Ūdens līmenis upēs pazeminās
Latvijā ir nokusis sniegs un pēdējās dienās bijis maz nokrišņu, tādēļ ūdens līmenis upēs galvenokārt pazeminās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Latvijā ir nokusis sniegs un pēdējās dienās bijis maz nokrišņu, tādēļ ūdens līmenis upēs galvenokārt pazeminās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lai apzinātu, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) no 24. līdz 26.janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā “Ziņo par putniem dārzā 2025”. Šajos pašos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaitīs gan kaimiņvalstīs, gan citviet Eiropā.
Šonedēļ, galvenokārt nedēļas otrajā pusē, brīžiem gaidāms lietus un slapjš sniegs, prognozē sinoptiķi.
Lai uzturētu efektīvu imūnsistēmu, ir svarīgi, lai organismam būtu pieejami visi nepieciešamie vitamīni un minerālvielas. Starp šiem vitamīniem īpaši izceļas D un C vitamīns, kuri ir neaizstājami spēcīgas imūnsistēmas uzturēšanā.
2024.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā, tāpat kā 2020.gadā, bija +8,7 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā.
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2025. gada koku izvēlējusies parasto gobu, izceļot šī koka nozīmīgumu un pievēršot uzmanību arvien aktuālajai gobu Holandes slimības izplatībai. Gobas mūsdienās ir apdraudētas gan individuālu koku, gan mežaudžu līmenī, informē LDB pārstāvji Linda Strode un Gvido Leiburgs.
Digitālās tehnoloģijas turpina pārveidot mūsdienu pasauli, un viedie līgumi ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā blokķēdes inovācijas ietekmē dažādas nozares. Tās nodrošina automatizāciju, uzticamību un efektivitāti tādā veidā, kas agrāk šķita neiedomājams. Taču, lai saprastu šo tehnoloģiju pilno potenciālu, ir vērts iedziļināties viedo līgumu priekšrocībās un to praktiskajos pielietojumos.
Šobrīd Latvijā oficiāli ir reģistrēti 15 579 dižkoki. Pateicoties sabiedrības, dabas ekspertu un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektoru ziņojumiem, pērn apstiprināti 817 jauni dižkoki.
Ne jau mēs, šā gadsimta divdesmito gadu latvieši, izgudrojām Vecgada vakara ticējumus un zīlēšanu, lai mēģinātu noskaidrot, kas gaidāms nākamajā gadā. Ko tikai nav darījuši mūsu senči un kam tikai viņi nav ticējuši! Piemēram, uz galda jāuzliek četras sveces, vidū jāizber pelni un tiem jāuzliek glāze ar ūdeni. Ja glāzē ieliek laulājamo gredzenu un skatās tā vidū, tad var redzēt, kas uz priekšu notiks.
Kā saprast, ka suns vai kaķis jūtas labi un tam nekas nekaiš? Ja dzīvnieks ēd, nevemj, normāli nokārtojas, ir aktīvs un uzvedas tāpat kā parasti, visticamāk, viss ir kārtībā. Reizēm gadās dienas, kad dzīvnieka apetīte ir sliktāka nekā citās reizēs vai arī tas atsakās no ēdiena – līdzīgi kā cilvēkam dažreiz vienkārši nav apetītes. Vai tas ir normāli un cik ilgi dzīvnieks var neēst?