Aptauja: 77% uzkrājumus vecumdienām veido pensiju otrajā līmenī

Savukārt 35% iedzīvotāju uzkrājumus vecumdienām veido, izmantojot pensiju trešo līmeni.

Salīdzinoši Lietuvā un Igaunijā lielāka uzticēšanās ir alternatīviem uzkrājumu veidiem. Piemēram, Lietuvā piektdaļa iedzīvotāju uzticas uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, savukārt Igaunijā tikpat liela daļa cilvēku izvēlas pensiju uzkrājumu veidot, ieguldot fondos, akcijās vai obligācijās. Latvijā šī pieeja pagaidām nav īpaši izplatīta - tikai 9% aptaujas dalībnieku atzīst, ka izvēlas krāt nākotnei ieguldot.

Latvijā 17% iedzīvotāju izvēlas veidot ieguldījumus krājkontā vai kādā citā krājrīkā. Līdzīga aktivitāte ir novērojama arī kaimiņvalstīs - Igaunijā iemaksas krājkontā vai kādā citā krājrīkā veic 18% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā 14%.

No 35% Latvijas iedzīvotāju, kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju trešajā līmenī, tikai katram septītajam šādas iemaksas veic darba devējs. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā darba devēji piedalās pensiju uzkrāšanā tādā pašā apmērā.

Desmitā daļa jeb 10% aptaujāto atzinuši, ka neveido nekādus uzkrājumus vecumdienām. Starp tiem, kuri šobrīd nekrāj pensijai, 33% kā galveno iemeslu min to, ka par pensiju vienkārši nav aizdomājušies. Šī tendence īpaši izteikta jauniešu vidū - vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse no tiem, kuri neveido uzkrājumus, atzīst, ka vēl nav sākuši par to domāt. Tikmēr 10% iedzīvotāju savām vecumdienām izvēlas krāt skaidrā naudā, neizmantojot tam paredzētos finanšu instrumentus. Salīdzinoši Lietuvā skaidras naudas uzkrājumu veido 11%, savukārt Igaunijā 7%.