Seima spīkers: Gaidas par ieguvumiem no Lietuvas attiecībām ar Taivānu nav piepildījušās
- Autors: LETA/BNS
Gaidas par Lietuvas sadarbības ar Taivānu sniegtajām iespējām nav piepildījušās, trešdien paziņoja Lietuvas parlamenta spīkers Sauļus Skvernelis.
Līdzīgu viedokli pagājušajā nedēļā portālam "Delfi.lt" pauda arī Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, norādot, ka Lietuvas praktiskā sadarbība ar Taivānu ir apstājusies un lielās cerības par sadarbības dotajām iespējām nav īstenojušās.
"Es pilnībā piekrītu premjerministram, jo bija skaļi virsraksti, un gaidas bija lielas," Skvernelis teica radio "Žiniu radijas".
"Ja ņem vērā šos virsrakstus, dažu kolēģu un politiķu paziņojumus, viņu lielo optimismu, mums Lietuvā tagad jau vajadzēja būt kādām piecām mikroshēmu ražotnēm, izciliem apstākļiem un plašam ekonomiskās sadarbības izrāvienam," uzskaitīja Seima spīkers, atzīstot, ka "mums nav nekā no tā".
Skvernelis uzsvēra, ka "nevēlas būt vīlies Taivānā", taču uzskata, ka "pārmērīgais optimisms" par attiecībām ar salu tika izmantots, lai "slēptu noteiktu ārpolitikas risku, kad Taivānas pārstāvniecība tika atvērta un nosaukta tā, kā to nevajadzēja darīt".
Kā teica Seima spīkers, valdības darba kārtībā ir attiecību normalizēšana ar Ķīnu.
Palucks valdības veidošanas laikā pērn intervijā aģentūrai BNS uz jautājumu, vai Lietuva centīsies panākt sava vēstnieka atgriešanos Pekinā un Ķīnas vēstnieka atgriešanās Viļņā, atbildēja ar pārliecinošu "pilnīgi jā".
Vienlaikus sociāldemokrātu politiķis uzsvēra, ka attiecību normalizēšana notiks "nepazemojoties, nekrītot ceļos un neko nelūdzot".
Lietuva pieļāva "smagu diplomātisku kļūdu", atļaujot Taivānai atvērt pārstāvniecību Viļņā ar Taivānas nosaukumu, toreiz sacīja Palucks, taču atturējās pateikt, vai viņš piekristu lūgt Taibejai mainīt pārstāvniecības nosaukumu, ja Ķīna to prasītu.
Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paudis atbalstu attiecību ar Ķīnu normalizēšanai, lai gan uzsver, ka tam jāatbilst abu pušu interesēm.
Taču decembrī apstiprinātās Palucka valdības programmā nav ne vārda par attiecību uzlabošanu ar Ķīnu. Gluži pretēji, dokumentā Ķīna norādīta kā nopietns izaicinājums Lietuvas ārpolitikai un drošības politikai.
Arī pats Palucks decembrī atzina, ka Pekinas nostājas dēļ saistībā ar Krievijas karu Ukrainā ir arvien mazāk pamata ticēt, ka Lietuvas un Ķīnas attiecības tuvākajā nākotnē varētu uzlaboties.
2021.gadā Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz toreizējās konservatīvo un liberāļu valdības lēmumu atļaut atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē. Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.
Ķīna cenšas starptautiski izolēt Taivānu, kuru uzskata par savu teritoriju.
Pekina arī noteica Lietuvai tirdzniecības ierobežojumus. Pušu strīdu izskata arī Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.