Kāpēc inovāciju temps valsts pārvaldē nav vienmērīgs? ^{Apriņķis.lv}

Tomēr inovāciju temps joprojām ir nevienmērīgs – kamēr vienas iestādes īsteno drosmīgus projektus un pārveido darba kultūru, citās pārmaiņas notiek lēni. Izaicinājums galvenokārt slēpjas tajā, ka inovācijas nenotiek pašas par sevi, tās rada cilvēki. Un šobrīd jāmeklē veidi, kā mainīt kultūru un atklātu jaunas problēmu risināšanas un pārmaiņu vadības iemaņas, kā arī mainītu esošos domāšanas aizspriedumus uz modernākiem, dinamiskākiem skatījumiem.

Birokrātijas inerces cena

Valsts pārvaldē inovācijas ir un to attīstība kļūst arvien redzamāka. Piemēram, Valsts administrācijas skola īsteno darbinieku profesionālo pilnveidi digitālo prasmju jomā, tai skaitā par mākslīgā intelekta pielietojumu. Turpretī Valsts Kancelejas inovāciju laboratorija palīdz prototipēt un attīstīt inovatīvus risinājumus, tai skaitā godinot valsts pārvaldes inovatorus gada balvā “Celmlauzis”. Savukārt VARAM sekmē digitalizācijas un MI risinājumu ieviešanu, uzlabojot valsts pārvaldes darbu. Iestādes aktīvi meklē veidus, kā modernizēt un padarīt ikdienas darbu efektīvāku, strādāt caurspīdīgāk un būt atvērtākiem sabiedrībai.

Pārmaiņu ieviešana valsts sektorā prasa vairāk laika nekā privātajā, un tas ir saprotami, jo valsts pārvaldes darbā iesaistīts plašs iesaistīto pušu loks, kam jāievēro precīzas, formālas procedūras. Dažkārt jābūt pārmaiņām politiskā līmenī, piemēram, likumu grozījumiem, lai jauni risinājumi tiktu ieviesti un īstenoti. Tas palēnina tempu, bet no otras puses – nodrošina stabilitāti, caurskatāmību un ilgtspēju. Pozitīvi, ka arvien vairāk redzama darbinieku personīgā iesaiste un atvērtība pārmaiņām, kas stiprina visa sektora attīstību.

Zināšanu apmaiņa starp iestādēm

Lai veicinātu inovāciju ieviešanu, liela nozīme ir starpinstitūciju sadarbībai un informācijas apmaiņai. Dažās iestādēs digitālais briedums ir ievērojami augstāks, savukārt citās attīstība vēl ir procesā, un pārmaiņas norit pakāpeniskāk.

Ar ciešāku sadarbību un zināšanu apmaiņu starp iestādēm varētu veidot gan vienotu skatījumu, gan īstenot koordinētu rīcību, kas ļautu ne tikai ietaupīt resursus, bet arī stiprināt sabiedrības uzticēšanos, veicinot pārskatāmākus un standartizētākus procesus, kā arī parādot, ka digitālie un mākslīgā intelekta risinājumi ir veids, kā ātrāk paveikt dažādus ikdienas darbus un padarīt valsts pārvaldes pakalpojumus pieejamākus.

Skaidri saprotami ieguvumi

Lai MI un līdzīgu risinājumu ieviešana noritētu gludāk, ir svarīga skaidra izpratne par ieguvumiem. No citu valstu pieredzes, MI vislielākā vērtība ir atkārtojamos ikdienas procesos, kur tas spēj atvieglot darbu un taupīt laiku. Daudzi efektīvi risinājumi ir salīdzinoši vienkārši un viegli pielāgojami, piemēram, mašīntulkošana, sēžu un sapulču transkribēšana, dokumentu formatēšana vai datu apkopošana. Šādi rīki mazina administratīvo slogu, automātiski, veicot darbības, un ļauj darbiniekiem vairāk pievērsties saturiskam un analītiskam darbam.

Līdzīgas pieejas jau veiksmīgi izmantotas citur pasaulē, piemēram, Singapūras publiskajā sektorā MI čatbots spēj veiksmīgi sniegt atbildes uz vairāk nekā 90% iedzīvotāju jautājumu par valsts pārvaldes pakalpojumiem, tādējādi mazinot iesaisti veicamo darbu apjomu klientu apkalpošanā.

Cilvēks kā inovāciju virzītājspēks

Galvenie inovāciju virzītāji ir cilvēki, kuri spēj atrast jaunus skatpunktus, pielāgoties pārmaiņām un pašmotivēti izstrādāt risinājumus. Tie ir speciālisti, kuri apvieno analītisku domāšanu ar radošu pieeju, nebaidās eksperimentēt un apšaubīt esošās pieejas un lietu kārtību. Arī Pasaules Ekonomikas foruma jaunākās prognozes liecina, ka nākotnes darba tirgū visvairāk pieprasītās būs tieši prasmes, kas saistītas ar analītisko domāšanu, spēju pielāgoties un radošumu. Tieši cilvēkfaktors ir inovāciju stūrakmens, jo bez tā, pat jaunākie un jaudīgākie tehnoloģiskie risinājumi ir tik labi, cik cilvēki, kas tos lieto.

Inovāciju attīstībā izšķiroša loma ir arī izglītībai, kas sniedz ne tikai zināšanas, bet arī maina perspektīvas un uztveri. Tādas programmas kā “StartSchool” apliecina, cik nozīmīga ir praktiska, pieredzē balstīta mācīšanās, apvienojot tehnoloģiju, biznesa un projektu vadības iemaņas. Tā attīsta analītisku domāšanu, patstāvību un spēju pielāgoties dažādām situācijām, kas ir noderīgas prasmes ikvienā nozarē, tostarp arī valsts pārvaldē, kur pārklājas daudz procesu un nozaru. Arī pats esmu absolvējis šo programmu, un, pateicoties iegūtajām zināšanām, kontaktiem un pieredzei, spēju augt profesionāli un sniegt savu artavu inovatīvu risinājumu attīstībā valsts pārvaldē.

Ja vēlamies mūsdienīgu valsts pārvaldi, jāiegulda ne tikai sistēmās un rīkos, bet arī prasmēs un domāšanas maiņā. Speciālisti ar plašu redzējumu un izpratni par tendencēm, tehnoloģijām un mijiedarbībām var kļūt par attīstības celmlaužiem. Viņi spēj saskatīt, kur jaunas pieejas un risinājumi tiešām sniedz vērtību, un veiksmīgi tās pielietot. Inovāciju temps pieaugs tikai tad, ja būs cilvēki, kuri redz, kāpēc pārmaiņas ir vajadzīgas, un viņiem būs gan resursu, gan izpausmes atbalsts, lai tās attīstītu.