surimi masa no brētliņām un reņģēm. Diemžēl menca, no kā tradicionāli tiek gatavotas tā sauktās krabju nūjiņas, kļuvusi par faktiski vairs nezvejojamu zivi.