Igaunijā "Rail Baltica" projekts tiks īstenots ierobežotā apmērā
- Autors: LETA/ERR
Lai taupītu līdzekļus, dzelzceļa infrastruktūras projekts "Rail Baltica" Igaunijā līdz 2030.gadam tiks īstenots ierobežotā apmērā salīdzinājumā ar sākotnēji iecerēto, liecina Igaunijas Klimata ministrijas parlamenta Ekonomikas komitejai iesniegtais ziņojums par "Rail Baltica" būvniecības gaitu Igaunijā.
Kaut gan sākotnējā plānā bija paredzēts divsliežu dzelzceļš, viss Igaunijas posms tiks būvēts kā viensliežu līnija. Lai nodrošinātu divvirzienu satiksmi un ļautu ātrākiem vilcieniem apsteigt lēnākos, stacijās, pieturās un tā sauktajos operatīvajos punktos tiks izbūvēti sānceļi.
Mūgas-Sodevahes posms, kurā notiks tikai kravu pārvadājumi, arī tiks būvēts kā viensliežu līnija.
Satiksmes kontroles sistēmas tiks izbūvētas 80% apmērā no sākotnēji plānotā un dzelzceļa elektrifikācija notiks 70% no sākotnēji plānotās jaudas, jo tas būs pietiekami viensliežu dzelzceļam.
Turklāt netiks izbūvēti 11-13 viadukti, un satiksme tiks novirzīta uz citām tuvumā plānotajām pārbrauktuvēm. Visas 12 vietējās pieturvietas tiks izveidotas minimālā līmenī, nebūvējot pilna mēroga staciju ēkas, kā arī tiks samazinātas ārtelpas, piemēram, autostāvvietas un apzaļumošana.
Tallinas Ilemistes un Pērnavas pasažieru termināļus joprojām ir paredzēts pilnībā uzbūvēt paredzētajā termiņā līdz 2030.gadam, lai gan ministrija norāda, ka var tikt veiktas korekcijas, ja būvniecības izmaksas pārsniegs pašreizējās prognozes. Ilemistes termināļa ēkas būvniecību paredzēts sākt šogad.
Neraugoties uz samazinātajiem plāniem, Igaunijas Klimata ministrija uzsver, ka dzelzceļa caurlaides spēja un savienojuma ātrums saglabāsies līdzvērtīgi pilna mēroga risinājumam.
"Rail Baltica" būvniecības projekta aptuvenās izmaksas Igaunijā, kas aptver tikai pirmo kārtu, ir 3,1 miljards eiro, taču no šīs summas 1,8 miljardu eiro finansējums vēl nav nodrošināts.
Plānots, ka 2025.gadā "Rail Baltica" būvniecībā Igaunijā tiks ieguldīti gandrīz 290 miljoni eiro. Līdz šim līgumi ir noslēgti par aptuveni 1,1 miljardu eiro vērtiem būvniecības darbiem. Paredzams, ka ievērojama daļa no nefinansētās daļas tiks finansēta no nākamā Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta.
"Tā kā būvniecības izmaksas laika gaitā mainās, ir saprotams, ka kopējā izmaksu aplēse ir jāatjaunina, kad kļūst pieejami jauni dati un projekts virzās uz priekšu," teikts ziņojumā.
Papildus būvniecībai finansējums ir vajadzīgs arī jauniem vilcieniem. Saskaņā ar Klimata ministrijas sniegto informāciju Igaunijas valsts budžeta stratēģijā 2026.-2029.gadam vilcieniem būtu jāparedz 60 līdz 75 miljoni eiro. Šī jautājuma risināšana ir laikietilpīga, jo jaunu vilcienu iegādei nepieciešami vairāki gadi.
Iepriekš ziņots, ka projekta ieviesēji visās trijās Baltijas valstīs ir vienojošies "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā būvēt divsliežu uzbērumu ar viensliežu ceļu, bet visa saistītā infrastruktūra, uzbērums, satiksmes pārvadi un tilti plānoti pilnā apmērā - ar iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt divus sliežu ceļus, tādējādi nodrošinot pilnu sākotnēji plānoto infrastruktūras kapacitāti.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.