Menu
 

Jānis Dimants: Ciktāl Putins ir ieinteresēts skatīties Latvijas TV kanālus Apriņķis.lv

  • Autors:  Jānis Dimants, pašiecelts mediju eksperts
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Mariupole uz humānās katastrofas robežas. Pilnībā sagrauta Viņņicas lidosta. Putins gatavs iznīcināt pasauli, ja tā neļaus iekarot Ukrainu. Krievijas ekonomika drūp – drīz gaidāms defolts. Pasaule netiek galā ar Covid-19 un arī ar karu Ukrainā. Cenšoties slēpt patiesos zaudējumus, krievi savu kritušo karavīru līķus sadedzina. Cilvēki aplenktajās pilsētās atrodas apokaliptiskos apstākļos – nav pārtikas, nav ūdens, nav medicīniskās palīdzības, nav izejas…

Šaušalīgi virsraksti un apakšvirsraksti masu medijos, nepārtraukti slīdošas karsto ziņu rindas televizora ekrānā mūsu ikdienā virmo nu jau mēneša garumā. No milzīgās vēstījumu gūzmas var apjukt. Bet nedrīkstētu. Nekādā gadījumā!

Putin, vācies pie velna!

Prātā paliekošu dzejas rindu kolosālajā 5. marta pasākumā no improvizētas tribīnes iepretī Ukrainas vēstniecībai skandē kāds brašs jauneklis. Rit pasākums, ko Tautas frontes pirmais priekšsēdis Dainis Īvāns atzinis par lielāko un vienotāko manifestāciju kopš brīvības cīņām Atmodas laikā, uzsverot, ka šajā gara spēkā ir vairāk stipruma nekā Putina karapulkos. Tad nu šis viens no gara spēka ir dzejnieks Henriks Eliass Zēgners, viņš arī interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors. Uzrunādams manifestācijas trīsdesmit tūkstošus, redaktors liek darīt.

Katrs var darīt, ko prot vislabāk. Tiem, kas prot rakstīt, ir jāraksta… Un Latvijas mediji ar visai pēkšņi ienākušo reāla kara tematiku burtiski mutuļo, spējuši mobilizēties darbam, ko paģēr pašreizējie skaudrie vēsturiskie pavērsieni. Protams, augstu vilni sit emocijas, kas šajā gadījumā arī pilnīgi iederas, būtu aplami, ja no tām izvairītos. Kāda redaktrise sava izdevuma ievadslejā atzīst, cik smagi ir aptvert, ka kaut kur pilsētu ielās krājas līķu kaudzes un masu kapos jāaprok neskaitāmi daudz civiliedzīvotāju, kurus aukstasinīgi slepkavo kaimiņvalsts Krievijas kara mašīna. Mariupolē. Eiropā. Tagad. Raķešu triecieni pa Kijivu. Kodolspēkstaciju sagrābšana. Vājprāts!

Sirdi plosošs ir videovēstījums, ko savā otrajā izbraukumā pa kara pārņemto Ukrainu saveidojis nu jau slavenais frontes korespondents Gints Amoliņš. Šoreiz kopā ar viņu ir operators Ingus Graudiņš. Tērpušies aizsargvestēs, melnām, nevis spīdīgām ķiverēm galvās, ar kameru un mikrofonu rokās drosmīgi darbojas pa šāviņu pārņemto Kijivas priekšpilsētiņu Irpiņu. Krievijas bombardēšanas rezultātā tiek sagrauts pilsētas galvenais, Irpiņu ar ārpasauli savienojošais tilts… Kur un kā nu glābties cilvēkiem, kā dzīvi palikušajiem paglābties no nepārtrauktajām apšaudēm? Pār Irpiņas upīti tiek pārmestas koka laipas; kas nespēj, tiek pārnests uz nestuvēm. Irpiņā tiek nošauts amerikāņu žurnālists. Plašākai pasaulei nezināmā pilsētiņa nu guvusi vispārēju ievērību…

Tikmēr rakstniece un publiciste Guna Roze nākusi klajā ar kādu savdabīgu atzinumu. Kad ar bijušajiem klasesbiedriem čatā dalījušies pārdomās par Ukrainas traģēdiju, viens no puišiem ierakstījis: “Zīmīgi, ka lielākos sū… taisījuši Krievijas vadoņi, kuru uzvārds beidzas ar -ins. Visi trīs.” (“Kultūrzīmes”, 16.–22.03.2022.). Neviens gan netiek vārdā nosaukts, tak ausīs jau džinkst: Ļeņins, Staļins, Putins. Kāds asas uztveres čalis tas Gunas klasesbiedrs, kura vārdu obligāti nāktos atklāt sabiedrībai!

