Vācijas vicekanclers noraida atgriešanos pie agrākā obligātās karaklausības modeļa
- Autors: LETA--DPA
Vācijas vicekanclers Larss Klingbeils noraidījis atgriešanos pie agrākās obligātās karaklausības sistēmas, taču vēlas likt pamatus jaunam obligātās iesaukšanas modelim.
Koalīcijas vienošanās starp konservatīvajiem (CDU/CSU) un sociāldemokrātiem (SPD) paredz brīvprātīgu karadienestu, "taču tagad mums ir jārada priekšnoteikumi obligātajai iesaukšanai," mediju grupai "Neue Berliner" atzina Larss Klingbeils. "Taču nebūs atgriešanās pie vecās iesaukšanas sistēmas, kad visi noteikta vecuma jaunieši tiek iesaukti armijā," viņš uzsvēra.
Vācijā obligātā karaklausība tika atcelta 2011.gadā, taču likums ļauj to atjaunot kara laikā vai citos spriedzes apstākļos. Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir aktualizējis Vācijā debates par to, kā novērst armijas personālsastāva samazināšanās tendenci. Šis jautājums kļuvis aktuāls arī citās Eiropas valstīs.
Vācijai nepieciešami aptuveni 50 000 līdz 60 000 papildu aktīvā dienestā esošu karavīru, paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss. CDU/CSU un SPD koalīcijas līgumā nav minēts vārds "iesaukšana". Tā vietā tajā teikts: "Mēs veidojam jaunu, pievilcīgu militāro dienestu, kas sākotnēji balstīts uz brīvprātības principu." Pistoriuss nesen skaidri norādīja, ka dienests var būt brīvprātīgs tikai tad, ja tas atbilst rekrutēšanas prasībām.
ASV prezidents Donalds Tramps uzstāj, lai NATO sabiedrotie apņemas aizsardzībai tērēt 5% no IKP. Tiek gaidīts, ka NATO samitā Hāgā, kas notiks 24. un 25.jūnijā, tiks panākta vienošanās par NATO aizsardzības izdevumu mērķa paaugstināšanu, paredzot 3,5% tiešiem aizsardzības izdevumiem un 1,5% ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai.
Taču Klingbeils uzskata, ka procentu skaitīšana nav produktīva, un brīdināja, ka nedrīkst koncentrēties tikai uz skaitļiem. "Mēs nedrīkstam koncentrēties tikai uz skaitļiem, bet mums ir jānoskaidro, kas NATO un Bundesvēram ir nepieciešams, lai mēs arī turpmāk varētu dzīvot droši," viņš uzsvēra.