Revidenti: Valsts pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai vērsta uz sekām, nevis cēloņiem

Kā informēja Valsts kontrolē, Latvijā ēnu ekonomikas ierobežošanas centrālais instruments ir Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns. 2024. gadā sākta jau ceturtā plāna 2024.-2027. gadam īstenošana ar mērķi līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru no 19,9% līdz 18,9% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr revīzijā secināts, ka izteikts uzlabojums netiek paredzēts.

Plānā līdzās horizontālajiem pasākumiem ir izvirzītas divas prioritārās nozares - būvniecība un veselības nozare. Izvērtējot šo nozaru izvēles pamatotību, revidenti secinājuši, ka veselības nozarē ēnu ekonomikas izplatība ir salīdzinoši zema, savukārt nozares ar ievērojami augstāku ēnu ekonomiku palikušas ārpus plāna. Tikmēr būvniecības nozarē pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai īstenoti ilgstoši, un ēnu ekonomikas apmērs nozarē ir krities, bet tas joprojām vērtējams kā augsts. Revidentu ieskatā, plānā paredzētie pasākumi nemazinās ēnu ekonomikas cēloņus būvniecībā.

Revīzijā izvērtēti plānā paredzētie 56 pasākumi - to ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu, birokrātiju un administratīvo slogu. Secināts, ka lielākā daļa pasākumu pastiprina kontroles mehānismus, nevis novērš ēnu ekonomikas rašanās cēloņus. Revidenti arī secina, ka plāna saturā nav pietiekami izmantotas pētījumu atziņas, lai izvēlētos iespējami efektīvākos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.

Pētnieku atziņas liecina, ka nodokļi ir iedarbīgākais ēnu ekonomikas virzītājspēks, norāda Valsts kontrole. Lai arī Finanšu ministrija ir strādājusi pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, Latvijā joprojām nav apstiprināts skaidrs ilgtermiņa redzējums par nodokļu politikas attīstību, atzīmē revidenti. Valsts kontroles ieskatā, paredzama nodokļu politika ir priekšnoteikums gan ekonomikas attīstībai, gan ēnu ekonomikas mazināšanai.

"Laikā, kad valstī lielas pūles velta birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas iespēju apzināšanai un sagaidāms - arī īstenošanai, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā daļa pasākumu ir vērsti pretējā virzienā, proti, stiprināt prasības un kontroles mehānismu. Tā jau ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Pētījumi rāda, ka augot labklājībai un uzticēšanās līmenim, ēnu ekonomika parasti samazinās," norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Revidenti arī uzsver, ka ēnu ekonomikas ierobežošana ir horizontāla politika un tās īstenošanā iesaistītas daudzas institūcijas. Tomēr revīzijā secināts, ka institucionālā sistēma ir sarežģīta, atbildība sadrumstalota un uzsvars ir uz procesiem, nevis uz skaidri sasniedzamiem rezultātiem.

Valsts kontrole uzsver, ka vadošā loma šajā jautājumā ir Finanšu ministrijai, kur ir izveidota īpaša struktūrvienība ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinēšanai. Revidentu ieskatā, pirms astoņiem gadiem Finanšu ministrijas struktūru paplašināt ar jaunu valsts sekretāra vietnieku un departamentu ēnu ekonomikas ierobežošanai bija nesamērīgi un neracionāli. Tomēr revidenti atzīmē, ka revīzijas laikā 2025. gada aprīlī īstenotās strukturālās izmaiņas ministrijā, atgriežoties pie vienotas atbildības par nodokļu politiku un ēnu ekonomikas pārvaldību, kas ir solis racionalizācijas virzienā, un ir jāturpina.

Valsts kontrole arī atzīmē, ka ēnu ekonomikas apmēra novērtēšana ir sarežģīta, un to veic ar dažādām metodēm. Pieejamie jaunākie novērtējumi par ēnu ekonomiku Latvijā būtiski atšķiras, un tie liecina, ka ēnu ekonomikas apmēru valstī var lēst robežās no 7% līdz nedaudz virs 20% no iekšzemes kopprodukta.

Revīzijā konstatēts, ka Finanšu ministrija kā rezultatīvo rādītāju izmanto Austrijas profesora Frīdriha Šneidera aprēķināto ēnu ekonomikas rādītāju (19,9% 2022. gadā), komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību galvenokārt izmanto Latvijas profesoru Arņa Saukas un Tāļa Putniņa ēnu ekonomikas indeksu (21,4% 2024. gadā), savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati par pārskatos neuzrādīto ekonomiku (6,7% 2023. gadā) netiek izmantoti. Valsts kontrole uzsver, ka tas traucē objektīvi apzināt un izvērtēt situāciju un mazina uzticēšanos valsts datiem. Turklāt atkarība no atsevišķu pētījumu pieejamības apgrūtina politikas rezultātu objektīvu izvērtēšanu ilgtermiņā, skaidro revidenti.

Valsts kontrole rosina Finanšu ministrijai pārskatīt valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, balstīt lēmumus un komunikāciju uz daudzpusīgiem un ilgtermiņā pieejamiem datiem, mazināt birokrātiju un koncentrēties uz ēnu ekonomikas cēloņu novēršanu.