Aldis Alliks: Indīgais zieds jānokož jau pumpurā Apriņķis.lv
- Autors: Liene Ozola
Foto - no privātā arhīva
Aldis Alliks ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts, liels Latvijas patriots, kura publikācijas lasītāji būs ievērojuši vairākos nacionāla mēroga laikrakstos, kā arī speciālistiem adresētajā izdevumā “Jurista Vārds”. Aldis Alliks allaž bijis sabiedriski aktīvs, sekojis līdzi politiskajām norisēm valstī un bieži izteicis viedokli par tēmu, kas neapšaubāmi kļūs par vienu no priekšvēlēšanu debašu centrālajām tēmām, proti, konservatīvā un liberālā pasaules uzskata sadursme, definējot ģimenes jēdzienu Latvijā.
– Pirms vairāk nekā gada tika pieņemts Satversmes tiesas spriedums, ka tēva pabalsts pienākas mātes homoseksuālajai partnerei. Toreiz publiski izskanēja viedokļi, ka tiesa ir pārkāpusi savas kompetences robežas. Vai jūs tam piekrītat?
– Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumā noteikto, ka Satversmes 110. pantā jēdziens “ģimene” ietver arī “viendzimuma partneru ģimenes”, es uzskatu par vēsturisku un ilgtermiņa faktisku un tiesisku cūcību. Ar šo spriedumu Saeimai uzlikts pienākums noteikt šādiem ziliem brīnumiem tiesisku regulējumu un valsts atbalsta pasākumus. Uz šī briesmīgā sprieduma dīvainībām jau kā uz aksiomu ir balstīts arī nākamais – Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa spriedums. Un, jā, ar abiem šiem spriedumiem ir rupji pārkāpts varas dalīšanas princips. Esmu to jau raksturojis līdzībās: Satversmes tiesa gluži kā āzis ielēca ne savā, bet likumdevēja ekskluzīvās kompetences dārziņā un ne tikai piešmucēja to, bet arī cenšas palikt tajā par dārznieku uz visiem laikiem.
– Jūs esat viens no juristiem, kas aktīvi iesaistījušies Satversmes 110. panta grozījuma atbalstīšanā. Kāpēc? Kāda ir jūsu motivācija?
– Mana motivācija pretoties tik graujošai manas tautas un manas valsts ilgtermiņa izkvēpēšanai skurstenī ir vienkārša: ļoti maz ir juristu, kam vispār kaut kas rūp ārpus tā, kas uzkrauts uz viņu galdiem un krājas vai arī nekrīt viņu makos… Man nebija un nav saprotams, kā gan tā var būt, ka valstī gudrākie juristi uzspļauj Civillikuma Ģimenes tiesību daļai un viņiem ir nospļauties uz šādas, maigi sakot, neapdomīgas rīcības tūlītējām un jo īpaši tālejošajām sekām.
– Vai tad Satversmes tiesai nav jāņem vērā valsts likumi, kuru atbilstība Satversmei nav apšaubāma?
– Civillikums ne tikai atbilst Satversmei, bet – līdzīgi kā daudzi citi likumi – izvērš un skaidro Satversmi. Satversme nesniedz jēdziena “vecāks” definīciju, tāpat kā tā nesniedz arī jēdzienu “ģimene” un “bērns” definīciju. Arī jēdziena “laulība” definīcija Satversmē nav atrodama. Civillikuma Ģimenes tiesību daļa ir balstīta dabisko tiesību atziņās un nosaka, kas ir “laulība”, “ģimene”, “vecāki” un “bērns”. Piemēram, Civillikuma 214. pants skaidri un gaiši nosaka: “Pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā.”
Konkrētajā lietā Satversmes tiesai bija no Civillikumā noteiktā jēdziena “bērna tēvs” dabiski un loģiski jākonstatē, ka tiesības uz Darba likumā paredzēto paternitātes atvaļinājumu ir un var būt tikai tādai personai, kura ieguvusi paternitāti kādā no trim Civillikumā paredzētajiem paternitātes iegūšanas veidiem vai kura ir uzskatāma par “bērna tēvu” adopcijas rezultātā, un pēc tam loģiski un dabiski jāsecina, ka uz paternitātes pabalstu pretendējoša persona var būt tikai un vienīgi “bērna tēvs”. Taču Satversmes tiesa braši aizsoļoja tālēs, kur zaigo tā bez vienas krāsas varavīksne, proti, LGBT ideoloģijas pavadā, uzliekot likumdevējam pienākumu ierakstīt likumos tādu “ģimenes” jēdzienu, kādu to tai diktējusi domāšana līmenī, kuru apzīmē ar vārdiem “zem jostasvietas”.
