Kad prominences aizsoļo garām bērniem un tikai viens deputāts atrod drosmi pateikt: "Piedodiet!" Apriņķis.lv
- Autors: Viktorija Slavinska-Kostigova
Foto - Gatis Rozenfelds
Valsts svētku diena pie Brīvības pieminekļa daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir īpašs brīdis – reizē klusa pateicība par brīvību un svinīga kopā būšana. Arī daudzbērnu tētim Tomam Ašnevicam šī diena bija nozīmīga, taču piedzīvotais raisījis divējādas izjūtas. Par to viņš atklāti dalījies sociālajos tīklos, un tieši viņa pārdomas izraisīja arī kāda politiķa negaidītu reakciju. Un varbūt tieši šādi stāsti, kur sabiedrības pārdomas sastopas ar politiķa godīgu atbildi, parāda, ka ceļš uz labāku Latviju sākas ar spēju pacelt acis augstāk.
Paceliet acis augstāk, prezidenta kungs!
Toms 18. novembra rītā kopā ar ģimeni devies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tā ir tradīcija, kas viņam nozīmē vairāk nekā tikai svētku rituālu.
“Esmu pateicīgs tiem vīriem un sievām, kuri ar savu dzīvību ir samaksājuši augstāko cenu, lai mēs šodien dzīvotu brīvā valstī,” raksta Toms. Viņš priecājies redzēt daudzas ģimenes ar bērniem, kas ar saviem ziediem un paštaisītiem svečturiem nākuši godināt Latviju.
Tomēr brīdī, kad ieradušās amatpersonas, ģimenēm lūgts paiet malā. Toms ar bērniem palicis pirmajā rindā, cerot ieraudzīt Latvijas prezidentu.
“Bērni vēlas redzēt prezidentu. Un, kas zina, varbūt viņš pēc ziedu nolikšanas atnāks sasveicināties,” raksta Toms. Taču notikumi izvērtušies citādi: prominento viesu grupa nolikusi ziedus, nostājusies priekšā skatītājiem, prezidents paspiedis roku politiķiem un devies prom.
“Bērni sēž uz laukuma apmales ar saviem necilajiem ziediņiem un paštaisītām burciņām… Un nu jāgaida, kamēr visi svarīgie uztaisīs bildes un dosies tālāk,” stāsta Toms.
Viņš atzīst – saprot, ka pastāv protokols un drošības prasības, tomēr vienlaikus domā par to, cik daudz bērniem nozīmētu kaut īss acu kontakts vai smaids.
“Prezidenta kungs – novēlu jums pacelt acis augstāk. Tur, aiz ministru un deputātu galvām, ir tas īstais Latvijas skaistums – mūsu bērni,” viņš raksta, piebilstot, ka no visa amatpersonu pulka tikai viens politiķis, ejot garām, pateicis: “Sveiciens svētkos!”
Taču ar to šis stāsts nebeidzas.
Atbilde, kas izceļas politiskajā vidē
Pēc Toma ieraksta ”Facebook” profilā drīz sekoja 14. Saeimas deputāta Jāņa Grasberga atbilde. Viņš nebija tas vienīgais politiķis, kas sveicināja ģimenes, tieši otrādi – viņš atzina, ka arī pats steigā nogājis garām, skatoties tikai uz priekšu.
“Sveiks, Tom, sveiciens svētkos! Paldies par situācijas aprakstu, un vēlos no sirds atvainoties par savu rīcību,” raksta parlamentārietis. “Biju “kungu” sadaļā un arī, acis nepacēlis, aizsoļoju savās gaitās. Paldies, ka ieguldi savu laiku un veido Latviju labāku! Turpmāk rīkošos atbildīgāk.”
Šī atvainošanās sociālajos tīklos tika uztverta kā reti redzams, godīgs un cilvēcisks politiķa žests situācijā, kad vieglāk būtu bijis piesaukt protokolu vai vienkārši klusēt.
Stāsts, kas izgaismo vienkāršu patiesību
Toma un Jāņa sarakste atgādina, ka svētku dienu siltumu veido ne tikai svinīgi pasākumi, bet arī mazās mijiedarbības starp cilvēkiem. Dažkārt pietiek ar īsu acu skatienu vai sirsnīgu: “Sveiciens svētkos!”, lai bērna diena kļūtu neaizmirstama un tēva atmiņās paliktu labā sajūta par valsti, kurā dzīvojam.