Latvijā šogad janvārī-aprīlī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis mazākais eksporta kritums, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
No visiem respondentiem 14% snieguši atbildi, ka ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas, kamēr 17% norādījuši, ka to dara trīs līdz četras reizes nedēļā, savukārt 23% - vienu līdz divām reizēm nedēļā, liecina "BENU Aptiekas" kopā ar pētījumu centru "SKDS" veiktā monitoringa rezultāti.
Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēts Lugu ideju makšķerēšanas konkursa otrās vietas ieguvēja Artūra Jankovska darbs "Oligarhs", kas pirmizrādi piedzīvos 24.septembra plkst.18.30.
Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 3960 Covid-19 izmeklējumi un reģistrēti 711 jauni inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
2021.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2020. gada deviņiem mēnešiem samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauguši par 7,8 %, bet ostās samazinājušies par 9,1 %.
Visu nākamo nedēļu laikapstākļus Latvijā noteiks cikloni, tādēļ bieži līs un snigs, prognozē sinoptiķi.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis jaunus izaicinājumus Latvijas ekonomikai, un rūpniecībā ir jāmeklē jauni izejvielu avoti, kā arī noieta tirgi. Ražotāju cenu inflācija Latvijai jau līdz šim bija sasniegusi 25 % un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā finanšu tirgos ir būtiski augušas metālu, energoresursu un citu izejvielu cenas. Vienlaikus vietējais un ārējais pieprasījums rūpniecībā joprojām ir spēcīgs, un gada sākums Latvijas rūpniecībā ir bijis pietiekami veiksmīgs.
Latvijā līdz 13.maijam norisināsies daļa no iepriekš plānotām ASV Speciālo operāciju pavēlniecības Eiropā militārajām mācībām "Trojan Footprint 22", informēja Nacionālie bruņotie spēki.
Siguldas novada pašvaldība saņēmusi informāciju, ka Ministru kabinets nolēmis piešķirt 2 miljonu eiro mērķdotāciju triju Siguldas novadā esošu projektu realizācijai: ēkas un teritorijas sakārtošanai Birzes ielā 4, Allažu pagastā, Siguldas pagasta Kultūras nama fasādes atjaunošanai un siltināšanai, kā arī A2 krustojuma 3.un 4.kārtas pārbūves darbiem, tostarp Ventas ielas atjaunošanai.
Ģimenēs, kurās ir skolnieks, patlaban notiek aktīva gatavošanās jaunajam mācību gadam, bet nereti starp kancelejas piederumu pirkšanu, svētku tērpiem un asteru pušķiem aizmirstam svarīgāko – parūpēties, lai arī vide, kurā skolēns mācīsies, būtu ergonomiski pareizi iekārtota. KRC “Jaunķemeri” ergoterapeite Elza Sebre atgādina, ka dažiem it kā šķietamiem sīkumiem var būt milzīga nozīme, lai bērnam mācībās veiktos vieglāk. Vēl ir laiks parūpēties, lai šis mācību gads nes panākumus skolēnam un prieku vecākiem.
14.maijā kino pilsētiņā "Cinevilla" tiks rekonstruēts pirmo Dziesmusvētku atklāšanas pasākums Rīgas Latviešu biedrības namā. Lai radītu vēsturiskajiem notikumiem atbilstošu atspoguļojumu, projekta "Zeme, kas dzied" aktieru atlases aģentūra "Casting bridge" aicina pieteikties brīvprātīgos dalībai masu skatos – 250 vīriešus un 200 sievietes. Pieteikties var gan individuāli, gan kolektīvi.
Jūtot satraukumu, nemieru vai skumjas, ir dabiski vēlēties sevi iepriecināt un uzmundrināt. Tomēr pretēji plaši izplatītam priekšstatam, ka skumjas kliedējam ar spontāni iegādātu apģērbu, apaviem vai aksesuāriem, Latvijas Zaļā punkta veiktās aptaujas rezultāti liecina – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) nemēdz iepirkties emocionāli, bet 26% no tiem, kuri to dara, iepērkas, kad jūtas priecīgi un gandarīti.
Prieks, protams, nav vienīgais iemesls, kas mudina sevi palutināt ar neplānotu kleitas, krekla vai kurpju iegādi. 12% aptaujāto emocionāli iepērkas, garlaicības mākti, un tikpat daudzi to dara brīžos, kad jūtas bēdīgi. Retāk emocionāli pirkumi gadās liela stresa situācijās (5%) un brīžos, kad cilvēks ir dusmīgs, neapmierināts (4%) vai jūtas apjucis (2%). Tāpat emocionāli pirkumi mēdz gadīties, ja makā ir daudz naudas, ja kārotai precei ir ievērojama atlaide vai arī parādās jauni hobiji, vēsta aptaujas autori.
