Četrkājaino pasažieru drošība: kas jāņem vērā, pārvadājot mājdzīvniekus
- Autors: Andra Pašujeva, suņu uzvedības speciāliste un “The Woof Academy” suņu skolas vadītāja
Foto - publicitātes
Mājdzīvnieki, suņi un kaķi, mūsdienās ir gluži kā ģimenes locekļi, cilvēka labākie draugi un ļoti bieži – arī ikdienas ceļabiedri tuvākos un tālākos izbraucienos ar auto. Ja par sevis un bērnu piesprādzēšanu automašīnā atceramies automātiski, četrkājaino pasažieru drošība nereti paliek otrajā plānā. Suns lēkā pa salonu, purniņš tiek izbāzts pa logu un ausis plīvo vējā, kļūstot par izklaidi pasažieriem. Taču, lai brauciens būtu drošs, par dzīvniekiem jārūpējas ne mazāk kā par cilvēkiem.
No traumām līdz dzīvnieka pazušanai
Strauji bremzējot vai nelielas sadursmes laikā mājdzīvnieks var tikt izsviests uz priekšu, gūt smagas traumas vai traumēt cilvēkus. Tāpat suns vai kaķis, meklējot saimnieka tuvumu, var traucēt vadītājam – kāpt klēpī, ierobežot redzamību vai piekļūt pedāļiem. Šie riski bieži netiek novērtēti, taču tieši neapdomīga pārvadāšana var kļūt par cēloni smagām situācijām, tostarp avārijām vai dzīvnieka pazušanai, kad tas pēc negadījuma ir šoka stāvoklī.
Aiz kakla siksnas – nē!
Drošai braukšanai jāizvēlas piemērots aprīkojums atbilstoši suņa izmēram, raksturam un automašīnas uzbūvei, skaidro speciāliste. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir būris vai konteiners, kas nostiprināts ar drošības jostām, taču var izmantot arī īpašas suņu siksnas, kas stiprināmas pie iemauktiem – nekādā gadījumā ne pie kakla siksnas. Lielāku suņu pārvadāšanai piemērots būs arī bagāžas nodalījums, ja tas no salona ir droši atdalīts ar režģi. Savukārt kaķus vai citus mazākus dzīvniekus, pārvadājot automašīnā, jāievieto tiem piemērotā somā, konteinerā vai būrī, kas jānostiprina ar drošības jostu.
Svarīgākais ir izvērtēt, kur suns jutīsies visdrošāk un mierīgāk – katram dzīvniekam tas būs individuāli. Tāpat svarīgi pie izvēlētā pārvadāšanas veida suni pieradināt pakāpeniski, nevis gaidīt, ka viņš automātiski jutīsies droši būrī vai piesprādzēts salonā. Šī pieradināšana sākas mājas vidē, padarot būri par patīkamu vietu, un tikai tad tālāk pāriet uz auto, sākot ar īsiem, pozitīviem izbraucieniem. Neatkarīgi no suņa izmēra drošības prasības ir vienādas, jo sadursmes brīdī jebkura izmēra dzīvnieks var kļūt par bīstamu trieciena objektu.
Ko darīt, ja sunim bail?
Suni, kuram automašīnā ir bailes vai diskomforts, būs grūti pieradināt vienkārši, braucot biežāk. Šādā gadījumā jāīsteno pakāpeniska asociāciju maiņa, sākot ar atrašanos pie mašīnas, pēc tam iekāpšanu, piesprādzēšanu un tikai tad – īsu izbraucienu. Katrs nākamais solis jāveic tad, kad suns pie iepriekšējā jūtas pārliecināts un mierīgs. Ļoti svarīga ir pozitīva pieredze – kārumi, līdzgaitnieka klātbūtne un mērķtiecīgi mazināts stress. Jebkura sasteigta rīcība var nostiprināt bailes vēl vairāk. Īpaši svarīgi tas ir suņiem, kuri jau iepriekš piedzīvojuši negatīvu pieredzi saistībā ar automašīnu, piemēram, braucienus tikai pie vetārsta.
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc suņiem nepatīk braukt automašīnā, ir nelabums, kas īpaši bieži novērojams kucēniem. Šo problēmu nedrīkst ignorēt. Lai mazinātu diskomfortu, braukšanas dienā suni nevajadzētu barot, turklāt ieteicams sākt ar īsiem un mierīgiem izbraucieniem, izvēloties maršrutus ar pēc iespējas mazāku līkumu skaitu un piedomājot pie lēzenas bremzēšanas. Ja nelabums turpinās, noteikti jāmeklē veterinārārsta padoms par piemērotiem medikamentiem. Ar pacietību un piemērotu pieeju saimnieks var palīdzēt sunim iemācīties braucienus izturēt mierīgi un bez stresa.
Plānojot garākus braucienus, ieteicams vidēji ik pēc divām stundām ieplānot pauzi, lai dzīvnieks var izkustēties, padzerties un atpūsties. Līdzi jāņem ne tikai ūdens un bļoda, bet arī pazīstama sega, kārumi, mīļākā rotaļlieta vai košļājamais priekšmets, kas palīdzēs mazināt stresu un padarīs braucienu patīkamāku.