Laikraksts: Polijas "kontrrevolūcija" gūst atbalstu arī citās ES dalībvalstīs

Savā slejā Švarcs apšauba racionālo pamatu žurnālistu un politiķu mēģinājumiem "pamācīt poļu ungāru un slovēņu tautas demokrātijā un likuma varā".

"Vai vāciešiem un austriešiem nevajadzētu konfliktu verbāli atslābināt, nevis liesmas vēl vairāk uzpūst?" savā rakstā "Polija Eiropas kontrrevolūcijas avangardā" vaicā Švarcs.

Viņš pauž viedokli, ka jebkādi vāciešu un austriešu paziņojumi par savas vainas atzīšanu noziegumos, kurus viņu vectēvi pastrādājuši Polijā un citās valstīs, "zaudē ticamību, ja šīm valstīm tiek draudēts un to valdības tiek šantažētas".

"Pašreizējais konflikts ar Poliju attiecas uz ES tiesību pārākumu pār nacionālajām, tostarp konstitucionālajām, tiesībām," raksta Švarcs.

"Šis pārākums nav nostiprināts ar ES līgumiem, bet izriet no bloka tiesas (ES Tiesa - EST) taisītajiem spriedumiem," piebilst žurnālists.

Polijai, ratificējot Lisabonas līgumu, bija "jāatzīst EST pārākums, taču tas bija jādara arī Vācijai, kuras Konstitucionālā tiesa atzina, ka Eiropas Centrālās bankas obligāciju izpirkšana no EST apstiprinātu aspektu viedokļa bija antikonstitucionāla," uzsver Švarcs.

"Tomēr Polija velti atsaucas uz Vācijas gadījumu, jo ES ir pirmās šķiras, otrās šķiras un trešās šķiras dalībvalstis," norāda slejas autors.

Švarcs arī atzīst, ka ES tiesības "jau no paša sākuma pēc savas iedabas bijušas politiskas," jo to mērķis bijusi arvien ciešāka integrācija, kā tas norādīts Lisabonas līguma 1.pantā.

Tomēr Polija nav vienīgā dalībvalsts, kas "apstrīd EST kā galējā arbitra lomu jautājumos par likuma varas kvalitāti dalībvalstīs".

Arī Vācijas Konstitucionālās tiesas tiesneši aicinājuši ievērot "konstitucionālo plurālismu", kamēr ES breksita sarunu delegācijas bijušais vadītājs un pašreizējais kandidāts uz Francijas prezidenta amatu Mišels Barnjē mudina savu valsti "atgūt tiesisko suverenitāti".

Polijas Konstitucionālais tribunāls "nepārprotami apšauba Eiropas integrācijas modeli, kurā tiesneši spiež vēlētos politiķus veidot arvien ciešāku Savienību," norāda Švarcs.

"ES piedzīvo patiesu demokrātisku kontrrevolūciju, kontrrevolūciju, kas nodot apspriešanai seno, tikai virspusēji atrisināto nacionālās suverenitātes problēmu valstu konfederācijas kontekstā," uzsver publikācijas autors.

"Šī kontrrevolūcija nāk no Višegrādas grupas valstīm (Polijas, Ungārijas, Slovākijas un Čehijas), taču tā saņem atbalstu arī citās dalībvalstīs," noslēgumā atzīst Švarcs.