Vēlreiz atgādinu un uzsveru: līdz pat 2020. gada 12. novembrim jēdziena “ģimene” izpratne Latvijā bija tikai viena!
Satversmes tiesa nav tiesīga diktēt tiesībpolitiku likumdevējam, savukārt politiķiem ir saistoši tikai un vienīgi vēlētāju viedokļi. Tautai pašai ir tiesības noteikt, kas Latvijā ir “ģimene” un kādās formās tā ir pieņemama un no valsts puses aizsargājama.
– Kādi ir saredzamie turpmākie tiesiskie draudi, kas izriet no šī Satversmes tiesas sprieduma?
– Tālākie sagaidāmie soļi ir turpmāka jebkuras valsts, jebkuras sabiedrības pamatu pamata un vienīgā tautas nākotnes garanta – ģimenes – jēdziena un būtības graušana. Piemēram, “mātes” un “tēva” aizstāšana ar pretējo vai sazin kādu dzimumu sevī un viens otrā sajūtošiem un nez pēc kādām pazīmēm un secībā sanumurētiem vecākiem – “vecāka Nr. 1” un “vecāka Nr. 2”. Agrāk vai vēlāk ķersies klāt arī jēdzienam “laulība”, lai panāktu to, ka laulību var slēgt ikviens un ar ko vien vēlas. Kaut kādā Latvijas sabiedrības nogatavināšanas posmā gan jau iecerēta arī pedofilijas dekriminalizēšana un tās atzīšana par “sociālo realitāti” faktiskā un tiesiskā izpratnē… Un, protams, sagaidāmi arī tādi zili brīnumi, kādi, kā esam dzirdējuši, nu jau kļūst par filmu industrijas standartu Holivudā, proti, tiks pieprasīts, lai katrā darbavietā tiktu nodarbināti ne tikai pa kādam nēģerim, imigrantam un invalīdam, bet arī vismaz vienam pederastam, vienai lesbietei un visādiem trans- un sazin kādiem vēl -seksuāļiem…
Pret to visu vēl var cīnīties, nokožot šo indīgo ziedu jau pumpurā. Ir jācīnās par dabisku ģimeni! Tas ir mūsu tautas izdzīvošanas un pastāvēšanas “būt vai nebūt” jautājums!
– Pašlaik pilnā sparā rit tautas parakstīšanās par Latvijas Vīru biedrības iesniegto un Centrālās vēlēšanu komisijas akceptēto Satversmes grozījumu tekstu. Kāpēc ir svarīgi atbalstīt šo Satversmes grozījumu?
– Vispirms nocitēšu šī Satversmes 110. panta grozījuma tekstu: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.
Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”
Redzam, ka ar šo grozījumu mūsu tautai ir iespēja skaidri un gaiši noteikt, kas Latvijā ir “ģimene” un kas ir tas, ko mūsu valsts atbalsta. Ar pašreizējo Satversmes 110. panta pirmo teikumu “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības” pēc tiem diviem baisajiem spriedumiem nu jau ir par maz.
Te jāsaprot viena būtiska nianse. Satversme definē, ko valsts “aizsargā”. Viss pārējais – ja vien nav pretrunā Satversmei un tiesību normatīvajiem aktiem – ir jomas, kurās valsts neiejaucas. Bet ne visu to, kur valsts neiejaucas, valsts atbalsta un tai būtu pienākums atbalstīt! Konkrētajā gadījumā tautai ir iespēja pateikt, ka tās valstij ir jāatbalsta tikai un vienīgi tas, kas arī turpmāk var veidot tās pamatu un arī turpmāk nodrošinās tās pēctecību, kā Satversmes ievadā teikts, “cauri gadsimtiem”.
