Gribējām uzzināt iedzīvotāju viedokli par vienu no Latvijas izglītības sistēmas sāpīgākajiem jautājumiem – mazo lauku skolu likteni.
Laikā, kad viedtālrunis ir gandrīz katrā kabatā, ir tikai loģiski to likt lietā, lai ātri informētu iedzīvotājus situācijās, kas prasa tūlītēju rīcību dzīvības un veselības glābšanai. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu Latvijā sākusi darboties šūnu apraide, kuras galvenā priekšrocība ir tās lielais potenciāls aizsniegt visus iedzīvotājus jebkurā Latvijas vietā, ja vien pa rokai ir ieslēgts viedtālrunis ar atjauninātu programmatūru.
“Visi mani darbi ir arī mana sirdslieta,” ar mirdzumu acīs stāsta Ilze Riže. Un darba viņai tiešām netrūkst! Ikdienā Ilze strādā Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošajā pamatskolā par mūzikas un dziedāšanas skolotāju, vokālo ansambļu vadītāju un direktora vietnieci interešu izglītības jautājumos. Viņa ir skolu koru un vokālās jomas koordinatore Ropažu novadā, organizē dažādus ar mūziku saistītus pasākumus un ir jauktā kora “Garkalne” vokālā pedagoģe. Kopš 2019. gada Ilze vada bērnu talantu atbalsta biedrību “Sirds māja”, kuras paspārnē tiek rīkoti koncerti, ierakstīta mūzika, izdotas grāmatas, albumi, noorganizētas arī divas muzikālās nometnes.
Sākot sarunu ar varakļānieti Ainu Jaunzemi, uzreiz jūtams gaišums un miers, ko viņa izstaro. Kundzes dzīves ceļš vienmēr vijies ap cilvēkiem, kopā būšanu un radīšanu — no deju soļiem līdz avīzes lappusēm, bet viņas dzīvesprieks un sirds siltums spēj iedvesmot ikvienu.
Par inovācijām valsts pārvaldē pēdējā laikā tiek diskutēts ļoti plaši, paužot gan ļoti optimistiskus, gan piesardzīgus viedokļus, bet kopumā Latvijā šobrīd tiek īstenota mērķtiecīga valsts pārvaldes modernizācija, ieviešot digitālus rīkus, mākslīgā intelekta (MI) risinājumus un jaunas sadarbības platformas. Saskaņā ar Valsts kontroles datiem 17% valsts pārvaldes iestāžu jau izmanto MI risinājumus, vēl 22% plāno tos ieviest.
Valsts svētku diena pie Brīvības pieminekļa daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir īpašs brīdis – reizē klusa pateicība par brīvību un svinīga kopā būšana. Arī daudzbērnu tētim Tomam Ašnevicam šī diena bija nozīmīga, taču piedzīvotais raisījis divējādas izjūtas. Par to viņš atklāti dalījies sociālajos tīklos, un tieši viņa pārdomas izraisīja arī kāda politiķa negaidītu reakciju. Un varbūt tieši šādi stāsti, kur sabiedrības pārdomas sastopas ar politiķa godīgu atbildi, parāda, ka ceļš uz labāku Latviju sākas ar spēju pacelt acis augstāk.
Mākslīgais intelekts pārveido to, kā cilvēki pieņem lēmumus, šodien Rīgas pilī notiekošajā Mākslīgā intelekta forumā par tā ietekmi uz valsts konkurētspēju, drošību un publisko pārvaldi, pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Mūsu vidū palicis vairs tikai retais, kurš Rīgu ir pieredzējis bez svarīgākā Latvijas neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa Rīgas centrā. Šai mūsu brīvības zīmei, bez šaubām, ir mākslinieciskā vērtība un saturs – tautas brīvības ilgu un to īstenojuma stāsts. Tomēr – ne tikai. Piemineklis šajos gados ir pieredzējis gan tautas vieglās un priecīgās dienas, gan arī ciešanu un bēdu pilnus laikus, – tas ir mūsu līdzgaitnieks.
Kad rudeni pamazām nomaina ziema, cilvēki sāk gatavoties gada aukstajai sezonai – kāds sakārto māju un sētu, cits papildina malkas krājumus vai izrotā mājokli ar pirmajām gaismiņu virtenēm. Ziemas tuvošanās nāk ar mainīgām izjūtām: vieniem tā ir klusuma un mierīgas kopābūšanas sezona, citi alkst pēc baltas, tīras sniega segas.
Šogad Latvijā ieviests mūsdienīgs un iedzīvotāju drošībai ļoti svarīgs agrīnās brīdināšanas rīks – šūnu apraide. Kā katra jauna tehnoloģija tā raisa daudz jautājumu un arī ne vienu vien aplamu priekšstatu.
Esiet vīrišķīgi, esiet stipri! (1. Kor 16:13)