Pagājušajā nedēļā tika uzsākta parakstu vākšana referendumam par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. «Latvijas vīru biedrība» (kā iniciatīvas grupa) Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk – CVK) bija iesniegusi pieteikumu par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam. Kopā ar iesniegumu tika iesniegts pilnīgi izstrādāts Satversmes 110. panta grozījumu projekts (turpmāk – likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts) un tā anotācija. CVK izsludināja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz noteikt 110. pantu šādā redakcijā:

Agnese Irbe ir sengrieķu valodas filoloģe, Dr. Philol., tulko antīko filozofiju. Lasītājiem pazīstama kā publikāciju autore žurnālā “Rīgas Laiks”, interneta žurnālā “Satori”, bet kops šā pavasara ir portāla “Telos.lv” galvenā redaktore. “Telos ir tīmekļa portāls, kuru 2021. gadā izveidoja filozofu biedrība “Peripatos”. Tas ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kas apvieno Latvijas konservatīvos domātājus, kuriem līdz šim nav bijis savas vietnes un savas vienojošās telpas,” tā rakstīts portāla vadlīnijās.

Jūlija Stepaņenko ir Latvijas politiķe, viņa kā deputāte ir tikusi ievēlēta 12. un 13. Saeimā. Pēc profesijas juriste, advokāte. Bijusi  partijas “Gods kalpot Rīgai“ biedre, darbojusies partijā “Likums un kārtība“, no kuras gan pirms nedēļas izstājusies. Šobrīd Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte.

Pamest aizraujošu starptautisku karjeru reklāmas un mediju nozarē, darbavietu Barselonā Spānijā un atgriezties Latvijā, lai uzsāktu kaut ko pavisam jaunu, – tāds ir valmierietes Laimas Dances stāsts, kura caur pasaules ceļiem ir sapratusi, ka māju sajūtu tomēr var iegūt tikai tur, kur ir tuvinieki.

Gatis Šļūka ir viens no dažiem Latvijā plaši pazīstamajiem karikatūristiem. Jau gadiem zīmē “Latvijas Avīzei” un “Sporta Avīzei”. Iznākušas trīs viņa karikatūru grāmatas, tās publicētas prestižos ārzemju portālos, viņa zīmējums bija uz Spānijas vides žurnāla “Ballena Blanca” vāka. Piedalījies karikatūru izstādēs visā pasaulē, un gandrīz katru gadu viņa darbi iekļauti vienā no pasaulē atzītākajām karikatūru izstādēm “World Press Cartoon”. Vairāk par mākslinieku un viņa darbiem – viņa mājaslapā "karikatura.lv".

Ivara Ciaguna vārds daudziem, iespējams, saistās ar viņa sasniegumiem kalnu slēpošanā, vairākkārt pārstāvot Latviju Ziemas olimpiskajās spēlēs. Lai gan profesionālo slēpotāja karjeru viņš ir noslēdzis, slēpošana vēl aizvien ir būtiska viņa un viņa ģimenes dzīves daļa. Paralēli tam Ivars jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar uzņēmējdarbību – viņš vada piedzīvojumu parku “Tarzāns”, kas no vienas rodeļu trases izaudzis par pieciem aizraujošiem piedzīvojumu parkiem.

Ingmars Zemzaris tulko un izdod mistiķu Jēkaba Bēmes un Jēkaba Lorbera rakstus, kalpo par mācītāju Glūdas un Šķibes brīvdraudzē, vada Bībeles stundas Rīgas evaņģēliski luteriskajā Misiones baznīcā, komponē mūziku un kopj bites. Mūsu saruna par to, ka aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Jautāts, ar kuru darbu latvietim visdrīzāk varētu asociēties viņa vārds, komponists un pianists Uldis Marhilevičs nosauc dziesmu “Lūgums”. Taču tikpat labi tā varētu būt izrāde “Tobāgo!” vai Radio SWH džingls. Kāds atcerētos nebēdnīgo klipu “Uz veselību!”, bet kāds – labdarības akcijai veltīto “Vai tu mani dzirdi?”. Marhils ir arī cilvēks ar skaidru pilsonisko stāju un viedokļa līderis, galu galā – 2017. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš kategoriski nepiekrīt telefonintervijai. Ievērojot visus piesardzības noteikumus, sarunājamies klātienē, un jāpiekrīt, ka itin nekas nevar aizstāt dzīvu komunikāciju.

1865.gada 16.martā ir dzimusi Elza Rozenberga – izcilā latviešu dzejniece Aspazija. Šobrīd top romāns par pašu Aspaziju. To rada rakstniece Inga Ābele. Uz sarunu viņu aicināju jau pērn oktobrī, taču saņēmu pieklājīgu atteikumu: esot jāraksta romāns, tādēļ lieka laika nav daudz. Romāns vēl top, taču Inga piekrita sarunāties rakstiski. Žēl, ka neizdevās sarunāties klātienē, jo pat no viņas rakstītajām elektroniskajām vēstulēm staro siltums.

Nu jau vairāk nekā gadu pasaulē – un arī Latvijā – vietā un arī nevietā tiek runāts par zinātnes lielo nozīmi, devumu sabiedrībai utt. Skaidrs, ka lielā mērā tas saistīts ar vakcīnu izstrādi, tomēr kopumā neliekas, ka attieksme pret zinātni reāli ir mainījusies. Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu sarunājas Māris Zanders.

Harijs Tumans – vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, fundamentālā pētījuma “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” autors. Apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Viens no Latvijā spēcīgākajiem viedokļa līderiem. Mūsu saruna par vienlīdzību, taisnīgumu, politkorektumu un toleranci. Un vēl arī par to, kā dekonstrukcijas un sagrauto robežu laikā nepazaudēt sevi. Jo tikai tad, ja nepazaudēsim sevi, spēsim nosargāt savu valsti. Un tad varbūt arī civilizāciju.