Intelektuālais īpašums ir tikpat svarīgs kā jebkuras citas īpašuma tiesības. Ikviens, kurš reiz sācis ko jaunu un ieguvis patērētāju atzinību, zina, cik grūti būt celmlauzim un ka visu ieguldījumu nav nemaz tik viegli naudā aprēķināt, tāpēc savs oriģinālais izgudrojums, produkts vai pakalpojums ir jāaizsargā.
Vienlaikus, attīstoties jauno mediju tehnoloģijām, attīstās arī intelektuālā īpašuma regulējums. Preču zīme ir apzīmējums, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmēja tāda paša rakstura precēm un pakalpojumiem. Līdztekus jau zināmiem preču zīmju veidiem – grafiskā, vārdiskā, figurālā zīme vai telpiska – attīstās jaunas. Piemēram, hologrāfiskās, novietojuma zīmes, kā arī pat multivides preču zīme, kas sastāv no attēlu kombinācijas un skaņas kombinācijas vai ietver šādus elementus.
Tāpēc, tuvojoties Pasaules intelektuālā īpašuma dienai 26. aprīlī, Patentu valde ir apkopojusi piecus mazāk zināmus faktus par intelektuālo īpašumu, kas var noderēt ikvienam, kurš grib pasargāt savus intelektuālos ieguldījumus.
Mūsuprāt, intelektuālais īpašums ir kaut kas, par ko ir jārunā arī skolā un pavisam noteikti arī augstskolā, tā veidojot cieņu pret citu cilvēku darbu un mūsu ideju nozīmi tautsaimniecībā. Tāpēc pašlaik Patentu valde ir izsludinājusi radošo darbu konkursu jaunajiem profesionāļiem “Viltotā dimensija”. Tajā aicinām jauniešus līdz 10. maijam iesniegt darbus, kas radīti izmantojot mūsdienīgas mediju tehnoloģijas un kas komunicē intelektuālā darba nozīmi.
#1 Var reģistrēt smaržu
Šis varētu šķist visai neticami, kā kaut ko tik zūdošu kā smaržu var reģistrēt. Taču izrādās, ka var. Lai arī Latvijā šādu precedentu vēl nav, tomēr starptautiski piemēri ir atrodami.
Es domāju, ka daudzi no mums, aizverot acis, var iztēloties noteiktu produktu smaržu, vai, ja mums iedotu kaut ko paostīt, iespējams, mēs uzreiz pateiktu, kas tas ir par produktu, pat to neredzot. Ne velti – mūsu oža un smaržas sajūta ir tieši saistīta ar atmiņām.
Tāpēc, ja patērētāji saista smaržu ar noteiktu produktu vai zīmolu, tad šī smarža var būt preču zīme. Kāpēc? Jo preču zīme ir jebkas, kas saistīts ar preci vai pakalpojumu un ļauj identificēt preces ražotāju. Visbiežāk mēs domājam par vārdu vai attēlu, piemēram, torte “Cielaviņa”.
Smaržai būs otršķirīga nozīme, taču, ja tā pavisam konkrēti saistās ar konkrēta ražotāja izstrādājumu tad aromātu var reģistrēt kā preču zīmi. Piemēram, starptautiskais zīmols “Playdoh”, kas ražo plastilīna masu no dabīgām izejvielām. “Playdoh” produktam ir noteikts aromāts, kas ļauj to atšķirt no citu plastilīna ražotāju izstrādājumiem, tāpēc uzņēmums varēja to reģistrēt.
#2 Var reģistrēt noteiktu krāsu kā krāsu zīmi
Kā preču zīmi var reģistrēt krāsu vai krāsu salikumu. Iespējams, ka sākotnēji šķiet, ka tas nav visai godīgi, ja kāds uzņēmums “pieprasa sev” vienu konkrētu krāsu vai to salikumu. Galu galā, kā var aizliegt citiem lietot noteiktu krāsu? Tomēr specifiski krāsu toņi var būt raksturīgi konkrētiem zīmoliem, jo to īpašnieki ir tos radījuši un ieguldījuši to atpazīstamībā.