Patīkamos prieka mirkļos prāts uz neplānotu iepirkšanos nesas visām sabiedrības grupām bez būtiskām atšķirībām. Toties sievietes (15%) un jaunieši (30%) vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk šādi kliedē garlaicību, kā arī iepērkas tad, kad jūtas bēdīgi un nomākti. Jaunieši biežāk nekā citas sabiedrības grupas arī izdara emocionālus pirkumus, kad ir dusmīgi, neapmierināti vai izjūt lielu stresu. Emocionāliem pirkumiem salīdzinoši retāk ļaujas vīrieši (66%), seniori (71%) un laukos dzīvojošie (65%).
Tiesa, vairumam iedzīvotāju emocionālā iepirkšanās pozitīvās emocijas tikai vairo, bet negatīvās – vismaz nesaasina, jo pēc jauna apģērba un apavu iegādes 94% aptaujāto jūtas pozitīvi noskaņoti – priecīgi vai vismaz apmierināti. Tikai 2% atzīst, ka jūtas vīlušies vai sapīkuši. Tāpat 44% iedzīvotāju norāda, ka viņi nekad vai ļoti reti nožēlo emociju uzplūdā veiktos pirkumus. Vīrieši, kā arī respondenti vecumā pēc 50 gadiem retāk pēc jauna apģērba vai apavu iegādes jūtas priecīgi – tā ir vairāk praktiska vajadzība, un iepirkšanās mēdz būt pārdomātāka.
Ārste psihoterapeite, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja Lelde Logina skaidro, ka iepirkšanās paradumi laika gaitā ir mainījušies: ja agrāk latvieši vairāk krāja, tagad ir vairāk iespēju tērēt – lielāks atalgojums, plašāks sortiments, vairāk pozitīvu emociju, uz kuru pamata visbiežāk pērkam jaunu apģērbu. Arī Covid-19 pandēmija ir mainījusi mūsu paradumus, paplašinot iepirkšanos internetā.
“Jāpatur prātā, ka, iepērkoties gan uz pozitīvu, gan uz negatīvu emociju fona, prieks par jauniegūto lietu ir īstermiņa atvieglojums. Kad emocijas norimst, nereti atklājas, ka tas ir bijis pašapmāns. Tāpēc ir svarīgi, cik daudz mēs spējam iedziļināties paši sevī un saprast to, ko jūtam. Ja ļoti patīk kāda kleita, ir vērts sev pajautāt – kāda ir mana motivācija, vai man tiešām to vajag? Nav pārsteigums, ka jaunieši biežāk aizraujas ar emocionālu iepirkšanos – jo vecāki kļūstam, jo vairāk attīstās kritiskā domāšana un varam labāk izvērtēt, vai mums to tiešām vajag. Jaunāki cilvēki vieglāk “pavelkas” uz modi, influenceriem, viņiem ir svarīgi salīdzināt sevi ar citiem un iederēties. Savukārt sievietes iepirkties vilina vēlme justies skaistām,” uzsvērusi Lelde Logina.
57% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka labprāt ne tikai iepērkas, bet arī šķiras no vecā, nederīgā apģērba un apaviem, kas gadiem krājušies viņu garderobē. Pusei aptaujāto šāda šķiršanās sagādā atvieglojumu, 9% respondentu izjūt prieku, bet 17% – skumjas un 15% – nožēlu. Retāk prieku par šķiršanos no vecām lietām jūt tie, kuriem ir zemāki personīgie ienākumi (351–550 eiro). Kopumā, pieaugot personīgo ienākumu līmenim, samazinās nožēlas izjūta par šķiršanos no vecā apģērba un apaviem.
Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Igaunijas "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji. KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc atļāvusi darījuma īstenošanu.
Lai pasargātu sevi, līdzcilvēkus un īpašumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus un pašvaldības vēl šogad attīrīt sev piederošās teritorijas no sausās zāles un kultūraugu atliekām, savākt koku zarus un lapas, kā arī atkritumus, lai pavasarī neizceltos postoši ugunsgrēki. Tomēr jāņem vērā, ka lapu, sausās zāles un zaru dedzināšana ugunskurā ir pieļaujama tikai tajās pašvaldībās, kur tas atļauts ar pašvaldību saistošo noteikumu regulējumu.
