Baltijas valstis atbalsta ierosināto vai lielāku ES budžetu, bet Vācija to dēvē par pārāk dāsnu

"Mēs apmainījāmies ar informāciju par mūsu valstu nostājām. Dažos jautājumos tās diezgan būtiski atšķiras, piemēram, par ES budžeta apmēru. Baltijas valstu ministri sacīja, ka ES būtu jāpaliek pie EK ierosinātā lieluma vai, iespējams, tas pat jāpalielina. Tikmēr Vācijas valdībai ir cita nostāja," preses konferencē sacīja Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus.

EK 23.jūlijā nāca klajā ar bloka 2028.-2034.gada budžeta projektu. Gandrīz divu triljonu eiro vērtā projekta mērķis ir veicināt konkurētspēju, atbalstīt Ukrainu un piešķirt līdzekļus tradicionālajiem ES naudas saņēmējiem, piemēram, lauksaimniekiem.

"Mēs vēlamies stiprināt daudzgadu finanšu shēmu, taču EK priekšlikums ir pārāk liels, pārāk dāsns, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad mums jārīkojas ļoti atbildīgi un ļoti uzmanīgi jāpārvalda nodokļu maksātāju nauda," preses konferencē Lietuvas galvaspilsētā sacīja Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs Larss Klingbeils. "Esmu pārliecināts, ka mēs strādāsim pie kopējas nostājas, lai varētu vienoties par kopīgu daudzgadu finanšu shēmu," viņš piebilda.

Vācija jau iepriekš paziņoja, ka nevar atbalstīt priekšlikumu, ko EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nodēvējusi par "visvērienīgāko, kāds jebkad ierosināts".

Sanāksmē Viļņā piedalījās arī Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi. Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA norādīja, ka Ašeradens pirmdien, 28.jūlijā, un otrdien piedalījās Vācijas un Baltijas valstu finanšu ministru sanāksmē Viļņā.

Ašeradens norāda, ka Baltijas valstis un Vācija ir vienotas aicinājumā par elastīgu un uz nākotni vērstu ES budžetu, kas stiprina Eiropas drošību, konkurētspēju un solidaritāti. "Līdzīgi kā Latvija, visas valstis šobrīd detalizēti analizē EK priekšlikumu ES daudzgadu budžetam, un ir skaidrs, ka turpmākās diskusijas, lai nonāktu pie visu ES dalībvalstu kopīga lēmuma, nebūs vienkāršas. Tajā pašā laikā apliecinājām Baltijas valstu un Vācijas ciešās attiecības un kopīgo mērķi - stiprināt Eiropu, tās ekonomiku, kapitāla tirgus un aizsardzības spējas," pauž finanšu ministrs.

Līdz ar diskusijām par reģionālā kapitāla tirgus nākotni Baltijas valstu un Vācijas finanšu ministri pārrunāja EK priekšlikumu par ES ilgtermiņa budžetu jeb Daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034.gadam. Latvijas finanšu ministrs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienkāršāku un elastīgāku ES budžetu, kas vienlaikus saglabātu pietiekamu finansējumu Kohēzijas un Lauksaimniecības politikām un sniegtu mērķētu atbalstu valstīm, kuras robežojas ar agresorvalstīm un piedzīvo lielu sociāli ekonomisko ietekmi kara Ukrainā dēļ. Valstu fokusā ir dažādas prioritātes, un finanšu ministri atzina, ka turpmākās diskusijas, lai nonāktu pie visu ES dalībvalstu kopīga lēmums, nebūs vienkāršas.

Pēc Otrā pasaules kara Lietuvā izvietota pirmā Vācijas brigādes līmeņa vienība ārpus valsts teritorijas, un jau šobrīd Lietuvā dienē aptuveni 700 Vācijas karavīru. Līdz 2027.gadam Vācijas klātbūtni plānots paplašināt līdz 5000 Bundesvēra personāla. Vācijas finanšu ministrs uzsvēra, ka Vācija un Baltijas valstis ir cieši sabiedrotie un uzticami partneri drošības stiprināšanā Eiropas austrumu flangā. Finanšu ministri apsprieda arī iespējas nacionālajā budžetā palielināt izdevumus aizsardzības spēju kāpināšanai, kā arī nepieciešamību nodrošināt ilgtermiņa finansiālu atbalstu Ukrainai, tostarp jauna ES instrumenta izveidi un tiesiskos risinājumus iesaldēto Krievijas centrālās bankas aktīvu novirzīšanai Ukrainas atjaunošanai.

Sanāksmes laikā puses vienojās nākamajā gadā tikties Rīgā, un Ašeradens uzaicināja Igaunijas un Lietuvas ministrus piedalīties Baltijas kapitāla tirgu konferencē, kas šogad 27.novembrī norisināsies Rīgā. Konference būs veltīta diskusijām par kapitāla tirgu attīstības iespējām reģionā, izceļot to nozīmi ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanā, īpaši saistībā ar pieaugošajām aizsardzības vajadzībām un budžeta deficīta izaicinājumiem. Būtiska loma diskusijās tiks pievērsta arī privātā sektora iesaistes veicināšanai un Baltijas kapitāla tirgu integrācijas stiprināšanai.