ECT noraidījusi sūdzību pret Latviju par sprieduma izpildi un īpašuma tiesībām

Iesniedzējs Tadeušs Kobets apgalvoja, ka Latvijas iestāžu un tiesu rīcības dēļ viņš nesaņēma pilnu kaitējuma kompensāciju, kas viņam bija piespriesta kriminālprocesā.

ECT norādīja, ka iesniedzējs noklusējis būtisku informāciju - pirms kriminālprocesa sākuma viņš par 750 000 ASV dolāru jeb par aptuveni 696 615 eiro bija cedējis savas prasījuma tiesības citam uzņēmumam. Tiesa uzsvēra, ka šī informācija bija svarīga, jo uz tiem pašiem līdzekļiem vēlāk pretendēja arī šis uzņēmums. Noklusēšana radīja pamatu apšaubīt iesniedzēja godprātību, un ECT atzīmēja, ka viņa rīcība varēja ļaut mēģināt saņemt kompensāciju divreiz.

ECT atzina, ka valsts iestādes nodrošināja sprieduma izpildes procesa sākšanu un iesniedza sūdzības tiesā, bet izpildi kavēja citi faktori - bankas maksātnespēja, likvidācijas process un civilprocesa pagaidu noregulējums. ECT secināja, ka kavēšanās lielā mērā saistīta ar paša iesniedzēja rīcību.

Tāpat ECT nekonstatēja nepamatotu valsts iejaukšanos iesniedzēja īpašuma tiesībās, jo spriedums netika izpildīts bankas maksātnespējas, nevis valsts rīcības dēļ. ECT arī norādīja, ka iesniedzējam bija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi - sprieduma izpilde caur tiesu izpildītāju un bankas likvidatora darbību pārskatīšana tiesā. Viņam bija iespēja celt prasību pret likvidatoru, bet viņš to neizdarīja. ECT iesniedzēja sūdzības atzina par nepamatotām un tās noraidīja.

2005.gadā Kobets nolūkā atvērt norēķinu kontus Eiropas Savienībā sazinājās ar Latvijā reģistrētās bankas viceprezidentu. Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, runa ir par "Ogres komercbanku" un tās akcionāru un valdes locekli Juriju Frolovu.

Pēc Frolova ierosinājuma iesniedzējs naudas līdzekļus 1 200 000 ASV dolāru apmērā ieskaitīja viceprezidenta kontrolētā ārzonas uzņēmuma kontā. Pretēji solītajam naudas līdzekļus nepārskaitīja uz iesniedzēja uzņēmuma norēķinu kontu bankā, bet gan uz dažādu Frolova kontrolēto ārzonu uzņēmumu kontiem ārvalstīs.

2006.gada 28.augustā iesniedzējs un viņa uzņēmums noslēdza cesijas līgumu ar Lielbritānijā nodibinātu uzņēmumu, atbilstoši kuram iesniedzējs un viņa uzņēmums nodeva visas prasījuma 1 200 000 ASV dolāru apmērā tiesības pret Frolovu, par to saņemot atlīdzību 750 000 ASV dolāru apmērā. 2011.gada 12.decembrī šīs prasījuma tiesības tika tālāk cedētas Panamā dibinātam ārzonas uzņēmumam.

Vienlaikus, konstatējot, ka viņa uzņēmuma norēķinu kontā naudas summa 1 200 000 ASV dolāru apmērā nav tikusi ieskaitīta, iesniedzējs vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, neminot, ka viņš prasījuma tiesības ir cedējis. 2006.gada 17.oktobrī Valsts policija pret Frolovu ierosināja kriminālprocesu, noteica arestu viņa uzņēmumu kontos esošajiem naudas līdzekļiem un atzina iesniedzēju par cietušo kriminālprocesā. 2007.gada 25.janvārī tika sākts bankas likvidācijas process.

Ar 2012.gada 29.oktobra Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas spriedumu Frolovu atzina par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Iesniedzējam piešķīra kaitējuma kompensāciju, savukārt arestētos līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtu mantu, nolemjot tos piešķirt iesniedzējam kaitējuma kompensācijai.

Sprieduma izpildes procesā bankas likvidators neizpildīja zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu, uzskatot, ka iesniedzēja pieteikums ir jāizskata kopā ar citu kreditoru pieteikumiem, piemērojot izmaksas kārtību saskaņā ar kreditoru saraksta prioritāti. 2013.gada 9.septembrī Rīgas apgabaltiesa atzina likvidatora rīcību par neatbilstošu likumam, bet neuzlika likvidatoram par pienākumu izpildīt zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu, jo uz minētajiem naudas līdzekļiem bija spēkā esošs tiesas lēmums par prasības nodrošinājumu civilprocesā.

2013.gada 15.jūlijā Panamā dibinātais uzņēmums Rīgas apgabaltiesā pret banku, iesniedzēju un vēl vienu personu iesniedza prasības pieteikumu, uz noslēgto cesijas līgumu pamata lūdzot atzīt iegūtās tiesības uz viceprezidenta uzņēmumu norēķinu kontos esošajiem naudas līdzekļiem.

Kopā ar prasības pieteikumu bija iesniegts arī lūgums par prasības nodrošinājumu. 2013.gada 6.augustā Rīgas apgabaltiesa apmierināja prasītāja lūgumu par prasības nodrošinājumu, atliekot izpildu darbības, kā rezultātā naudas līdzekļus nevarēja izmaksāt iesniedzējam. 2016.gada 19.septembrī Rīgas apgabaltiesa izbeidza tiesvedību civilprocesā, jo Panamas uzņēmums atteicās no prasības.

2015.gada 2.jūlijā pabeidza bankas likvidāciju, iesniedzējam nesaņemot viņam kriminālprocesā piešķirto kaitējuma kompensāciju. Savukārt 2016.gada 25.februārī iesniedzējs vērsās ar sūdzību ECT.