Liekuļi, pielīdēji, savtīguma tīkotāji ir bijuši un būs. Šādu ļautiņu sērga ir veca kā pasaule. Līdzīgā kārtā rodas bezgala daudz situāciju, kuru eksistenci nodrošina obligāti klāt esošie divi – viens, kas brauc virsū, otrs, kas ļaujas. Jā, ir gadījumi, kad kādu cilvēku uzceļ slavas debesīs, bet viņš no šī goda kategoriski atsakās. Ir gadījumi, bet tādu nav daudz.
Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai, daudzi Latvijas iedzīvotāji svētku dienas pavada atpūtā, kopā ar ģimeni un draugiem. Taču arī laikā, kad valda svētku noskaņa, mēdz gadīties pēkšņas saslimšanas, traumas, vai citas situācijas, kad nepieciešama medicīniska konsultācija vai steidzama palīdzība. Nacionālais veselības dienests (NVD) ir apkopojis būtisku informāciju, lai ikviens zinātu, kur vērsties vieglu vai akūtu saslimšanu gadījumos svētku laikā.
Tuvojas gada nogale un garās svētku brīvdienas – laiks, kad cilvēki steidz svinēt Ziemassvētkus un sagaidīt Jauno gadu. Svētku laiks diemžēl ik gadu saistās arī ar paaugstinātu nelaimes gadījumu skaitu, kas nereti notikuši nepareizas apiešanās ar svecēm vai pirotehniku, braukšanu reibumā vai citu ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu dēļ. Lai svētku prieks nepārvērstos traģēdijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un Valsts policija (VP) atgādina, ka droši svētki sākas ar katra paša rīcību.
Atrast īsto saderību ar darba devēju kļūst arvien sarežģītāk, īpaši laikā, kad daudzās nozarēs vakanču ir mazāk vai prasības kandidātiem šķiet grūti sasniedzamas. Taču pieredzes trūkums ne vienmēr ir izšķirošs šķērslis ceļā uz darbu, kas patiesi interesē. Kam pievērst uzmanību un kā atrast sev piemērotu darba vietu arī bez nepieciešamās kvalifikācijas?
Sabiedrībā atsākušās diskusijas par iespējamo vēlēšanu sistēmas maiņu Latvijā.
Ja vecākiem šķiet, ka bērnu sarakste izskatās kā slepena valoda, tā patiesībā arī varētu būt. Emocijzīmes, slengs, saīsinājumi un toņa indikatori mūsdienu jauniešiem nav rotaļa, bet pilnvērtīgs izteiksmes līdzeklis. Emocijzīmes palīdz izteikt emocijas, piederību grupai un reizēm arī paslēpt domas no pieaugušo acīm, jo īpaši, ja padomā ir kas neatļauts.
Kad 1976. gada rudenī viesojos Minsteres Latviešu ģimnāzijā, lai skolēniem pastāstītu par dzīvi okupētajā Latvijā, viens no viņiem man uzdeva jautājumu: kas ir mūsu galvenais ienaidnieks – komunisms vai krievi? Es atbildēju: komunisms. Viņš iebilda. Pēc viņa domām, mūsu galvenais ienaidnieks ir krievi. Es savukārt biju pārliecināts, ka krievi, tāpat kā visas pārējās komunistiskā režīma apspiestās tautas, ir mūsu sabiedrotie cīņā par brīvību. Norādīju uz tādiem izciliem krievu sabiedrotajiem mūsu cīņā kā rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, akadēmiķis Andrejs Saharovs, cilvēka tiesību aktīvisti Jeļena Bonnere, Vladimirs Bukovskis, Andrejs Amalriks un citiem tā laika krievu disidentiem.
Diskutējot par atalgojumu, nereti tiek skarts jautājums par minimālo algu kā zemāko atalgojuma slieksni. Šogad minimālā alga Latvijā ir 740 eiro - par 40 eiro vairāk, nekā tā bija pērn. 2026. gadā tā sasniegs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas, un saskaņā ar Valsts darba inspekcijas datiem minimālo algu saņem gandrīz piektā daļa darba ņēmēju.
Aizejošais 2025. gads cilvēku atmiņā paliks ar dažādiem izaicinājumiem, pārmaiņām un personīgiem sasniegumiem. Katram tas bijis citādāks – vienam darbīgs un notikumiem bagāts, citam mierīgāks, taču ne mazāk nozīmīgs.
Eglītes pušķošana daudziem ir neatņemama Ziemassvētku laika sastāvdaļa, tomēr ar lampiņu virtenēm saistīti vairāki elektrodrošības riski – piemēram, plānā vada izolācija, kas ar laiku var saplaisāt, radot bīstamību. Diemžēl decembrī Latvijā ir reģistrētas jau divas elektrotraumas, ko cilvēki guvuši no bojātām svētku virtenēm – rotājot eglīti, elektriskās strāvas triecienu saņēma 10 gadu vecs puika Latgalē, un līdzīgos apstākļos elektrotraumu guvusi arī 32 gadus veca sieviete Vidzemē.
Rudens un ziemas sākums daudziem ir gada tumšākais laiks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dienas kļūst īsākas, saules gaismas ir maz, un nereti organisms uz šādu apstākļu maiņu reaģē ar nogurumu, miega traucējumiem un nomāktu garastāvokli. Dabiskā dienasgaisma ietekmē mūsu bioloģisko pulksteni un hormona serotonīna izdalīšanos, tāpēc tās trūkums var veicināt tā dēvēto sezonālo nomāktību.