Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta viena un divu centu monētu izņemšanu no apgrozības, kamēr pretējās domās ir 49% iedzīvotāju, liecina Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati.
Ja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos kolektīvos, to norise šī gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus, nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Gatavošanās dārza darbiem ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju (23 %) palīdz atgūt emocionālo līdzsvaru, liecina dārzkopības centra “Hortes” veiktā aptauja. Turklāt 14 % aptaujāto plāno izveidot nelielu dārziņu uz sava dzīvokļa balkona vai terases. Teju katrs desmitais iedzīvotājs (7 %) labprāt iekoptu savu dārziņu, bet diemžēl nezina, ar ko sākt, tādēļ “Hortes” eksperte Gunta Sāre iesaka trīs vienkāršus soļus, kā radīt efektīvu mazdārziņu uz balkona vai terases.
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, pavēstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļā.
Latvijas rūpniecībā šogad turpinās spēcīga izaugsme, un jūlijā ražošanas apjomi ir auguši par 7,9 % salīdzinājumā ar 2020. gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Straujais pieaugums rūpniecībā šogad ir saistīts gan ar relatīvi zemajiem ražošanas apjomiem pērn, gan ar joprojām ļoti spēcīgo preču pieprasījumu pasaulē.
Valsts budžetā astoņos mēnešos nodokļos iekasēts vairāk, nekā bija plānots, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" sāktajā līdzekļu vākšanā Ukrainas iedzīvotājiem divu dienu laikā savākts jau vairāk nekā miljons eiro.
Līdz ar Ukrainas lēmumu liegt vairāku pārtikas produktu eksportu un sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju karadarbības dēļ, pārtikas cenas Latvijā atsevišķām produktu grupām varētu pieaugt vairākas reizes, aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
“1945.gada 8.maijā līdz ar Vācijas kapitulāciju Eiropā beidzās Otrais pasaules karš. Atšķirībā no Rietumeiropas valstīm 8.maijs Latvijas tautai neatnesa mieru un brīvību. Mēs godinām un pieminam visus, kas cīnījās par brīvu Latviju. Leģionārus, nacionālos partizānus, disidentus. Ikvienu, kurš Latvijas brīvību un nacionālo lepnumu turēja augstāk par visu,” svētdien, 8.maijā, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, uzrunājot klātesošos Otrā pasaules kara cīnītājiem veltītajā piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.
Piektdienas pēcpusdienā Rātslaukumā bija pulcējušies ap 200 cilvēki, daļa no kuriem ieradušies uz nesankcionētu mītiņu, bet citi bija vienkārši interesenti, kuri protesta darbībās neiesaistījās, informēja Valsts policijā.
5.jūlija Ministru kabineta sēdē apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas modelis, kas ietver starptautiska metu konkursa izsludināšanu, būvprojekta izstrādi un būvniecību, to paveicot līdz 2029.gadam, informē KM.
Otrdien, 30. augustā, valdība izskatīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu”. Norit aktīvs darbs uz Latvijas–Baltkrievijas robežas – šobrīd ir atmežota teritorija 57 km garumā un tiek izbūvēti pirmie pastāvīgā žoga kilometri.
Faktiskajās cenās iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā 2020. gadā bija 30,3 miljardi eiro. 52,8 % (16,0 miljardi eiro) no Latvijas IKP attiecināmi uz galvaspilsētu Rīgu, kam sekoja Pierīga ar 16,1 % (4,9 miljardi eiro), kopā aptverot divas trešdaļas (68,9 %) no Latvijas IKP. Sekoja Kurzeme ar 9,2 % (2,8 miljardi eiro), Zemgale ar 8,3 % (2,5 miljardi eiro), Latgale ar 6,9 % (2,1 miljards eiro) un Vidzeme ar 6,6 % (2 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par IKP reģionos.
Elektrību pašražojošu mājsaimniecību skaits 2023.gadā varētu sasniegt 20 000 ar kopējo ražošanas jaudu tuvu 200 megavatiem (MW), norādīja elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
