Tekstila dalītās vākšanas sistēmas vājais posms ir plānošana un sarunas ar pašvaldībām par administratīvo ietvaru, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Ministrs Sprindžuks (AS).
15.un 16.aprīlī notiks Zemessardzes 27.kājnieku bataljona militārās mācības, kuru laikā karavīri un zemessargi būs redzami Siguldā un Siguldas apkārtnē, kā arī Inčukalna pagastā un Ropažu novada Vangažos.
Martā gada inflācija vēl bija ļoti augsta, cenas salīdzinājumā ar pērno martu pieauga par 17,3%. Taču vienlaikus uzstādīts inflācijas samazināšanās tempa rekords šajā gadsimtā, nekad kopš deviņdesmito gadu sākuma gada inflācija vienā mēnesī nebija kritusies par trīs procentpunktiem.
Tirdzniecības centru darba laika ierobežošana brīvdienās nav tikai ekonomisks vai mazo tirgotāju aizstāvības jautājums, bet gan ļoti plašs sociāls jautājums, trešdien raidījumā "Krustpunktā" sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Skolu kauss volejbolā jeb "top! kauss 2023" 16.aprīlī noslēgsies ar 128 komandu finālsacensībām “Skonto” hallē Rīgā. Dalībnieku vidū būs arī 11 komandas no Pierīgas novadu mācību iestādēm, liecina Latvijas Volejbola federācijas informācija.
Gandrīz ceturtdaļa pensiju 2.līmeņa dalībnieku – 23% – paši nav izvēlējušies savu pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānu, tā vietā uzkrājumu veidojot plānā, kam tika automātiski pievienoti, sākot dalību pensiju 2.līmenī, liecina SEB aptaujas dati. Tā kā plāna izvēlei ir liela nozīme tajā, cik lielu kapitālu potenciāli iespējams uzkrāt, ikvienam ieteicams pārliecināties, vai uzkrājums tiek veidots vecumam atbilstošākajā plānā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aicinājis valsts bruņotos spēkus stiprināt militāro apmācību, kas orientēta uz reālām kaujām, trešdien vēsta Ķīnas mediji.
Inflācija Latvijā joprojām ir augsta, taču tā sāk samazināties un pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija inflācija Latvijā ir noslīdējusi zem 20 %. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā patēriņa cenas Latvijā bija par 17,3 % augstākas nekā 2022. gada martā. Zemāka inflācija gan nenozīmē zemākas cenas un salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,7 %.
Kad marta vidū apritēja Kariņa otrās valdības it kā jau saudzēšanai allaž atvēlētās 100 dienas, tūdaļ pavīdēja kaut kas iz sērijas “nu tik sāksies!” Tas spilgtākais pieteikums veselā savijumā: Šlesera partija par valsts prezidenta amata kandidātu nosauc “Apvienotā saraksta” pieklusušo vai pieklusināto līderi Uldi Pīlēnu. Tūdaļ seko nākamais solis – pašreizējās valdības gāšana, un jaunievēlētais valsts galva par nākamā Ministru kabineta veidotāju nosauc nevienu citu kā Aināru Šleseru.
2023.gada martā, salīdzinot ar 2022. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 17,3 %, bet, salīdzinot ar 2023. gada februāri, palielinājās par 0,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%.
Lai nodrošinātu iespēju skolām šogad, tāpat kā iepriekš, rīkot iestājpārbaudījumus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 17.aprīlim iesniegt izskatīšanai Saeimā alternatīvus grozījumus Vispārējās izglītības likumā, vēsta Saeimas preses dienests.
Latvijā uzkrājumu nav 32% iedzīvotāju, kamēr Igaunijā ietaupījumu nav 25% iedzīvotāju, bet Lietuvā apmēram 18% iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Pusaudžu dienu laikā no 8. līdz 19. maijam jaunieši no visām Latvijas skolām aicināti pieteikt savu klasi izaicinājumam “NĒ – veipošanai! JĀ – ceļojumam!” un cīnīties par “NĒ klases” titulu un galveno balvu – aizraujošu klases ceļojumu uz Igauniju trīs dienu garumā.
8.jūlijā Dzintaru koncertzālē uzstāsies starptautiskā džeza zvaigzne sicīlietis Mario Bjondi. Viņa mūzika ir izcils džezs, ko Mario harmoniski apvieno ar soulmūziku, fanku, ritmblūzu un popmūziku.
Kvalitatīvs miegs, ģimene un emocionālais līdzsvars – tie ir galvenie faktori, lai justos labi, “Rimi” aptaujā norādījuši Baltijas valstu iedzīvotāji. Tomēr gandrīz puse (45%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju savu fizisko un emocionālo pašsajūtu vērtē vien kā viduvēju, kas ir zemākais rādītājs salīdzinājumā ar abām kaimiņvalstīm. Kā galveno iemeslu pašsajūtas zemajam vērtējumam iedzīvotāji min stresu un nervozitāti.