Arī starptautiski cilvēktiesību un pamattiesību dokumenti paredz, ka vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni. Tātad arī tiem “ģimeni” redz kā dabisku sabiedrības pamatšūniņu. Civillikums aizliedz laulību starp viena dzimuma personām. Nu to cenšas apiet, pārdefinējot “ģimenes” jēdzienu, lai gan – protams, ne vienmēr tas tā praksē ir, bet vēsturiski tas pie mums bijis ideālais variants, – ģimeni veido salaulājušies vīrietis un sieviete, kuriem laulībā dzimst bērni.
Manuprāt, malači ir ungāri, kas savā konstitūcijā precizēja jēdzienu “ģimene”, to definējot kā “laulībā vai vecāku un bērna attiecībās balstītu savienību” un tālāk arī uzsverot, ka māte ir sieviete, bet tēvs ir vīrietis.
– Iepriekš savās intervijās esat aicinājis aizstāvēt Satversmi un tajā iemiesotos ideālus. Ko tas nozīmē – sargāt Satversmi?
– Sargāt Satversmi nozīmē sargāt to, ko Satversme nosaka un nostiprina. Pirmām kārtām jāsargā un jāaizstāv tas, kas ir nostiprināts Satversmes ievadā jeb preambulā un Satversmes pirmajos četros pantos, proti, Latviju kā neatkarīgu demokrātisku republiku, valsts suverēno varu un tās piederību Latvijas tautai, valsts teritoriju un robežas un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Ar tiem abiem spriedumiem Satversmes tiesa ķērās pie rīkles arī Latvijas valsts tā sauktajai konstitucionālajai identitātei. Jo arī tādi jautājumi, kas ir vai nav laulība, ģimene un vecāki, veido to, kas ir vai nav mūsu valsts. Nomainot Latvijas valsts konstitucionālo identitāti, Latvijas valsts kļūst par kaut ko citu, nevis paliek tā, kas tā līdz šim atbilstoši Satversmei bijusi.
Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālais pienākums citastarp nozīmē arī uzturēt un aizstāvēt valsts pamatvērtības, būt atbildīgam, principiālam un drosmīgam un vērsties pret savas demokrātiskās un nacionālās valsts pamatvērtību apdraudējumu. Nedrīkst izrādīt iecietību (jeb, kā moderni saka, toleranci) vai vienaldzību pret ideoloģiju, propagandu un rīcību, kas apdraud mūsu valsti, tautu un konstitucionālās pamatvērtības.
Allaž der atcerēties tā šķietami modernā vārda “tolerance” nozīmi. Šīm vārdam ir medicīniskas saknes, izcelsme – ar to apzīmē organisma, pie kā es pieskaitu arī smadzenes jeb veselo saprātu, nespēju dabiski pretoties kaitīgajam. Pilnīga organisma tolerance faktiski ir nāve…
– Kāpēc, jūsuprāt, visiem tiešām vajadzētu Satversmes 110. panta grozījumu atbalstīt?
– LGBT ideoloģija ir mūsu valstij, sabiedrībai, tautai sveša un kaitīga. Pret tās arvien bezkaunīgāku, agresīvāku un velnišķīgāku uzspiešanu mūsu valstij un tautai ir jāpretojas, atbalstot un aizstāvot dabisku ģimeni. LGBT ideoloģija ir jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā, šoreiz no Rietumiem, ieradušās vēlmes vēlreiz marksisma-ļeņinisma stilā “skaldīt un valdīt” mūsu sabiedrību un valsti sastāvdaļa. Kā reiz trāpīgi norādīja Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins: “Nekas tā netracina Eiropas kreisos, no kuriem daudzi ir bijušie komunisti, kā kristietība un tās iedibinātās morāles normas.”
Uzskatu, ka jebkuram latvietim un jebkuram citam mūsu valstij lojālam pilsonim ir morāls pienākums atbalstīt ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmes 110. pantā. To var izdarīt, vietnē www.latvija.lv/pv un citās Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā norādītās vietās parakstot iniciatīvu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Katra balss noteiks, vai mūsu valstī un mūsu tautā ģimenes pamatu arī turpmāk veidos vīrietis-vīrs-tēvs un sieviete-sieva-māte! Lūdzu, lūdzu, lūdzu visus – sargāsim vienīgo latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanas cauri gadsimtiem garantu – dabisku ģimeni!