Piemēram, luksusa rotaslietu kompānijai “Tiffany” ir preču zīme “Tiffany” zilā krāsa. Neviens cits juvelieris nevar izmantot to pašu zilo krāsas toni savu kastīšu noformējumam. Vēl viena aizsargājamā krāsa ir “Louboutin Red”, kura rotā zoles zīmola “Louboutin” augstpapēžu kurpēm.
Latvijā spilgtākie krāsu zīmes piemēri ir biezpiena sieriņa “Kārums” oranžais tonis, nacionālās aviokompānijas “airBaltic” spilgi zaļais tonis un putnu fabrikas “Ķekava” dzeltenbrūnā krāsu toņu josla.
#3 Zīmols var piereģistrēt arī savu unikālo skaņu
“iPhone” vai kādreiz slavenā “Nokia” zvana skaņa, "Metro-Goldwyn-Mayer” lauvas rēciens… katru reizi, kad mēs tās dzirdam, mēs asociējam šīs skaņas ar noteiktu produktu vai pakalpojumu, kā arī uzņēmumu, kas tās ir radījis.
Šīs arī ir skaņas kā preču zīmes pamatā – tai jābūt atšķirīgai no citām skaņām, oriģinālai, tā, lai radītā asociācija būtu ar kaut ko pavisam konkrētu. Latvijā savu skaņas preču zīmi piereģistrējis radio “Skonto”.
Reģistrēt skaņu zīmes nav pārāk izplatīta prakse, ne velti pat Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojā no tā pastāvēšanas brīža līdz 2021. gada maijam bija piereģistrētas vien 313 skaņu zīmes, kas veidoja aptuveni 0,02% no visām reģistrētajām preču zīmēm.
#4 Viens no jaunākajiem preču zīmju veidiem – kustību zīme
Jaunais regulējums, kas ļauj reģistrēt arī kustīgas grafiskās zīmes, stājās spēkā 2019. gadā. Apvienotajā Karalistē viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas to izmantoja, bija “Toshiba”. Kustīgā grafiskā motīva pamatā, kas atspoguļo “Toshiba” zīmolu, ir papīra locīšanas māksla jeb origami.
Latvijā, piemēram, savu kustību zīmi ir reģistrējis seriāls “Svešā seja”.
#5 Telpiskā zīme jeb neviens cits vairs nedrīkstēs izmantot šādu produkta formu
Telpisku zīmi veido telpisks apjoms, proti, preces vai tās iesaiņojuma forma. “Es domāju, ka daudzi no mums zina, kā izskatās “Melnā balzama” pudele vai “Kārums” iepakojums, galu galā – kā izskatās leģendārā torte “Cielaviņa”. Tās ir šo preču specifikās atšķirības zīmes, kas izmantotas gadiem un gadiem arī nostiprinājušās patērētāju prātos. Tāpēc, ja uzņēmums ir radījis unikālu produktu ar unikālu formu vai iepakojumu – ir vērts apsvērt savas telpiskās zīmes reģistrāciju.
Svarīgas nianses, ko der atcerēties – kas ir un kas nav intelektuālais īpašums
Autortiesības neaizsargā idejas, koncepcijas, faktus un metodes. Autortiesību iegūšanas pamatā ir oriģināls autordarbs, kuram ir noteikts radošums, kas ir fiksēts un ko radījusi konkrēta persona. Metodes un procesus var aizsargāt ar noteiktiem patentiem vai komercnoslēpumu, kā tas, piemēram, ir “Coca-Cola” receptes gadījumā.
Konkurss “Viltotā dimensija” norisinās līdz šā gada 10. maijam. Tajā Patentu valde savus darbus aicina iesniegt gan studentus, kuri apgūst jauno mediju, audiovizuālās mākslas, un reklāmas nozari, gan šo jomu jaunos profesionāļus.
Izsludinātā konkursa uzdevums dalībniekiem ir izveidot digitālu saturu, kas saistīts ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, viltojumu vai pirātisma tēmu, izmantojot jauno mediju tehnoloģijas pēc saviem ieskatiem, piemēram, ar datorgrafiku, video, audio, datoranimāciju, interaktīvo un interneta mākslu vai videospēļu palīdzību.
