Pētnieki: "Zapad 2025" laikā Krievijā izplatīts naratīvs par Ukrainu kā visus kaimiņus apdraudošu reģionālās nestabilitātes avotu

Pētot abās valstīs izplatītos naratīvus par mācībām "Zapad-2025", pētnieki secinājuši, ka Krievijā mācībām bijuši seši galvenie vēstījumi. Pirmkārt, sabiedroto spēka demonstrējums, proti, Krievijas un Baltkrievijas mācības tika pasniegtas kā militārā vienotība un gatavība kopīgai aizsardzības demonstrācijai. "Re:Baltica" uzsver, ka šis naratīvs bija absolūti dominējošs visos analizētajos Krievijas plašsaziņas līdzekļu veidos.

Otrais vēstījums bijis kodolieroču draudi kā atturēšanas līdzeklis. Proti, ja pirmais naratīvs bija aizsardzības rakstura, otrajā bija ietverts draudu elements, lai gan tas bija maskēts ar vārdiem par "ierobežošanu". Trešais vēstījums bijis, ka NATO gatavojas karam, aizbildinoties ar mieru. Savukārt ceturtais vēstījums bijis par Ukrainu kā provokatori - Ukraina tika pasniegta kā reģionālās nestabilitātes avots, kas apdraud visus kaimiņus.

Tikmēr vēl viens naratīvs bijis tehnoloģiskais pārākums - tika radīts priekšstats par Krievijas tehnoloģisko pārākumu pār Rietumiem, un šis vēstījums izmantots kā kompensējoša funkcija uz ieilgušā kara Ukrainā fona.

Visbeidzot nodots vēstījums - vingrinājumi kā iespējamais aizsegs. Pētnieki norāda, ka šis bijis visneuzkrītošākais un, iespējams, visefektīvākais naratīvs. To neformulēja tieši Krievijas avoti. Tika aktīvi izmantotas Ukrainas bailes.

Baltkrievijā izcelti trīs galvenie naratīvi. Pirmkārt, diplomātiskajā telpā - "miermīlīga vara". Proti, uzsvars likts uz to, ka "Zapad 2025" ir tikai aizsardzības nolūki. Tā centrālā ideja bijusi, ka uz mieru var piespiest ar spēku. Baltkrievija rādīta kā atbildīgs partneris, kas piekāpjas, lai mazinātu spriedzi.

Kā akcentē pētnieki, šajā gadījumā ievērojama iezīme bijusi atklātība, proti, novērotāju aicināšana, ārvalstu žurnālistu akreditācija, iepretim it kā Rietumu slepenajām gatavošanām.

Savukārt iekšzemes patēriņam un mobilizācijai izplatīts naratīvs par "neuzvaramo cietoksni". Tas dominējis "Telegram" kanālos un vairākos militārajos izdevumos. Uzsvars likts uz spēka demonstrāciju un gatavību to izmantot pret jebkuru agresoru. Raksturīga iezīme bijis tehniskais fetišisms jeb detalizēti ieroču un militāro procedūru apraksti kā līdzeklis tehnoloģiskā pārākuma sajūtas radīšanai, secina pētnieki.

Trešais naratīvs bijis "Savienības solidaritāte", kas caurvija visus materiālus. Kā akcentē "Re:Baltica", to vislabāk var raksturot ar ziņu aģentūras "BELTA" aprakstu "Beidzot, kā jau tam jābūt: mēs esam kopā. Kā notika pirmās Baltkrievijas un Krievijas mācības "Zapad"."

Šajā naratīvā aktīvi figurēja Otrā pasaules kara simboli. Militārais laikraksts "Par godu dzimtenei" rakstīja par "uzvarētāju paaudzes" mantiniekiem, abu valstu militāro sadarbību pasniedzot kā senču cīņas turpinājumu pret "Rietumu draudiem".

Alianse ar Krieviju tika pasniegta kā dabiska un neizbēgama ārējo draudu priekšā. Krievijas militārpersonas tika raksturotas tikai kā "aizsardzības partneri" un "sabiedrotie". Svarīga naratīva sastāvdaļa bija uzsvars uz kopīgiem draudiem un kopīgiem mērķiem, norāda "Re:Baltica".

Pētnieki akcentē, ka Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmam svarīgs iznākums ir sabiedriskās domas gatavība tālākai militarizācijai. Tā tiek uztverta kā dabiska un nepieciešama atbilde uz ārējiem draudiem. Īpaši to var manīt attieksmes maiņā pret militārajiem izdevumiem un iesaukšanu armijā, kā arī pēc militāri patriotisku pasākumu popularitātes. Lai gan iepriekš šīs tēmas izraisīja zināmu sabiedrības pretestību, pēc informatīvās kampaņas ap "Zapad-2025" tās tiek uztvertas kā neizbēgama cena par valsts drošību, norāda "Re:Baltica".

"Gatavības kultūra" izpaužas kā pastiprināta interese par militārām tēmām, militāri patriotisku pasākumu popularitāte un attieksmes maiņa pret obligāto dienestu jauniešu vidū, akcentē "Re:Baltica".

Salīdzinot abu valstu vēstījumus, pētnieki secina - kamēr Baltkrievijas valsts mediji centās izskatīties diplomātiski, uzsverot "miermīlību" un "aizsardzību", kā arī izvairoties no konkrētu mērķa valstu nosaukšanas, Krievijas kanāli bija daudz agresīvāki.

Īpaši uzkrītoša atšķirība ir kodolieroču apcerēšana. Kamēr Baltkrievijas mediji maskēti runāja par "atturēšanu", Krievijas kanāli izmantoja "iesildīšanās" metodi - pakāpeniski sagatavojot sabiedrību tā iespējamībai, norāda "Re:Baltica".

Baltkrievijas un Krievijas oficiālie mediji tēloja "labos policistus" - diplomātiskus, atvērtus un mieru mīlošus. Krievijas "Telegram" kanāli tēloja "sliktos policistus", sakot lietas, ko oficiālie avoti neteiktu, secina pētnieki.

Iepriekšminētā izpēte veikta, "Media IQ" sadarbībā ar "Re:Baltica" analizējot Baltkrievijas valsts mediju un valdību atbalstošo "Telegram" kanālu saturu no 2025. gada jūlija līdz septembra beigām.

Lai noskaidrotu Krievijā izplatītos naratīvus par mācībām "Zapad-2025", ko mediji nodeva miljonu auditorijai, tika analizēts to atspoguļojums Krievijas plašsaziņas līdzekļos un "Telegram" kanālos no 2025. gada 1. līdz 16. septembrim.

Kā vēstīts, oficiāli tika izziņots, ka mācības "Zapad 2025" norisinājās no 12. līdz 16. septembrim, bet faktiski to pasākumi notika jau kopš jūlija, un mācības, visticamāk, noslēgsies ar stratēģisko kodolspēku mācībām oktobrī vai novembrī, iepriekš norādījis Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Šo mācību laikā Latvijas teritorijā būtiski incidenti nav konstatēti, taču aizsardzības resors turpinās uzraudzīt situāciju arī pēc tām, aģentūrai LETA iepriekš teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).