Sabiedrības kopējais labums ir minēts arī Satversmes ievadā (un tas sevī ietver atbildīgu izturēšanos pret citiem un pret nākamajām paaudzēm). Laulība starp vīrieti un sievieti kopējam labumam dod kaut ko unikālu – tā rada šīs nākamās paaudzes un tās uzaudzina par atbildīgiem un kārtīgiem cilvēkiem, kas tālāk spēj nodrošināt latviešu nācijas (un kultūras un valodas) pastāvēšanu. Šī savienība sniedz stabilu attīstības vidi bērniem.
Atkārtošu savu 2020. gada novēlējumu valsts svētkos, ko teicu pēc tolaik svaigi pieņemtā Satversmes tiesas 12. novembra sprieduma: Lāčplēša dienā pieminam mūsu tautas varoņus, kuri daudz neprātoja, lieki nevāvuļoja, nemeklēja pašlabumu, nemurgoja, ka gāzmasku lietošana pārkāpj cilvēktiesības, ka savas ģimenes un savas zemes aizstāvēšana liecina par ksenofobiju un ka šaušana neveicina iekļaujošas, tolerantas sabiedrības veidošanos, bet cēlās cīņā par savu un mūsu Latviju. Ceru, ka viņu gēni mūsu tautā vēl dzīvi!
Saistītie objekti
6 komentāri
-
Labs!
-
Izcila intervija!
-
Pateicos! Atbalstu! Manī noteikti ir dzīvi šie gēni! Pasaulei tas skauž, ka mums varētu izdoties, bet viniem neizdevās! Dievs Visuvarenais ar mums!
-
piekrītu
-
Aldi,lai savāktu parakstus domāju izsūtīt visām NVO,uzņēmumiem,draudzem... aicinājumu. Vidusskolas skolotāja
Te,ica,ka izlasot Stambulas konvencijas 3-14 pantu nekādus draudus ģimenei neredz.Ka tad vajadzīgs jurista skaidrojums,ko nozīmē “dzimte”,ar ko tā atšķiras no dzimuma,ko nozīmē Konvencijas 4.panta 4. punkts,ko pieņēma ST .Nosūtu sagatavoto aicinājumu,Jūsu palīdzību lūdzu tikai par Stambulas Konvencijas skaidrojumu,kādu iespaidu uz Latviju tas atstātu.Vai ir kāda nozīme,ja paraksti netiks savākti? LVB līdzdibinātājs Tālivaldis Vēsmiņš.e pasts talivaldis30@inbox.lv. tel 29125695.Esmu gatavs par pakalpojjumu atlīdzināt.
Lāsmas labotais ar piezīmēm 28.01i
Es, Tālivaldis Vēsmiņš, 16 mazmazbērnu vectēvs, Goda Liepājnieks, Latvijas Vīru Biedrības (LVB) līdzdibinātājs, darījumu cilvēku un speciālistu Latvijas apvienības “Gideons” ilggadējs prezidents, aicinu ikvienu iestāties par tradicionālām ģimenes vērtībām. Tradicionāla un pēc Dieva nodoma veidota ģimene ir vīrieša un sievietes savienība laulībā, kur tēvs - vīrietis un māte – sieviete rada un audzina bērnus.
Līdz 2020. gada 12. novembrim visiem bija skaidrs, ka ģimeni veido tēvs (vīrietis) un māte (sieviete), kā tas ir rakstīts Satversmes 110. panta pirmajā daļā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Satversmes Tiesa 110. pantā rakstīto ģimenes jēdzienu izprata kā divu sieviešu vai divu vīriešu savienību un pieņēma nepārsūdzamu spriedumu, ka Satversmē rakstītais ģimenes jēdziens attiecas arī uz viendzimuma pāriem. Līdz ar to, kā tas jau vairākās valstīs notiek, dzimtsarakstu nodaļām un mācītājiem būs jālaulā viendzimuma pāri kā ģimene.
