Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,3 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,3 miljardi eiro.
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja ierosinājumu pārtikas preču cenu zīmēs norādīt to ražotājvalsti. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl galīgajā lasījumā.
2024.gada janvārī konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 253,7 miljonu eiro apmērā bija par 30,7 miljoniem eiro lielāks nekā pirms gada, liecina Valsts kases dati. Pārpalikumu kopbudžetā nodrošināja straujāks kopbudžeta ieņēmumu pieaugums. Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bija 1,6 miljardi eiro, pieaugot par ceturtdaļu miljarda eiro jeb 19,1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo peridu. Arī kopbudžeta izdevumi 2024. gada janvārī 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 219,2 miljoniem eiro jeb 20,2% augstāki nekā janvārī gadu iepriekš.
2023.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb par 11,5 %.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 48,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos un atsevišķos ceturkšņos piedzīvoto kritumu, bezdarba līmenis 2023. gadā turpināja pazemināties, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noslīdot par 0,4 procentpunktiem līdz 6,5%, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati, informē Finanšu ministrijā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ilgus gadus cīnījies ar ēnu ekonomiku ar represīvajiem pasākumiem, vairāk kontrolējot, prasot vairāk informācijas, vairāk sodot, bet līdz šim tas ēnu ekonomiku ir mazinājis lēnāk, nekā būtu gribēts, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022. gadā. Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023. gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.
Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase – 2023. gadā veica 786,1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409,3 miljardu eiro kopapjomā.
2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.
Kā pirmais īstenojamais pasākums, lai katrs Latvijas iedzīvotājs sajustu, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) kļūst pieejamāks un nodokļus maksāt ir vieglāk, tiks veidota jauna mobilā lietotne ar plašāku pakalpojumu klāstu, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