Jā, it kā vēsturiska nejaušība, bet, kopā visu trīs izdarības saliekot, metas drebuļi. Tam mūslaiku -inam gan vairāk tiek piedēvēta līdzība ar Hitleru. Pat dabūjis iesauku – Putlers. Lai arī kā, visi četri iekļaujami un faktiski arī iekļauti vēstures melnummelnajās lappusēs. Asprātīgākie komentētāji ieteikuši Putinam savā bunkurā izdarīt to pašu, ko Ādolfs izdarīja savējā 1945. gada 30. aprīlī.

Ja atļauts šodienas stresa pārņemtajā laikā kaut mazliet atslābināties, tad varbūt der atgādināt, ka Hitlers dienu pirms nāves apprecējās ar savu mīļāko – Evu Braunu – un sastādīja testamentu. Kā diktators izdarīja pašnāvību? Viena versija ir tāda, ka A.H. un E.B. ieslēgušies kādā būcenī un viens uz otru izšāvuši ar revolveriem; otra – fīrers un viņa mīļākā iedzēruši ciankāliju. Melš, ka Putina mīļākā ar bariņu bērnu mīt Šveicē, un tur sākusies akcija par viņas izraidīšanu. Tādi, lūk, līdzību meklētāju stāstiņi.

Analītikas un operativitātes dominante

Divos televīzijas kanālos katru dienu tiek izlaisti divi, trīs, dažkārt pat četri speciālizlaidumi ar visu jaunāko un ļaunāko, kas darās Ukrainas kauju laukos. Un ar tādu intensitāti, ar video un reālu šāviņu dārdiem, cietušo vaimanām! Tas nudien ir kaut kas nebijis Latvijas žurnālistikā!

Protams, līdzās arī it kā jau ierastie speciālistu komentāri, izskaidrojumi. Pulkvedis Juris Dalbiņš, ģenerālmajors Juris Maklakovs, ģenerālis Raimonds Graube – bijušie Nacionālo bruņoto spēku komandieri, īsteni savas jomas eksperti, kas visus militāros izklāstījumus pasniedz katram saprotamā valodā.

Priecē, raisa gandarījumu, ka speciālizlaidumos nereti pavīd un kā Pierīgas līderi sevi aizvien apliecina Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks – nosvērts, zinošs, viņam arī savs sakāmais, kā nokāpt no Krievijas enerģētikas adatas. Gluži vai par ētera personību būtu dēvējams Laurenču sākumskolas direktors, Siguldas novada domes deputāts Kristaps Zaļais – tā ir bauda viņā klausīties. Un Siguldā rīkotās karalaika aktivitātes vispār guvušas vai nacionāla mēroga nozīmi. Gaujas tilta mastos plīvojošie sešpadsmit Ukrainas valsts karogi ir kas īpašs. Arī tas, ko atgādina cienījamais pašvaldības vadītājs Uģis Mitrevics: šķērsojot tiltu, pacel acis uz augšu un apzinies svarīgāko – mēs esam par mieru un tiesībām dzīvot suverēnā un neatkarīgā valstī!

Masu medijos aizvadītā mēneša laikā bijis ne mazums neparasta. Arī tas, kā katru vakaru stundas garumā kanālā “Rīga TV24” dienas norises vai katrā Ukrainas karstajā punktā aprāda Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis Igors Rajevs. Viņš arī katru dienu redzams vai nu rīta, vai vakara “Panorāmā”, arī divu lappušu atvērumā laikrakstā “Diena”. Militārais analītiķis kā TV zvaigzne arī žurnāla “Ieva” lappusēs un kur tik vēl ne. Burtiski uz izķeršanu! Pieļaujama varbūtība, ka tas noticis pēc “Rīgas Apriņķa Avīzes” cildinošā vērtējuma (22.02.2022.), kad Rajevs tikai sāka parādīties ekrānā.

