8. novembrī aptuveni 2000 skolēnu un skolotāju no visiem Latvijas reģioniem apmeklēja Skolēnu dienu Ādažu garnizonā, lai iepazītos ar Nacionālo bruņoto spēku ikdienu un galvenajiem uzdevumiem.

9. novembrī plkst. 9.00 Ādažu bāzē atklās daudznacionāla medicīnas centra būvniecību, kuru pilnībā finansēs Kanādas Nacionālais aizsardzības departaments, centra būvniecībā ieguldot aptuveni 2,5 miljonus Kanādas dolāru. Plānots, ka būvniecība noslēgsies nākamā gada aprīlī.

9. novembrī Ādažu bāzē notiks piemiņas pasākums, lai godinātu Latvijas karavīrus, kuri, pildot kaujas uzdevumus, ziedojuši savas dzīvības. Kritušo karavīru piemiņas pasākumu apmeklēs aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Svinot valsts simtgadi, 13. novembrī Ogres kultūras centrā pirmo reizi būs skatāms emocionālais koncertstāsts “Pūt, vējiņi”. Jaunā programma izskanēs četrpadsmit Latvijas pilsētās, tostarp Ādažos un Siguldā. Daudzas no programmas dziesmām uzsākušas rotāciju radiostacijās un nule kā izdotas arī dziesmu albumā “Pūt, vējiņi”, ko varēs iegādāties tikai koncertu norises vietās.

Uzsākta gājēju un velosipēdistu celiņa seguma atjaunošana Kadagas ceļa posmā no Gaujas tilta līdz ceļazīmei "apdzīvota vieta Kadaga", informē Ādažu novada pašvaldībā.

Ādažu militārās bāzes un poligona teritorijas vajadzībām plānots slēgt Iļķenes ceļa posmu Ādažu novadā.

Pagājušās nedēļas otrajā pusē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis vairākus izsaukumus Pierīgā: dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Jūrmalā gājis bojā cilvēks, Babītes novadā degusi automašīna un meža zemsedze, Salaspilī – pirts, bet Ādažos – celtnieku vagoniņš.

Kā liecina Valsts policijas informācija, nedēļas pirmajā pusē Pierīgā bijuši vairāki ceļu satiksmes negadījumi, kuros kopumā cietuši trīs cilvēki – avārijas notikušas Ķekavas un Inčukalna novadā –, savukārt Ādažu novadā viens cilvēks gājis bojā.

Topošajā Ādažu ugunsdzēsības depo varētu strādāt vismaz 42 cilvēki, taču Iekšlietu ministrija vēl sagatavos ziņojumu par depo izveidošanai nepieciešamajām izmaksām, liecina valdības vēstule Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Pierīgas novadi mums parasti asociējas ar tādu kā Rīgas dzīvojamo rajonu paplašinājumu jeb vietu, kur cilvēki dzīvo, bet strādāt dodas uz Rīgu. Taču tā noteikti nav. Pierīgā cilvēki ne tikai dzīvo, bet arī strādā. Turklāt strādā arvien vairāk. Kopš 2010. gada darbavietu skaits Pierīgā ir audzis trīs reizes ātrāk nekā valstī kopumā, un, piemēram, Mārupē tas jau ir lielāks nekā Ventspilī vai Valmierā. Tādēļ var droši apgalvot, ka ekonomikas ziņā Pierīga šobrīd ir visdinamiskākais reģions Latvijā.