Menu
 

Otrdiena, 26 Augusts 2025

Tartu apriņķī atrastas Ukrainas trieciendrona atliekas

Tartu apriņķa Elvā kāds vietējais zemnieks pirmdienas pēcpusdienā atradis Ukrainas trieciendrona atlūzas, un notikuma vietā redzams arī eksplozijas krāteris, otrdien paziņoja Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ģenerāldirektors Margo Pallosons.

Kā žurnālistiem preses konferencē teica Pallosons, kāds vietējais iedzīvotājs ārkārtas situāciju dienestus pirmdienas pēcpusdienā informēja par trieciendrona atlūzām, kas atrastas pie Vertsjerva ezera Elvas lauku apkaimē. Incidentā cilvēki nav cietuši, apstiprināja KaPo vadītājs.

Drošības policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparāts Igaunijas teritorijā nogāzās agri svētdienas rītā.

"Pamatojoties uz sākotnējo informāciju, mums ir pamats uzskatīt, ka tas varētu būt Ukrainas drons, kas bija palaists uz mērķiem Krievijas iekšienē, taču Krievija, izmantojot GPS traucējumus un citus elektroniskos līdzekļus, novirzīja to no kursa, un tas nonāca Igaunijā," sacīja Pallosons.

Viņš piebilda, ka tas bija militārais drons ar sprāgstvielām, kas arī eksplodēja. "Ja drons būtu ietriecies dzīvojamā ēkā, tas būtu nodarījis lielus postījumus," atzina Pallosons.

Kā pieļāva KaPo vadītājs, trieciendrons Igaunijas gaisa telpā varēja ielidot gan no Krievijas, gan Latvijas gaisa telpas. "Joprojām tiek izmeklēts, no kurienes drons ielidoja," viņš teica.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs teica, ka objektus, kas lido augstāk par 300 metriem, var konstatēt Igaunijas aizsardzības spēku gaisa novērošanas centrs, bet objektus, kas lido zemāk, var noteikt Policijas un robežsardzes departaments.

Pevkurs norādīja, ka droni Krievijas kaimiņvalstu gaisa telpu pārkāpj, jo Krievija izmanto "ļoti spēcīgu GPS signāla traucēšanu un maldināšanu mūsu robežu tuvumā". "Tādējādi vienu dienu drons nonāk Lietuvā, nākamajā dienā - Latvijā, un nu tas ir sasniedzis Igauniju. Šie objekti lido ļoti zemā augstumā, lai Krievija tos nepamanītu, un tieši tāpēc tos ir grūti atklāt," klāstīja aizsardzības ministrs. Viņš preses konferencē apliecināja, ka Igaunija ir sākusi jauna veida radaru iegādi, lai varētu noteikt arī zemu lidojošus objektus.

Iekšlietu ministrs Igors Taro piebilda, ka Policijas un robežsardzes departaments uzrauga ārējo robežu ar Krieviju un ka radara novērošana tiek veikta visā ūdenstilpju garumā." "Galvenā nepieciešamība ir uzraudzīt ūdenstilpes. Tas ir arī iemesls, kāpēc mēs esam ilgi runājuši par nepieciešamību attīstīt dronu mūri, lai mēs varētu palielināt kontroles kapacitāti uz robežas un arī uzraudzīt iekšzemi," sacīja Taro.

Svētdienas agrā rītā Ukraina uzbruka mērķiem Krievijas Ļeņingradas apgabalā, arī Ustjlugas ostai netālu no Igaunijas robežas. Igaunijas robežsardze novēroja arī citu dronu, kas lidoja virs Peipusa ezera.

Pēdējo mēnešu laikā no Baltkrievijas lidojoši droni ir pārkāpuši Latvijas, Lietuvas un Polijas gaisa telpu. Šī ir pirmā reize, kad līdzīgs incidents ir reģistrēts Igaunijā.

Lasīt vairāk...

Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss Jūrmalā atgriežas jau astoto reizi

8.starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss notiks no 19. līdz 21.septembrim Dzintaru koncertzālē, piedaloties augsta līmeņa amatierkoriem no Slovēnijas, Īrijas, Somijas, Polijas, Igaunijas, Dānijas un Honkongas. Kopš 2024.gada Jūrmalā notiekošais konkurss ir viens no sešiem prestižās apvienības "European Grand Prix for Choral Singing" (EGP) oficiālajiem posmiem, ierindojot to pasaules visaugstāk novērtēto amatierkoru konkursu vidū, informē organizatori.

Lasīt vairāk...

Aptauja. Vai nedēļas nogalē apmeklējāt kādus novada svētkus?

Aizvadītā nedēļas nogale bija īpaši bagātīga ar dažādu svētku un kultūras pasākumu piedāvājumu – gan plašiem brīvdabas koncertiem un sportiskām aktivitātēm, gan radošām darbnīcām un ģimenēm draudzīgām norisēm. To apmeklētāji varēja izvēlēties pasākumus dažādām gaumēm, vecuma grupām un interesēm – sākot no krāšņām izklaidēm ar dejām, mūziku līdz vietējo tradīciju iepazīšanai.

Lasīt vairāk...

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Lasīt vairāk...

Pētījums: Mutvārdu slava un atsauksmes par darba devēju var kļūt izšķirošas darba devēja izvēlē

Darba devēja reputācija rodas ne tikai no solījumiem – tā dzīvo arī cilvēku stāstos. Sarunas ar draugiem, kolēģiem vai paziņām bieži izrādās izšķirošas, lemjot, vai pieņemt jaunu darba piedāvājumu, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" Pievilcīgāko darba devēju tēla pētījums, kas tika veikts darba ņēmēju un arī topošo nākotnes speciālistu – studentu – mērķa grupās un atklāj, cik tad patiesībā liela nozīme šodien ir mutvārdu slavai un neformāliem kontaktiem, izvēloties darba devēju.

Lasīt vairāk...

Asociācija: Ilgstošie nokrišņi apdraud kūdras ieguvi – viena no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā

Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvo vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve ir sezonāla no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laikapstākļi, kas sākās jau šī gada maijā, būtiski ietekmē ieguves apjomus un apdraud nozares darbību. Latvijas Kūdras asociācija aicina Klimata un enerģētikas ministriju izsludināt valstī ārkārtējo situāciju kūdras ieguves sektorā. Tāpat nozare aicina trešās puses ņemt vērā šo situāciju un būt saprotošām, ka kūdras ieguvēji objektīvi nevar izpildīt saistības laikapstākļu dēļ.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.