Pēc Asociācija Ģimene aicinājuma aizstāvēt ģimenes jēdzienu un vērtības, kas rakstītas Satversmē un balstās kopš sendienām uz latviešu un lībiešu tradīcijām, kopā ar 12 vīriem nodibinājām “Latvijas vīru biedrību” (LBV), lai iestātos par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Pamatojoties uz Satversmes 2.pantu, kur teikts, ka “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”, LVB iesniedza Centrālajai Vēlēšanu Komisijai (CVK) Grozījumus Satversmes 110. pantam, kas nepārprotami nostiprina ģimenes jēdzienu, kā savienību starp vīrieti un sievieti, šādā redakcijā: .
Grozījums Latvijas Republikas Satversmē:
“110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti — un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.
Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri palikuši bez otra vecāka gādā par bērniem.”
Man neliek mierā doma,kādēļ no 1,5 miljaniemj vēlētāju sešos mēnešos par ģimenes jēdzienu Satversmē parakstijusies tikai nepilni 200 tūkstoši?
EP 2011.g.11. māja un Stambulas Konvencijai:”(Turpmāk Konvencija)Par vardarbibas pret sievietem un vardarbibas ģimenē novēršanu un apkarošanu”,ko izplata valsts oficiālā prese,brīnišķīgi mērķi.Oficālā prese klusē,kuras sievietes un ģimenes jāpasārga no vardarbības un kāda vardarbība jānovērš un jāapkaro.Tikai meklējo Googlē Konvevencijas tekstus,atradu kuri jāaizsargā un no kā jāaizsargā.
2021.gada 4. jūnijā uz 21 deputāta pieteikumu izvērtēt Stambulas konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē noveršanu un apkarošanukonu,atbilstību Satversmei,sekojošas normas
1) Konvencijas 3. panta “c” punkts noteic, ka ar terminu “dzimte” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.Dzimti katram tiesības izvēlēties pēc jušanas,neatkarīgi no bioloģiskā dzimuma.
(ST 2020.g.12.nov.atzina ka sievietei tiesības izvēlēties vīrieša dzimti)
2) Konvencijas 4. panta 3. punkts nosaka: “Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, dzimte, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, seksuālā orientācija, dzimtes identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss.”(jāaizsargā “dzimte”)
3) Konvencijas 4. panta 4. punkts noteic, ka saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu dzimtē balstītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības.(Par vardarbību pret dzimti tiek uzskatīta “naida runa” ja pauž,kristīgo pārliecību,ka Dievs radījis vīriet un sievieti-ģimeni,kas nodrošina tautai nākotni un pienākumus kas rakstīti Satversmē)
4) Konvencijas 12. panta 1. punkts paredz, ka konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.(Uzliek pienākumu izskaust bioloģisko dzimumu,sevišķi ka sieviete nevar būt tēvs)
5) Konvencijas 14. pants paredz:
1. Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimtes lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, dzimtē balstīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.
2. Konvencijas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1. punktā minēto principu ieviešanu veicinātu neformālās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos.”(Pienākums no bērnības mācīt ka ir tiesības izvēlēties dzīvot,kā jūtās:sieviete vīrietis,gejs,lezbiete… . Ja “gender” tiesības rīkoties kā vēlās un jūtās,tad jau ne tikai geji un lezbietes,tad jau saprotams,ka pedofīli,izvarotāji,varmākas,zagļi,laupītāji,mežoņi,slepkavi … rīkojušies pēc “dzimtes” izjūtām.
ST,pēc 21 Saemas deputatu pieteikuma,pieņēma nepārsūdzamu spriedumu,ka Latvijas iedzīvotājiem jāpilda Konvencijas 4.panta 4. punkts,kas paredz “gender”“dzimte” tiesības rīkoties pec izjūtām un represēt,kas māca pildīt Satversmē rakstītos pienākumus: ģimeni kā pamatu,kas nodrošina tautai nākotni,savas vēlmes upurēt tautas labā, cienīt visus cilvēkus,bērniem klausīt un cienīt vecākus un skolotājus,godīgumu… .Vai “dzimte” kas paredzējusi izskaust jēdzienu vīrietis,sieviete,ģimene,kas rada pēcnācējus,pienākumus,atbildību pret sabiedrību ar tiesībām rīkoties pēc izjūtām neiznīcinās viens otru un visas sabiedrības pastāvēšanu?
