Ārpolitikas eksperts: Starp Irānu un Izraēlu ir sācies karš

Viņš norādīja, ka šāds karš starp Izraēlu un Irānu briedis jau vairākas desmitgades. Situācija Tuvajos Austrumos mainījās jau kopš Irānas Islāma revolūcijas 1979.gadā, un jau kopš tā laika Irānas līderi runāja, ka Izraēla ir iznīcināma, skaidroja Andžāns. Astoņdesmitajos gados Irāna vairāk bijusi aizņemta karā ar Irāku, bet pēdējie 20-30 gadi, pēc Andžāna teiktā, bijuši diezgan saspringti tieši Irānas un Izraēlas attiecībās.

"Skaidrs, ka Izraēla sen jau bija teikusi, ka tā nepieļaus, ka Irānai būs kodolieroči. ASV darīja to pašu - notika sarunas starp Irānu un ASV par Irānas kodolprogrammas izbeigšanu. Acīmredzot, Izraēla saprata, ka šis ir īstais brīdis, kad rīkoties," sacīja Andžāns.

Viņaprāt, Irāna ar saviem atbildes triecieniem tiks pazemota tikai vēl vairāk. "Izraēla ir pārliecinoši spēcīgākā valsts Tuvajos Austrumos militāri, un es domāju, ka Irānai ir diezgan maz izredžu," teica eksperts. Viņš atgādināja, ka arī 2024.gada aprīlī un oktobrī Irāna deva gaisa triecienus Izraēlai, tomēr tie tika atvairīti.

Andžāns min, ka uzbrukumus varētu veikt arī husītu nemiernieki no Jemenas, tomēr Izraēla jau iepriekš samazināja arī viņu spējas.

Viņš gan neizslēdz, ka šajā karā varētu būt kādi civiliedzīvotāju upuri, tomēr tie, visticamāk, nebūšot lieli. "Izraēlai ir ļoti labas apziņošanas sistēmas, pretgaisa aizsardzības sistēmas, un arī ASV viņiem palīdzēs," teica Andžāns. Eksperts arī nedomā, ka sāktais karš varētu pārvērsties sauszemes kaujās. Tomēr viņš pieļauj, ka Irāna varētu veikt kādus kiberuzbrukumus vai arī varētu tikt aizskarti Izraēlas pilsoņi citviet pasaulē.

Andžāns min, ka ASV šobrīd ir dusmīga uz Izraēlu, jo ASV prezidents Donalds Tramps bija mēģinājis sarunās panākt Irānas kodolprogrammas izbeigšanu. Vienlaikus ASV noteikti aizstāvēs Izraēlu, jo Izraēla ASV ir pirmajā vietā ārpolitikā, uzsver eksperts.

Izraēla naktī uz piektdienu veikusi triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, paziņoja Izraēlas amatpersonas.

Domājams, ka Izraēlas triecienos nogalināts Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri un augsta ranga kodolzinātnieki, žurnālistiem sacīja avots Izraēlas drošības struktūrās, kas vēlējās palikt anonīms. Irānas valsts televīzija ziņoja, ka starp nogalinātajiem ir Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami un bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi, kā arī kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči.

Televīzija vēstīja, ka Irānas galvaspilsētā Teherānā bija dzirdami sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks Irānas Revolucionārās gvardes štābā. Televīzija ziņoja arī par sprādzieniem Natanzā 225 kilometrus uz dienvidiem no Teherānas. Tur atrodas kodolobjekts ar urāna bagātināšanas centrifūgām.

Izraēlas armijas amatpersona paziņojusi, ka triecieni ir vērsti "pret Irānas kodolprogrammu un citiem militāriem mērķiem", vēsta raidorganizācija BBC, neminot amatpersonas vārdu. Amatpersona norādījusi, ka veikti vairāki desmiti triecienu dažādos valsts reģionos. Triecieni vērsti pret tāla darbības rādiusa raķetēm un mērķiem, kas saistīti ar kodolprogrammu, piebildusi amatpersona.

Izraēla, Irāna un tās kaimiņvalsts Irāka slēgušās savas gaisa telpas aviosatiksmei. Savukārt piektdien Izraēlas armija paziņoja, ka Irāna uz Izraēlu pēdējās stundās palaidusi aptuveni 100 dronus un ka tā cenšas tos notriekt.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Savienotās Valstis nav iesaistītas Izraēlas triecienos Irānai un brīdināja Irānu nevērsties pret ASV interesēm vai personālu. ASV prezidents Tramps piektdien sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi.

Jau kādu laiku tika izteikti pieņēmumi, ka Izraēla gatavojas dot triecienu Irānas kodolobjektiem.

Teherāna ceturtdien paziņoja par plāniem būvēt jaunu urāna bagātināšanas rūpnīcu, kas būs jau trešā Irānā. Ar šādu paziņojumu Teherāna nāca klajā pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) tajā pašā dienā pieņemtās rezolūcijas, kurā Irāna nosodīta par saistību neievērošanu. Rezolūcijā Teherāna brīdināta, ka IAEA apsver lietas nodošanu izskatīšanai ANO Drošības padomē.

Aģentūra norādīja, ka Teherāna gadiem ilgi atteikusies deklarēt savas iepriekšējās kodoldarbības, un IAEA inspektori nedeklarētos objektos atklājuši urāna pēdas un citus aizdomīgus pierādījumus. Teherāna apgalvo, ka tās kodolprogrammai ir miermīlīgs raksturs, taču tā turpina bagātināt urānu līdz augstam līmenim, pastiprinot bažas, ka Irāna pietuvojusies kodolieroču ieguvei. Iepriekš Teherāna arī draudējusi izstāties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma.

Irāna atsāka savu kodolprogrammu 2019.gadā pēc tam, kad ASV gadu iepriekš Trampa pirmās prezidentūras laikā vienpusēji izstājās no 2015.gadā noslēgtās Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas Irānai. Sarunas starp Vašingtonu un Teherānu par jaunu kodolvienošanos atsākās aprīlī, tomēr pēc sākotnējā optimisma ASV prezidents paziņojis, ka vairs nav tik ļoti pārliecināts par kodolvienošanās panākšanu.