Apgabaltiesai atkārtoti jāvērtē, vai no oficiālās publikācijas dzēšamas ziņas par personu

AT informēja, ka tiesa atzinusi, ka Administratīvā apgabaltiesa pārsūdzētajā spriedumā nav ņēmusi vērā to, ka oficiālo publikāciju mērķis un saturs ir dažāds un tajās ir ietverti dažādu veidu dati. Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, tas, ka sabiedrībai ir pieejami sensitīvi dati par personas sodāmību, var izraisīt sabiedrības nosodījumu un stigmatizēt personu, tādējādi īpaši aizskarot tās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Konkrētā publikācija kopsakarā ar ST spriedumu pieteicēja lietā ļauj neierobežotam personu lokam iegūt informāciju par šādiem sensitīviem pieteicēja personas datiem. Tāpat tiesa nav izvērtējusi, vai šajā gadījumā sabiedrības ieguvums no oficiālās publikācijas nemainīguma tiešām ir būtisks, proti, vai pastāv kādi iemesli, kāpēc sabiedrībai būtu svarīgi zināt, ka ST ierosināta lieta tieši pēc pieteicēja konstitucionālās sūdzības.

Turklāt, kā norāda AT, tas, ka no datu publicēšanas brīža ir pagājis ilgs laiks, ir vērtējams kā apstāklis, kas mazina citu personu leģitīmo interesi par piekļuvi datiem, nevis, kā norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, pastiprina sabiedrības interešu būtiskumu. Minēto iemeslu dēļ nevar atzīt, ka, piemērojot Datu apstrādes likuma normas par oficiālo publikāciju, pieteicēja un sabiedrības intereses būtu tikušas pienācīgi līdzsvarotas.

Pieteicējs iepriekš bija vērsies ST ar konstitucionālo sūdzību, kas skar personas datu publisku pieejamību, un lūdzis ST un Datu valsts inspekcijai dzēst viņa vārdu un uzvārdu no oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā ST paziņojuma par lietas ierosināšanu.

Datu valsts inspekcija norādīja, ka datu dzēšanai nav pamata, jo veiktā personas datu apstrāde nav atzīstama par prettiesisku. Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa bija pieteikumu noraidījušas, konstatējot, ka pieteicēja tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību nav dodama priekšroka pret sabiedrības ieguvumu no oficiālās publikācijas nemainīguma.