Vardarbīda jauniešos (Naukšenos un citās pāraudzināšanās nometnēs),izvarošanas,slepkavīdas,mantrausība,korupcija ir sekas,ka valsts izglītības iestādēs 80 gadus nav mācījusi pienākumu pildīt Satversmē rakstītās kristīgās vērtības:savas godīgumu,Savas vēlmes upurēt,tautas labā,cienīt visus cilvēkus,aizsargāt Latviju no ideoloģijas,kas iznīcina,ģimeni un tautu… .
Man no bērnīdas, vienmēr bijuši jautājumi kāpēc?
Kāpēc 2016. gadā valdība parakstīja Stambulas konvenciju?Vai tad gudri izglītoti,kam pašiem tradicionālas ģimenes tiešām grib,lai Latvijā tiktu iznīcināta dabiskā ģimene un pienākumi,kas rakstīti Satversmē? Vai ir izlasījuši tikai lozungu?
Kāpēc ST ,izglītoti juristi,kas stājoties amatā zvērējuši aizsargāt Satversmi,pieņem likumus pret Satversmē rakstīto,ka ģimene ir vīrieša un sievietes savienība?
Kāpec 89% gan Saimā,tautā noteikti vairāk,neaizstāv Satversmes izmaiņas,kas nepārprotami nostiprina gimenes jēdzienu kā vīrieša un sievietes savienību,pa tām parakstoties,izmantojot tiessības,ka vara pieder tautai?
Aizsargāt Latvijā valsts pamatu-ģimeni, kas nodrošina Latvijai nākotni no iznīcināšanas, ir daudzkārt grūtāk kā 1919. un 1991.gadā izcīnīt un aizstāvēt brīvību, kad ienaidnieks bija redzams. To apliecina fakts, ka par dabīgu ģimeni, lai bērniem būtu tēvs un māte, no 1,5 miljoniem vēlētāju 6 mēnešos parakstījušies nepilni 20 tūkstoši.Vai tas nozīmē,ka 1,3 miljoniem vienalg ka vērstu 4.panta 4.punkta represijas pret tiem,kas pauž,ka ģimene ir vīrieša un sievietes savienība?
vēl ir 6 mēneši, lai parādītu savu nostāju.
Ko teiks mans tēvs Ernests, kas 1919.g.no ģimnāzijas studenti rotā aizsargāja Liepāju no bermontiešiem un atbrīvoja Latgali no boļševikiem. Mans dēls Gunvaldis ar sievu Gundegu, kuri 1991.gadā bez ieročiem sargāja Saeimu. Ko viņi teiks, ja nebūšu darījis visu, lai nosargātu Latvijā brīvību bērniem augt ģimenē ar tēvu un māti.
Esmu iepazinies ar ST spriedumiem un saprotu, kas gaidāms Latvijā, ja netiks savākti paraksti par dabisku, tradicionālu ģimeni, diemžēl prese to nepublicē.
Balsot par Satversmes 110. panta precizējumu var parakstoties:
1) klātienē Liepājas Pašvaldības policijas deklarācijas nodaļā par 1,35 EUR, pensionāri par velti (patreiz tikai ar zaļajām pasēm), līdzi ņemot pasi;
2) klātienē pašvaldībās pie dzīvesvietas deklarētājiem https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji
3) elektroniski vietnē http://www.latvija.lv/pv , vairāk informācijas https://www.pargimeni.lv
Aicinu reliģiskās organizācijas, draudzes, NVO, apvienības, politiskās partijas uzņemties atbildību apmācīt cilvēkus, lai palīdzētu balsstiesīgajai personai šādos veidos:
1) saņemt eID karti vai iegūt internetbankas pieslēgumu, lai varētu piedalīties balsošanā elektroniski http://www.latvija.lv/pv ;
2) nokļūt līdz pašvaldības policijas iecirkņa dzīvesvietas deklarēšanās nodaļai, kur var parakstīties klātienē, līdzi ņemot pasi. Parakstīšanās iespēju atstājot pilnvarotas personas klātbūtnē;
3) nokļūt līdz pašvaldību darbiniekiem, kas deklarē dzīves vietas, ja darbinieks? aizmirsis paroli paraksta blankas izdrukāšanai, CVK sekretārs konsultēs, tel. 67814905. Vai var atrast šeit: https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji , lai parakstītos klātienē
Rīkosimies atbildīgi mūsu bērnu, mazbērnu un tautas nākotnes priekšā!
