Sociālajā kampaņā "Ja vien ūdeņi spētu runāt" Latvijas slavenības ierunā zivju balsis

Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, var redzēt sekas cilvēku rīcībai. Tikai 35% no visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti. Aptuveni trešdaļa Baltijas jūras teritorijas ir mirusi un zivju populācijas ir samazinājušās līdz kritiskam līmenim. Taču ir laba ziņa – pagātnes rīcību rezultāts nav neatgriezenisks. Atjaunojot upju ekosistēmas, nojaucot aizsprostus un rūpējoties par notekūdeņu attīrīšanu un citu piesārņojumu izskaušanu, mēs varam pakāpeniski uzlabot upju un ezeru kvalitāti un atjaunot zivju populācijas Latvijas ūdeņos, norāda fonda pārstāvji.

Lai izgaismotu problēmas aktualitāti, jau nedēļu sociālajos medijos un Rīgas ielās ir “iepeldējušas” zivis. Sporta žurnālists un komentētājs Anatolijs Kreipāns kļuvis par balsi Eiropas zutim un stāsta, kā pēdējās desmitgadēs ir mainījušies spēles noteikumi Latvijas upēs. Mūziķis Intars Busulis devis balsi Baltijas jūras reņģei un atgādina par to, kā pārzveja ietekmē Baltijas jūras ekosistēmu. Par to, kā piesārņojums padarījis Baltijas jūru par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē, mencas vārdā stāsta aktrise un radio personība Sanda Dejus. Savukārt komiķis Edgars Bāliņš palīdz lasim meklēt, kam iedot pa spuru, jo tā nārsta vietas ir aizsprostotas un nereti tajās dežurē maluzvejnieki.

“Mūsu upes, ezeri un jūra cieš no dažādām problēmām, ko vislabāk var izprast, iepazīstoties ar zivju populāciju stāvokli. To stāvoklis pasliktinās pārmērīgas pārzvejas dēļ, ūdens ekosistēmu aizaugšanas un pārāk lielā slāpekļa un fosfora daudzuma ūdenī, kā arī upju fizisku izmaiņu dēļ, ko izraisa aizsprosti un hidromeliorācijas darbi. Tomēr, neskatoties uz nepārprotamajiem signāliem, ka situācija ir slikta, mēs vēl joprojām to ignorējam. Tieši tāpēc ir vajadzīga šāda kampaņa, kas palīdz sabiedrībai sadzirdēt un ieklausīties zivju balsīs un saucieniem pēc palīdzības, jo katram no mums ir loma situācijas uzlabošanā,” sacīja Magda Jentgena, PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Runājot par ūdens ekoloģiju, ļoti būtiska nozīme ir mūsu ikdienas paradumiem. Viss, ko noskalojam tualetes podā un izlietnē, kā arī pretlikumīgi nolejam vai iemetam ielu šahtās un sadzīves kanalizācijas kolektoros, nekur nepazūd – tas nonāk notekūdeņu sistēmā un galu galā ietekmē mūsu upes, ezerus un jūru, veicinot ūdenstilpju pakāpenisku aizaugšanu un ekosistēmu pasliktināšanos, skaidro PDF pārstāvji.

“SIA “Rīgas ūdens” kā lielākā ūdenssaimniecība Latvijā apkalpo teju 60% Latvijas iedzīvotāju notekūdeņu un ik gadu attīra vairāk nekā 51 miljonu m³ – tas ir pusotra Ķīšezera apjoms. Lai arī mūsu attīrīšanas sistēmas nodrošina daudzpakāpju procesu, ļaujot sasniegt līdz pat 95% attīrīšanas pakāpi pirms notekūdeņu novadīšanas Baltijas jūrā aptuveni 2,4 km attālumā no krasta, ir jāsaprot, ka neviena iekārta nespēj nodrošināt pilnīgu attīrīšanu. Turklāt ne visām pašvaldībām ir tik plašas iespējas nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu šādā pakāpē, un citviet attīrītie notekūdeņi nereti tiek novadīti saldūdens ūdenstilpēs. Tāpēc šādas sociālās kampaņas ir ļoti nozīmīgas. Atgādinot par mūsu ikdienas paradumu ietekmi, varam ietekmēt, cik veselīgu ūdens ekosistēmu saglabāsim nākamajām paaudzēm un cik tīros ūdeņos jau šodien peldas mūsu bērni un peldamies paši,” uzsver SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” vadītājs Māris Zviedris.

Ikdienā notekūdeņu attīrīšanu būtiski sarežģī gan nepietiekama rūpniecisko notekūdeņu iepriekšēja priekšattīrīšana, gan kanalizācijā nonākuši priekšmeti, kam tur nebūtu jānonāk. Piemēram, šobrīd īpaši izteikta problēma ir mitrās salvetes, kas satur mikrošķiedras, nesadalās, savelkas blīvos kamolos un aizsprosto sūknēšanas iekārtas un kanalizācijas cauruļvadus, taču attīrīšanas sistēmās nonāk arī lupatas, Ziemassvētku eglītes un pat riepas, norāda PDF.

Plašāka informācija par kampaņu un slavenību ierunātie video atrodami tīmekļvietnē udensruna.lv, kā arī PDF un SIA “Rīgas ūdens” sociālo tīklu kanālos.