Leģendārais žurnālists Jānis Dimants publikācijā “Ciktāl Putins ir ieinteresēts skatīties Latvijas TV kanālus” “Rīgas Apriņķa Avīzes” 25. marta numurā cita starpā raksta: “Tikmēr rakstniece un publiciste Guna Roze nākusi klajā ar kādu savdabīgu atzinumu. Kad ar bijušajiem klasesbiedriem čatā dalījušies pārdomās par Ukrainas traģēdiju, viens no puišiem ierakstījis: “Zīmīgi, ka lielākos sū… taisījuši Krievijas vadoņi, kuru uzvārds beidzas ar -ins. Visi trīs.” (“Kultūrzīmes”, 16.–22.03.2022.). Neviens gan netiek vārdā nosaukts, tak ausīs jau džinkst: Ļeņins, Staļins, Putins. Kāds asas uztveres čalis tas Gunas klasesbiedrs, kura vārdu obligāti nāktos atklāt sabiedrībai!”

Jau aptuveni desmit gadus Ukraina ir dzīvojusi uz pulvera mucas. Šai valstī esmu bijusi divreiz – 2012. un 2015. gadā, tātad divus gadus pirms Krimas aneksijas un gadu pēc. Abas reizes kā starptautiskais vēlēšanu novērotājs. Tās bija divas dažādas Ukrainas. Atceroties novērojumus un pāršķirstot piezīmes, pārsteidz un arī nepārsteidz, ka tagad Ukraina cīnās tik sīksti – par mums visiem.

Tuvojoties termiņam, kad izpildīt Satversmes tiesas spriedumu lietā par tēva atvaļinājuma piešķiršanu mātes draudzenei, divas pretējās ideoloģiskās nometnes velk ģimenes jēdzienu katra uz savas patiesības pusi. Un, lai arī diskusija ir par ģimeni, vājākie un mazāk aizsargātie ģimenes locekļi – bērni – šajā diskursā paliek otrajā plānā. Tādi apgalvojumi kā “bērna vislabākajās interesēs ir laimīga mamma” un “bērna vislabākajās interesēs ir uzaugt tādā vidē, kurā viņa ģimenes modelis tiek akceptēts, nevis diskriminēts” ļoti labi ilustrē vispārējo diskusiju ievirzi, ka bērna dabīgās tiesības un pamatvajadzības tiek pakārtotas pieaugušo vēlmēm. Laimīga mamma un labvēlīga sabiedrības attieksme ir nenoliedzams labums bērnam, bet vai ar to šajā jautājumā aprobežojas bērnu vislabākās intereses? Šobrīd arī daudzi citi jautājumi, kas saistās ar ģimeni, piemēram, atvieglotā laulības šķiršana, starp pāriem izplatītā nereģistrētā kopdzīve, mākslīgā apaugļošana ar donora dzimumšūnām, liek izvērtēt to ietekmi uz bērnu labbūtību.

Pirms mēneša grāmatu sērijā “Vakara romāns” iznāca Gunta Tālera debijas darbs – spraigs trilleris ar romantisku piesitienu “Garās nakts mēness”. Pie pseidonīma autors tika tāpēc, ka viens Guntis Zariņš latviešu literatūrā jau ir bijis. Priekšgājējs gan nebija tik ražīgs – mūsdienu amata un vārda brālim šogad iznāks... trīs grāmatas.

Aldis Alliks ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts, liels Latvijas patriots, kura publikācijas lasītāji būs ievērojuši vairākos nacionāla mēroga laikrakstos, kā arī speciālistiem adresētajā izdevumā “Jurista Vārds”. Aldis Alliks allaž bijis sabiedriski aktīvs, sekojis līdzi politiskajām norisēm valstī un bieži izteicis viedokli par tēmu, kas neapšaubāmi kļūs par vienu no priekšvēlēšanu debašu centrālajām tēmām, proti, konservatīvā un liberālā pasaules uzskata sadursme, definējot ģimenes jēdzienu Latvijā.