Piel.1
2021. gada 23. aprīlī Londonas policija aizturēja 71 gadu veco protestantu mācītāju Džonu Šērvudu (John Sherwood), uzlika viņam roku dzelžus un aizveda uz policijas iecirkni. Kādu bīstamu noziegumu bija izdarījis šis vecais vīrs? Viņš, uz saliekamām kāpnītēm stāvēdams, bija sludinājis garāmgājējiem, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti un citējis Bībeli, konkrēti atsaucoties uz Radīšanas grāmatas pirmās nodaļas vārdiem: “Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja”. Policisti ar brutālu spēku norāva Šērvudu no kāpnītēm, saslēdza viņa rokas aiz muguras roku dzelžos, aizvilka viņu uz policijas mašīnu un aizgādāja uz iecirkņa telpām.
Policijas iecirknī mācītājs tika noturēts visu nakti līdz nākamajam rītam un ilgi pratināts. Pratināšanas gaitā policisti tirdīja un tincināja veco vīru par viņa personīgo attieksmi pret homoseksuālismu, uzdodot tādus jautājumus, kā, piemēram: “Ko jūs darītu, ja jūsu bērni izrādītos geji?” Šērvuds uzstāja, ka nebija kurinājis naidu vai kādu aizskāris, bet tikai darījis savu tiešo darbu: sludinājis kristīgo ticību un Bībeles patiesības. Galu galā mācītājs tika atbrīvots bez apsūdzības uzrādīšanas, taču lietas materiāli tika nosūtīti kroņa prokuratūrai (Crown Prosecution Service), kas vēl var izlemt aizvilkt viņu tiesas priekšā. Izvērtējot notikušo, policijas priekšniecība paziņoja, ka policisti esot rīkojušies profesionāli un ka nekādas dienesta izmeklēšanas nebūšot. Jāpiezīmē, ka Šērvuda aizturēšanas brīdī netālu stāvēja viens cits mācītājs, un viņam policisti paziņoja: ir temati, par kuriem sabiedriskās vietās runāt nedrīkst, un paust citiem cilvēkiem aizskarošus viedokļus vispār ir aizliegts.
Vēlreiz uzsveru un pasvītroju: tas viss nav noticis ne bijušajā Padomju Savienībā, ne mūsdienu Krievijā vai Baltkrievijā, ne Tadžikistānā, ne Kubā. Tas nav noticis arī Džordža Orvela romāna 1984 lappusēs. Tas pirms nepilna mēneša ir noticis Lielbritānijā – Lielās brīvību hartas dzimtenē, kas gadsimtiem ilgi ir dižojusies citu nāciju starpā kā priekšzīmīga tiesiska valsts, personisko brīvību citadele un civilizācijas gaismeklis. Kad cilvēki par mierīgu savas pārliecības paušanu tiek vajāti Maskavā, Minskā vai kādā no “trešās pasaules” valstīm, tad tas pilnīgi pamatoti izraisa starptautisku sašutumu un nosodījumu. Vienlaikus Lielbritānijā ielu sludinātāju aresti un vispār kriminālvajāšana par “nepareizu” viedokļu paušanu ir kļuvuši jau par ierastu parādību, citās Rietumeiropas valstīs arī ir vērojami līdzīgi notikumi, – taču par tiem sabiedriskajā telpā gandrīz neviens nerunā. Jāatzīst, ka šajā ziņā Eiropā un Latvijā valda šokējošs dubultstandarts.
