Leiena: Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu
- Publicēts Ārzemēs
Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu, svētdien pēc Eiropas valstu līderu sanāksmes Londonā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Eiropa steidzami jāapgādā ar jaunu bruņojumu, svētdien pēc Eiropas valstu līderu sanāksmes Londonā paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis priekšlaicīgi pametis Balto namu pēc publiskā strīda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu.
Iespējamie terorisma akti Lietuvā tiek novērsti, un situācija tiek kontrolēta, piektdien paziņoja premjerministrs Gintauts Palucks.
ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņojis, ka tā esot Eiropas darīšana sniegt Ukrainai drošības garantijas.
Čīles valdība otrdien izsludinājusi ārkārtas stāvokli un komandanta stundu lielākajā daļā valsts, arī galvaspilsētā Santjago, kad masīva elektroapgādes padeves pārtraukuma rezultātā miljoniem iedzīvotāju bija palikuši bez elektrības.
ANO Drošības padome (DP) pirmdien pieņēma ASV ierosinātu rezolūciju par kara izbeigšanu Ukrainā, kurā netika kritizēta Maskavas agresija pret Kijivu.
ANO dalībvalstis pirmdien atbalstīja rezolūciju, kurā pausts atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei, neraugoties uz stingro pretestību no Vašingtonas puses, kas uzstāja uz savu formulējumu, kurā Krievija netika vainota karā un nebija minētas Ukrainas robežas.
Apritot trešajai gadskārtai kopš Krievija atkārtotā iebrukumu Ukrainā, ANO Ģenerālā asambleja pirmdien gatavojas balsot par divām savstarpēji konkurējošām rezolūcijām.
Rietumvalstu līderi apsveica Vācijas konservatīvo līderi Frīdrihu Mercu ar uzvaru svētdien notikušajās Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanās, savukārt galēji labējie uzteica "Alternatīva Vācijai" (AfD) panākumus.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio privātā kārtā cenšas mierināt Eiropas valstis, kas bija satrauktas par Savienoto Valstu un Krievijas sarunām Saūda Arābijā, vēsta laikraksts "New York Times".
Baltijas jūrā pie Zviedrijai piederošās Gotlandes salas pārrauts zemūdens sakaru kabelis, kas savieno Somiju un Vāciju, piektdien ziņo Zviedrijas un Somijas mediji.
Somijas laikraksts "Hufvudstadsbladet" raksta, ka bojāts Somijas telekomunikāciju uzņēmuma "Cinia" datu kabelis "C-Lion1", kas savieno Helsinkus un Rostoku, un pēdējo mēnešu laikā šī ir jau trešā reize, kad bojāts šis kabelis.
"Cinia" informēja aģentūru "Reuters", ka bojājumi, kas šoreiz nodarīti kabelim, ir nelieli un tas tuprina darboties. Iepriekšējās reizes šis kabelis tika bojāts novembrī un decembrī.
Zviedrijas prokuratūra sākusi sākotnējo izmeklēšanu. Ceturtdienas vakarā pēc tam, kad saņemta informācija par kabeļa bojājumu, uz notikuma vietu devies Zviedrijas krasta apsardzes kuģis.
Par notikušo informēta Zviedrijas policija.
"Tas, ko mēs šobrīd varam pateikt, ir, ka esam informēti par šo gadījumu, sekojam situācijai un sadarbojamies ar attiecīgajām iestādēm. Šobrīd mums nav detalizētas informācijas, ar ko dalīties," teikts policijas paziņojumā.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzsvēris, ka notikušais jāvērtē kontekstā ar drošības situāciju.
"Mēs ļoti nopietni uztveram visu informāciju par iespējamiem infrastruktūras bojājumiem Baltijas jūrā. Kā jau iepriekš teicu, tas ir jāskata, ņemot vērā pastāvošo nopietno drošības situāciju," viņš ierakstījis platformā "X".
Jau ziņots, ka pēdējos mēnešos tikuši pārrauti vairāki sakaru un elektrības kabeļi Baltijas jūrā. Šie gadījumi tiek saistīti ar Krievijas sabotāžu, un ir izveidota īpaša NATO karakuģu misija zemūdens infrastruktūras aizsardzībai Baltijas jūrā.