Nupat Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) savu vitālo lomu valsts vadīšanas mākslā (politikā) atkal apliecinājusi spoži! Neesot pieļaujams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir bērni, kuri nomācās skolās deviņus gadus, bet pārbaudījumu nokārtošanai nespēj sasniegt vismaz desmit procentu vērtējumu!
“Es jau bērnības fotogrāfijās esmu redzams, sitam bungas vai strinkšķinām ģitāru,” smej Emīls Mangulis. Citu variantu nemaz neesot bijis, jo visa viņa ģimene ir ļoti muzikāla. Nule 10. maijā VEF Kultūras pilī uz sirsnīgu koncertu un kopā sanākšanu tika aicinātas Latvijas dziedošās ģimenes, kuras skatītāji iepazina TV šovā “Dziedošās ģimenes”, kurā savulaik Emīls piedalījās kopā ar vecākiem un māsu.
Jēzus teiktos vārdus “Es esmu pasaules gaisma” uz Baltezera baznīcas ārsienas, visticamāk, ir redzējis ikviens, kurš gājis vai braucis garām lielceļa malā starp diviem ezeriem esošajam dievnamam. Baltezera baznīca, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, šogad atzīmē 250 gadu jubileju, tāpēc “Ādažu Novada Vēstis” viesojās Baltezerā, lai sarunātos ar draudzes mācītājiem Ivaru Jēkabsonu un Jāni Kopštālu, baznīcas svētdienas skolas vadītāju Ingu Sondori, diakonijas nozares vadītāju Inesi Laubenbahu un Daci Veispāli, kuras pārziņā ir dievnama muzikālā dzīve.
Darba tirgū ir pieaugusi darbaspēka resursu pieejamība. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bezdarba līmenis 2025. gada pirmajā ceturksnī bijis 7,4 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms ceturkšņa.
Ādažu novada pašvaldība 2025. gada pavasarī – no 7. marta līdz 18. aprīlim – organizēja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kādu novadu iedzīvotāji vēlas redzēt pēc 12 gadiem, 2037. gadā. Aptaujas rezultāti izmantoti, lai aktualizētu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (2013–2037), kā arī lai stiprinātu sabiedrības viedokļa lomu pašvaldības ilgtermiņa lēmumu pieņemšanā. Kopumā aptaujā piedalījās 215 iedzīvotāji, sniedzot vērtīgas atziņas un priekšlikumus.
Lielākajai daļai Latvijas sabiedrības daba ir vērtība, iedzīvotājiem šķiet svarīgi saudzēt dabu un rūpēties par to, taču cilvēki aktīvi neiesaistās dabas aizsardzībā. Un arī zināšanas par dabu sabiedrībā gadu gaitā samazinājušās. Šāds secinājums izriet no Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “LatViaNature” veiktā pētījuma, kas tika prezentēts Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
“Vai varat kaut ko iedot pusaudzim pirms eksāmeniem, lai būtu mierīgāks?” – “Jā, mums ir “Nervostrong”, vitamīnu komplekss, jauns preperāts no Beļģijas, tas gan būs dārgāks…”
Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes. Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.
Mūsdienu steidzīgajā ikdienā arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību savai veselībai un meklē veidus, kā uzlabot pašsajūtu un stiprināt imunitāti. Viena no populārākajām izvēlēm ir uztura bagātinātāji, kas palīdz kompensēt vitamīnu, minerālvielu un citu vērtīgu vielu trūkumu organismā. Tomēr izvēloties uztura bagātinātājus, bieži rodas jautājums – vai labāk izvēlēties dabīgos vai sintētiskos? Šajā rakstā apskatīsim galvenās atšķirības starp šiem diviem veidiem, to priekšrocības un lietošanas nianses.
Kā gadījās, kā ne, gandrīz uzkāpu cilvēkam. Biju izvedis duksi laukā. Šamējam mugura todien apsāpējās, tāpēc uz viņu vien skatījos, un – še tev! Guļ man pie kājām tāds vīrelis. Gadi 50+.