Piel.2
Varbūt jums šķiet, ka Londona no Latvijas ir pārāk tālu? Tad paraudzīsimies uz mums tuvāk esošu valsti – Somiju. 2021. gada aprīļa beigās Somijas ģenerālprokurore uzrādīja apsūdzību par “naida runu” Somijas parlamenta deputātei no Kristīgo demokrātu partijas, bijušajai iekšlietu ministrei Peivi Resenenai (Päivi Räsänen). Šī konservatīvā luterāne ir izdarījusi trīs “šausmīgus noziegumus”: 2004. gadā publicējusi brošūru, kas izklāsta kristīgo skatījumu uz laulību un cilvēka seksualitāti, 2019. gadā atkārtojusi šo skatījumu radiointervijā, un platformā Twitter nokritizējusi savas baznīcas pausto atbalstu “LGBT praida” gājienam, pievienojot citātus no Bībeles. Par katru no šiem “noziegumiem” Resenenai draud cietumsods līdz diviem gadiem. Izmeklēšana šajā lietā bija īpaši ilga. Somijas tiesībsargājošās iestādes ar perversu, VDK cienīgu uzcītību okšķerēja Resenenas publiski paustos viedokļus un pievienoja apsūdzību sarakstam arvien jaunus faktus; pēc tam Resenena tika saukta uz policiju un pakļauta stundām ilgām nopratināšanām par saviem “nepareizajiem” uzskatiem. Viņai tiek inkriminēta “etniskā naida kurināšana”, – tas skan absurdi, taču Somijas tiesu praksē šis jēdziens tiek iztulkots tik plaši, ka arī Resenenas gadījumu var zem tā pavilkt.
Diemžēl līdzīgi incidenti kaut kad drīz var notikt arī pie mums Latvijā – jo daži cilvēki ļoti cenšas, lai tā būtu. 2021. gada 26. aprīlī – divas dienas pēc mācītāja Džona Šērvuda atbrīvošanas no policijas aresta telpām Londonā – septiņi Saeimas deputāti iesniedza Saeimas prezidijam izskatīšanai likumprojektu par grozījumiem Latvijas Republikas Krimināllikumā (ar 6. maija balsojum tika nodots komisijām). Šis projekts ievērojami paplašina iespēju saukt cilvēkus pie kriminālatbildības un sodīt viņus par publiskajā telpā paustajiem viedokļiem,
ja šie viedokļi iziet ārpus valdošās “elites” izpratnes par to, kas ir pareizs un pieļaujams. Ļoti īsi rezumējot, likumprojekts paplašina tā dīvainā un ideoloģiski iekrāsotā tiesību institūta robežas, kas mūsdienu tiesībpolitiskajā diskursā tiek apzīmēts ar vārdkopu “naida runa” (aizguvums no angļu “hate speech”). Pašā piedāvāto grozījumu tekstā izteiciens “naida runa” netiek lietots, taču tas vairākkārt parādās projekta anotācijā. Kā drīzumā redzēsim, aiz šķietami nevainīgiem likumprojekta formulējumiem slēpjas reāli draudi Latvijas iedzīvotāju vārda brīvībai. Likuma pieņemšanas gadījumā ilgtermiņa sekas ir ļoti labi paredzamas: cilvēki arvien vairāk baidīsies izteikties par atsevišķiem sabiedriski nozīmīgiem tematiem, praktizēs pašcenzūru un tas mūsu sabiedrības jau tā ne īpaši veselīgajā gaisotnē tikai vairos vispārējo spriedzi. Īpaši apdraudēta būs reliģiskās izteiksmes brīvība, un būs pavisam reālistiski arī mūsu zemē drīzumā sagaidīt pirmās prāvas pret garīdzniekiem un citiem ticīgiem cilvēkiem – līdzīgas Šērvuda un Resenenas lietām.
Īpaši pievēršu uzmanību tam, ka visā šā raksta tekstā vārdkopa “naida runa” ir konsekventi lietota pēdiņās. Tā nav nejaušība. Ar to vēlos parādīt, ka es principiāli neatzīstu šā ideoloģiskā konstrukta leģitimitāti un, ja esmu spiesta diskusijā lietot šo terminoloģiju, tad no tās norobežojos. Tas pats attiecas uz tādiem ideoloģiskiem konstruktiem, kā “emocionālā vardarbība”, “seksuālā orientācija” u. tml.
Lai ikviens saprastu, kādēļ gan minētais likumprojekts, gan jebkura līdzīga veida likumdošanas iniciatīva ir bīstami un nesavienojami ar patiesi brīvas un demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem, šo rakstu esmu veidojusi kā atbilžu sēriju uz jautājumiem un iespējamajiem iebildumiem -
Paldies!