Telefonsarunās pulkvedim zvana gan militāro jomu pārzinoši vīri, gan arī dāmītes – pateicas par izsmeļošajiem skaidrojumiem, bet arī daudz ko ieteic. Kāda zvanītāja prāto: tam Zelenskim taču vajadzētu ne tikai aizstāvēties, bet arī uzbrukt, papluinīt Putina armiju, un, skat, tiktu līdz pašai Maskavai, ieņemtu un izkvēpinātu Kremli! Izskan arī: lai tak ukraiņi pāri krievu tanku armādām palaiž savus šāviņus viņpus robežai uz Rostovas, Krasnodaras apgabalu, varbūt aizsniedz arī Sočus, kur, kā zināms, Putinam ir savi apartamenti, gan jau arī attiecīgi bunkuri, – vismaz pabaidīt varētu. Tā nu dzīvajā ēterā rit itin vaļsirdīga domu apmaiņa. Kā savējais savējiem erudītais militārspeciālists skaidro, ka Ukrainas prezidents to nekad nedarīs, zinot, ka kaut vai ar dažām palaistām raķetēm pāri robežai ciestu nevainīgi krievu cilvēki, kā to pilnīgi pretēji attiecībā uz nevainīgiem ukraiņiem dara…

Kas dara, to Rajevs līdz galam nepasaka. Katram pašam saprotams. Smalks un jēgpilns ir pulkveža skaidrojums par to, kas karā ir uzbrukums un kas aizstāvība. Un kā no mācību grāmatas tiek pasniegtas neskaitāmas krievu armijas stratēģiskās un taktiskās kļūdas. Tādējādi nu arī tantei Pabažos puslīdz skaidrs, kālab krīt tūkstoši krievu zaldātu, nu jau galu ņēmuši arī pieci augsta ranga ģenerāļi. Bet, runājot nedaudz specifiskā valodā, tiek atklāts, ka krieviem bardaks sācies jau iebrukuma pašā sākumā, kad uz Ukrainas ceļiem lēngaitā kustējās vai stāvēja viņu tehnikas kolonnas pat vairāku desmitu kilometru garumā un, kā izrādās, bez pienācīgas pretgaisa aizsardzības un flangu nodrošinājuma, kļūstot par labu mērķi ukraiņu artilērijai. Pienācīgi neapsargātos degvielas vedējus pasvilināja ukraiņu teritoriālie spēki.

Ja pie Čerņihivas Ukrainas armijai ir izdevies iznīcināt krievu “Iskander” bataljonu, tad tā ir vēl viena Krievijas armijas šausmīga izgāšanās, par ko pulka komandierim jāliek divnieks, jo tā ir ļoti būtiska kļūda un liels zaudējums, – mūsu bijušais Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris Rajevs visu smalkumos pārzina, izprot, sacītais raisa ticamību.

Bet! Pavīd doma, vai tik iebrucējiem nesniedzam padomus, kā kļūdas labot. Ja Krievijas vēstniecība visu Latvijas medijos dzirdēto un redzēto apkopotu, varētu sagatavot garus ziņojumus kaut vai savai priekšniecībai Ārlietu ministrijā, un ministrs Sergejs Lavrovs izdevīgā brīdī varētu pagrūst zem deguna pašam Putinam: skat, Vladimir Vladimirovič, kādi nejēgas tie mūsu komandieri un kāpēc neizdevās Ukrainas ieņemšana divu dienu laikā!

Ja Krievijas prezidents un galvenais virspavēlnieks tiešām nezina, kas darās ar viņa armiju Ukrainā un ko tā dara, un Lužņiku stadionā sapulcētiem divsimt tūkstošiem svinību dalībnieku klārē, sak, redz, kādas mums Ukrainā militārās sekmes, tad sanāk, ka vismaz kāda daļa atbildības jāuzņemas Krievijas vēstniecībai, kas laikam neskatās vai vienkārši ignorē Latvijas TV kanālos atklāto.

Bet, ja Putins ir pārliecināts, ka dzemdību namus, slimnīcas, skolas, teātrus, dzīvojamās ēkas spridzina ukraiņi paši, tad vistiešākā atbildība gulstas uz Kremļa medijiem: tieši jūs to visu esat ievārījuši, ar savām rokām, kas raksta, rediģē, filmē, montē un palaiž ēterā attiecīgu saturu, piesūcinātu ar meliem un naidu! Jā, esat atbildīgi arī par to, ka karsti atbalstītais režīma iedibinātājs jau snaikstās pēc atomieroču palaišanas pogas. Agrāk vai vēlāk gan jau arī Kremļa retorikas dimdinātājiem būs jāstājas nenovēršama starptautiskā tribunāla un vēl nenovēršamākās savas tautas nākamo paaudžu, arī Dieva tiesas priekšā. 

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.