Neļaut cigaretēm "nozagt" maratonu
- Autors: Jānis Basevičs
Foto - publicitātes
Šajā nedēļas nogalē, 18. un 19. maijā, notiks ikgadējais Rīgas maratons, kas galvaspilsētā pulcēs skrējējus gan no visas Latvijas, gan arī daudzām ārvalstīm. Dažiem skrējējiem tas būs viņu pirmais maratons, citiem ikgadējs priecīgs notikums. Visus viņus vienos pozitīva attieksme pret skriešanu kā vienu no veselīga un aktīva dzīvesveida pamatiem.
Cita starpā skriešana ir arī viens no motivatoriem, kas daudzus agrākus cigarešu smēķētājus motivē atteikties no šī kaitīgā ieraduma vai vismaz meklēt veidus, kā mazināt cigarešu smēķēšanas kaitīgo ietekmi.
Cigarešu smēķēšana kaitē sirds un asinsvadu sistēmai, kā arī elpošanas orgāniem, kuru laba funkcionēšana ir būtiska ikvienam skrējējam. Cigarešu dūmos izdalās vairāki tūkstoši dažādu ķīmisku vielu, tostarp aptuveni simts ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi, kā arī dažādas citas saslimšanas, būtiski kavējot iespēju pievērsties sportiskām aktivitātēm un sasniegt labus rezultātus.
Cigarešu dūmos esošais oglekļa monoksīds sašaurina artērijas, negatīvi ietekmējot asinsriti, sirdi un muskuļus. Smēķētājiem tāpēc ir jāpiepūlas krietni vien vairāk, lai gūtu tos pašus skriešanas rezultātus, ko gūst nesmēķētāji. Smēķētāja muskuļiem un sirdij nodarbību laikā nepieciešams vairāk skābekļa, nekā plaušas spēj nodrošināt. Tāpēc smēķējošiem sportistiem veidojas augstāks asinsspiediens, kas pēc treniņa vai sacensībām daudz lēnāk normalizējas. Visai bieža parādība smēķējošiem sportistiem ir reiboņi un ģībšana intensīvu fizisku aktivitāšu laikā. Cigarešu smēķēšanu varam uzskatīt par mākslīgu šķēršļu radīšanu sirdij, plaušām un visam ķermenim darboties ar maksimālo potenciālo jaudu.
Muskuļi nesaņem nepieciešamo skābekļa devu, muskuļos uzkrājas pienskābe, un tie ātrāk nogurst. Zemāka skābekļa līmeņa dēļ smēķētāja sirdij ir jāstrādā ātrāk nekā nesmēķētāja sirdij, lai nodrošinātu organismam pietiekami daudz skābekļa. Tāpēc smēķētājiem ātrāk iestājas spēku izsīkums. Cigarešu lietotāji nespēj skriet tik tālu un tik ātri kā nesmēķētāji. Smēķētājiem lēnāk veidojas arī muskuļu masa.
Sašaurinoties asinsvadiem un samazinoties nepieciešamajai asins plūsmai kājas artērijās, var veidoties arī tā dēvētā “smēķētāja kāja”. Samazinātā asins plūsma var izraisīt dažādas pakāpes sāpes kājās vai krampjus, kuru dēļ skrējējs var būt spiests regulāri pārtraukt vai pat pilnībā apturēt skrējienu.
Ņemot vērā to, ka cigarešu dūmos esošās vielas kaitē kopējai cilvēka imunitātei un samazina vēlmi iesaistīties fiziska rakstura aktivitātēs, palielinās iespējas iedzīvoties liekajā svarā. Pozitīvi, ka, atmetot cigarešu smēķēšanu, sportiskais sniegums var visai ātri atkal uzlaboties, ja vien pirms tam nav radušās kādas neatgriezeniskas veselības problēmas.
Ir daudz pozitīvu stāstu par to, kā viena negatīva atkarība tiek aizstāta ar citu – pozitīvu, piemēram, skriešanu. Tomēr ļoti bieži ir gadījumi, kad smēķēšanas atmetēji nenoturas pie savas apņemšanās un pēc kāda laika atkal atsāk savu kaitīgo ieradumu. Dažkārt ilgstošiem smēķētājiem nepalīdz ne pašu gribasspēks, ne ārstu ieteikumi, un tā rezultātā tiek izmēģinātas dažādas cigarešu alternatīvas. Tostarp bezdūmu alternatīvas (piemēram, karsējamā tabaka, veipi, nikotīna spilventiņi u. c.) nededzina tabaku un tādejādi izdala mazāk kaitīgo un potenciāli kaitīgo vielu. Jāņem gan vērā, ka arī tās nav bez riska un nav uzskatāmas par smēķēšanas atmešanas līdzekļiem, bet tikai kā alternatīva jau esošiem cigarešu smēķētājiem.
Katrā ziņā skriešana var ikvienam gan kalpot kā palīgs un motivators smēķēšanas atmešanai, gan arī palīdzēt mazināt kaitējumu, ko sirdij un elpošanas sistēmai nodara cigarešu dūmi.