Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā, un salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru otrdien izskatīs valdībā.
Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” prezentējis modernu un ilgtspējīgu datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā. Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro, informē uzņēmumā.
Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksai nepieciešams piešķirt 76 894 527 eiro.
"Brēteliņš nav tas pats, kas maz reņģit. Brēteliņ, ka paņem roka, pagriez a vēder uz augš, novilk a pirkst, jutis, ka tas vēder zvīņ ir ass, bet reņģitim gluds. Brēteliņš neķīķej, bet skaloj un lik uz asins sāl," – tā par mazo, gardo zivtiņu raksta Vidzemes lībiešu pētniece dzejniece Anita Emse no Uņģēnciema Salacgrīvas pagastā. Tautā bieži mēdz runāt par šprotēm, kas esot reņģes. Šis nepareizais apgalvojums norāda uz runātāja neziņu par brētliņām, kas ir mūsu slaveno "Rīgas šprotu eļļā" pamats. Valodniece Benita Laumane skaidro, ka vārds "brētliņa" latviešu valodā ir aizguvums no lejasvācu bredling vai vācu brätling, tiek runāts arī par durteni, ķilavu, reņģi, slikti, strimalu un šproti.
Lauksaimniekiem nepieciešams iet līdzi laikam un izmantot jaunākās tehnoloģijas, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.
No 1.oktobra par 0,5% samazināsies SIA "Salaspils siltums" siltumenerģijas tarifs, liecina publikācija oficiālajā izdevumā. Plānots, ka no 1.oktobra "Salaspils siltuma" siltumenerģijas tarifs no 66,26 eiro par megavatstundu samazināsies līdz 65,95 eiro par megavatstundu.
SIA “Baložu komunālā saimniecība” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir iesniegusi siltumenerģijas apgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu. Noteiktais tarifs stāsies spēkā 2024. gada 1. oktobrī, informē uzņēmumā. Spēkā esošā tarifa izmaiņas ir saistītas ar neparedzētajiem ieņēmumiem 2023.gadā, ko veido iepirktās elektroenerģijas cenu izmaiņas.
2024.gada 3.jūlijā ir apstiprināts Viduslatvijas reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2024.–2028. gadam (noslēguma ziņojums), kas iekļauj Rīgas valstspilsētu, Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu. Plānu izstrādāja SIA “Getliņi eko”, informē uzņēmumā.
Mālpilī un Krimuldā no oktobra plāno par 11,5% samazināt maksu par apkuri, liecina SIA "Siltums KIM" paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%, prognozē Finanšu ministrija (FM).