Politologs Andis Kudors pirms trim mēnešiem ieguva Baltijas-Amerikas Brīvības fonda stipendiju, tāpēc kādu laiku dzīvo Vašingtonā un ir Džordža Vašingtona universitātes viespētnieks. Jau vairākus gadus viņš pēta Krievijas ārpolitikas iniciatīvas Latvijā un raksta par to grāmatu, kas varētu būt sagaidāma pēc gada. Vienojamies, ka mūsu saruna būs par to, kas šobrīd notiek pasaulē, un par sava veida pilsoņu karu, kas viedokļu neiecietības dēļ sācies Latvijā.

Nez vai arī vidzemnieki zina, ka Kurzemē starp Pāvilostu un Liepāju ir īsta mazā Lapzeme, ko decembrī sauc par Rūķupi, bet visu pārējo gadu – par Ziemupi. Un ka ap Ziemsvētku laiku tur notiek brīnumu lietas! Ar Rūķi Rakstītāju, kurš pārzina un sadzird Rūķupes stāstus, leģendas un vēsturiskos notikumus, izdevās aprunāties tikai dziļā naktī, kad ciemiņu Rūķupē vairs nav, uz bērnu vēstulēm ir atbildēts un dāvanu maisi sakārtoti kamanās.

Ar basģitāristu un kontrabasistu Norbertu Skrauci sarunājamies īsi pirms pusnakts, kad mūziķis tikko pārradies mājās pēc nospēlēta koncerta... bez skatītājiem. Tiešsaistē, kā tagad modē. Viņa mūziķa pieredze ir bagāta izciliem projektiem un partneriem – Norberts spēlē ar grupām “Jauns mēness”, “Shake&Bake” un “Deniss Pashkevich Group”, ar Mariju Naumovu, Ievu Kerēvicu, Raimondu Paulu... Viņš ir arī viens no “Latvijas vīru biedrības” aktīvistiem, kuri panāca parakstu vākšanu par Satversmes 110. panta grozījumiem, kas skar ģimenes jēdzienu un intereses un ko spēki, kas sevi dēvē par progresīviem, negrib pieļaut.

Jāatzīst, šis ir stāsts ar sakrālu saikni. Rakstnieci un intervijas varoni vieno... mājas. Vienas un tās pašas mājas, ko abas mīl no visas sirds. Topošā žurnāliste un rakstniece Mālpils “Salzemniekos” – tolaik padomju saimniecības īpašumā – sāka dzīvot līdz ar skolas gaitu uzsākšanu. Trīsdesmit piecos gados tur piedzīvoti vai visi mūža svarīgākie notikumi.

Literatūrzinātniece, publiciste un dzejniece Sandra Ratniece vairāk nekā desmit gadus veltījusi jūgendstila pētniecībai literatūrā, 2011. gadā viņa aizstāvēja doktora darbu par šo tēmu un cer, ka nākamajā gadā pētījums iznāks grāmatas formātā. Pērn iznāca viņas debijas dzejas krājums “Šķietami klusu”. Pateicoties Sandras altruismam, neatlaidībai un ticībai, 2017. gada aprīlī sāka iznākt Latvijas Rakstnieku savienības mēnešraksts “KonTeksts”, no kura šogad bija jāaiziet. Viņas spēka vieta ir lauku mājas Sējas pagastā, no kurām 1949. gada 25. martā izsūtīja viņas tuviniekus un kurās varēja atgriezties pēc Trešās atmodas. Šajās mājās rīkoti pat “Aicinājuma” semināri.

Filozofes, filoloģes, dzejnieces un divu lielisku pianistu mammas Ivetas Šimkus dzīvē sācies jauns posms. Pēc divdesmit sešiem Rīgas Doma kora skolā nostrādātiem gadiem viņa ir atteikusies no cīņas ar vējdzirnavām, proti, no cerības, ka izglītībā iespējamas jēgpilnas pārmaiņas un ka skolotāja darbam varētu būt adekvāts novērtējums. Uzreiz pēc Dzejas dienām nolaupu Ivetai tik dārgo vienatnes brīdi rakstnieku mājā Dubultos un aicinu uz sarunu.