Zelenskis: Šis ir viens no smagākajiem brīžiem mūsu vēsturē

"Tagad Ukraina var nonākt ļoti grūtas izvēles priekšā: vai nu cieņas zaudēšana, vai risks zaudēt galveno partneri. Vai nu grūti 28 punkti, vai arī ārkārtīgi smaga ziema, vissmagākā un turpmākie riski. Dzīve bez brīvības, cieņas un taisnīguma - un mums ticēt tam, kurš jau divreiz uzbruka," sacīja Zelenskis.

Viņš arī norādīja, ka, apspriežot Vašingtonas miera plānu, jāņem vērā Ukrainas nacionālās intereses.

"Mēs mierīgi sadarbosimies ar Eiropu un Ameriku," viņš teica.

"Es piedāvāšu alternatīvas, bet mēs noteikti nedosim ienaidniekam iemeslu teikt, ka tieši Ukraina nevēlas mieru," sacīja Zelenskis.

"Mēs, protams, esam tērauds, bet jebkurš, pat visstingrākais metāls var neizturēt," pavēstīja Zelenskis.

"Mums ir jāsanāk kopā, jānāk pie prāta, jāpārtrauc strīdi, jāpārtrauc politiskās spēles. Valstij ir jāstrādā, karojošās valsts parlamentam ir jāstrādā vienoti, karojošās valsts valdībai ir jāstrādā efektīvi," sacīja Zelenskis.

Pēc Zelenska teiktā, nākamā nedēļa būs grūta, "būs liels spiediens, politisks, informatīvs".

"Mēs neatdevām Ukrainu 2022. gada februārī, mēs to nedarīsim arī tagad," viņš teica. "Es droši zinu, ka šajā patiešām vienā no smagākajiem brīžiem mūsu vēsturē es neesmu viens. Ka ukraiņi tic savai valstij, ka mēs esam vienoti. Un visos gaidāmo tikšanos formātos, diskusijās, sarunās ar partneriem man būs daudz vieglāk panākt mums pienācīgu mieru un pārliecināt viņus, zinot, ka Ukrainas tauta simtprocentīgi ir aiz manis."

Aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts liecina, ka ASV piedāvātais 28 punktu plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8.

Kijivai arī būtu jāatsakās no ieceres par rietumvalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, lai gan Polijā tiktu dislocētas Eiropas valstu kara lidmašīnas, lai aizsargātu Ukrainu.

Kāda ASV amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka plāna projektā ir iekļautas stingras drošības garantijas Kijivai, kas veidotas pēc NATO noteikumu parauga un kas ASV un to Eiropas sabiedrotajiem noteiktu saistības reaģēt uz jebkuru uzbrukumu Ukrainai.

Starp Krieviju, Ukrainu un Eiropu tiktu noslēgta visaptveroša neuzbrukšanas vienošanās un visas pēdējo 30 gadu domstarpības tiktu uzskatītas par atrisinātām, teikts plānā.

Savukārt Krievija tiktu atkal uzņemta G8, no kuras tā tika izslēgta 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, tiktu atceltas tai noteiktās sankcijas un tā tiktu "reintegrēta globālajā ekonomikā". Ja Krievija atkal iebruktu Ukrainā, sankcijas tiktu atjaunotas.

Saskaņā ar plānu ASV prezidents Donalds Tramps vadītu "miera padomi", kas pārraudzītu uguns pārtraukšanu.

Galvenie priekšlikumi plānā atbilst Maskavas līdzšinējām prasībām.

Tie paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona.

Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers.

Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos. Tomēr plānā norādīts, ka Ukrainai ir tiesības iestāties Eiropas Savienībā un, kamēr šis jautājums tiek izskatīts, tai būs priekšrocības piekļuvē ES tirgum.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas - tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.

Plānā arī teikts, ka 100 miljardi ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu ieguldīti ASV vadītajos centienos atjaunot un investēt Ukrainā, un ASV saņemtu 50% no gūtās peļņas. Turklāt Eiropa piešķirtu vēl 100 miljardus dolāru, lai palielinātu Ukrainas atjaunošanai pieejamo investīciju apjomu.

Paredzēts arī panākt vienošanos par labības netraucētu transportēšanu pa Melno jūru.

Krievijas okupētā Zaporižjas atomelektrostacija atsāktu darbību Starptautiskās atomenerģijas aģentūras pārraudzībā, un tās saražoto elektrību vienādās daļās saņemtu Krievija un Ukraina.

Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu "tuvākajās dienās". Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk "cieņpilns miers", kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.

Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē.

"Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja," aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.