Valsts prezidents gadumijas uzrunā akcentē cilvēku rīcības nozīmi
Latvijas drošības pamats ir sabiedrības savstarpēja uzticēšanās, atbildība un pašu cilvēku rīcība ikdienā, savā gadumijas uzrunā uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Latvijas drošības pamats ir sabiedrības savstarpēja uzticēšanās, atbildība un pašu cilvēku rīcība ikdienā, savā gadumijas uzrunā uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Ticami, ka 2026. gadā ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecības kļūs vēsākas un turpināsies šī gada tendence, aģentūrai LETA prognozēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Aizejošais gads Latvijā iezīmējās ar nozīmīgiem lēmumiem, spilgtiem panākumiem un asām diskusijām, kas skāra gan valsts drošību un enerģētisko neatkarību, gan demokrātijas procesus, kultūras norises un sabiedrības vērtību izvēles. Tas bija gads, kurā līdzās bažām par reģiona drošību un politiskām pretrunām bija arī iemesli lepnumam, kopības sajūtai un pārliecībai par Latvijas spēju pastāvēt, attīstīties un sevi apliecināt starptautiskā mērogā.
Varētu jautāt: uzmini nu, kas tas ir – rokās šampanieša glāzes un pēc skaitīšanas no desmit līdz viens visi dzied himnu? Gan jau atbilde dziļi kabatā nav jāmeklē: pienācis jaunais gads. Bieži vien jaunajam gadam uzkraujam visādas apņemšanās, no kurām vairums laikam tomēr paliek tikai vēlmju sarakstiņā. Reizēm pārdomājam arī aizvadītajā gadā notikušo. Šoreiz vēlos piedāvāt trīs lietas, kas šajā gadā prātā palika man un kuras savās atmiņās paņemšu līdzi nākamajā gadā.
Kāpēc zēni pārsvarā spēlējas ar mašīnām, bet meitenes – ar lellēm? Šķietami nevainīgs, gandrīz pašsaprotams novērojums, kas kļuva par vienu no skaļākajām psiholoģijas debatēm.
Pulkstenim tikšķot arvien skaļāk, Vecgada vakars tuvojas ar visu, kas tam pienākas, – dzirkstošiem dzērieniem, jaunā gada sagaidīšanas sajūsmu, gavilēm piepildītiem saucieniem, salūtu debesīs, ballēm, atrakcijām un pasākumiem, kas nereti ievelkas līdz pat rīta gaismai. Taču daudzdzīvokļu mājās šī svētku nakts ir arī pārbaudījums kaimiņattiecībām.
Šo atziņu pauž Madonas novada sporta vecmeistars Pēteris Ārents, piebilstot: “Ja nekustas, tad sirds vairs nestrādā.”
Katram cilvēkam ir savs dzīves albums – ne tikai tas, kas guļ vecās kumodes atvilktnē, bet arī neredzamais, kuru glabājam sirdī. Lappusē pēc lappuses šajā albumā krāsojas ainas, ko ne vienmēr var iemūžināt fotogrāfijās: tā ir bērnības pagalma smarža, pirmās dienas skolā, jaunības neprāts, klusie sapņi, satraukums pirms lieliem lēmumiem, un siltums, kas pārņem, atceroties cilvēkus, kuri bijuši blakus. Mūsu dzīves albums nereti ir daudz bagātāks par jebkuru bilžu krājumu, jo tajā iemūžināts viss – arī tas, kas nekad nav ticis nofotografēts.
Savulaik gana labi skolas laiku ilustrēja anekdote, ka vislabākie atmiņā palikuši brīži no skolas ir tieši starp-brīži. Domāju, ka no šīs patiesības labo brīžu atmiņas sarakstiņā tālu nav arī tāda pirms mobilo tālruņu skolas laika komunikācija, kā stundas laikā uz kādas papīra skrandas rakstīta zīmīte, kuru caur vairāk vai mazāk “pastniekiem” pārsūtīt nedaudz tālāk sēdošam klases biedram.
