Voldemārs Lauciņš: Pavasara sajūtās – paskaties augšup!
- Publicēts Viedokļi
Iepriekšējā savā rakstā ar pavasara sajūtu matos pārdomāju taisnīgumu un konstatēju, ka sevī apzināta taisnīguma izjūta prasa meklēt daudzmaz līdzsvarotu skatu sev apkārt. Tā darot, var mazināt pārlieku lielu subjektīvismu, skatu tikai uz sevi un savu labumu. Turklāt meklējumi ārpus sevis ir mijiedarbībā ar līdzcilvēkiem (kompromisos) un absolūtu patiesību. Bet kā ierobežotam cilvēkam, kas pat savā taisnīguma izjūtā var kļūdīties, var būt pieeja pie absolūtas patiesības? Citiem vārdiem, ja pat pats sev cilvēks reizēm ir pārlieku slikts padomdevējs, kur tad vēl atrast uzticamu autoritāti ar absolūtu patiesību?