Iesākoties rudenim, arvien vairāk cilvēku saskaras ar neizskaidrojamu nogurumu, miegainību, vēlmi slinkot un neko nedarīt. Ja nogurums ir pārejošs un tas neietekmē ikdienas darbus, satraukumam nav pamata. Taču ko darīt, lai atjaunotu enerģiju, un vai pie tās zuduma tiešām vainīgs tikai drēgnais laiks.
Daudz ir padomu par to, kā aprūpēt zīdaini vai veidot attiecības ar skolas vecuma bērniem, tomēr tas, kā mazināt konfliktus pieaugušo bērnu un vecāku vidū, ir reti apskatīts. Kā izstumt pieaugušu dēlu no vecāku ligzdas, kā pateikt vecākiem, ka negribas braukt uz kartupeļu talku, kāpēc paaudžu starpā rodas konflikti?
Administratīvā apgabaltiesa daļēji apmierinājusi politisko partiju apvienības “Jaunā Saskaņa” un Latvijas Krievu savienības sūdzības par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātiem un uzdeva Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu trijos vēlēšanu iecirkņos – Rīgas pilsētas 74. vēlēšanu iecirknī, 97. vēlēšanu iecirknī un 144. vēlēšanu iecirknī, pieskaitot šajos iecirkņos par nederīgām atzītās vēlēšanu aploksnes.
Liela daļa no mums kaut reizi dzīvē ir mēģinājuši kaltēt lapas vai ziedus, ieliekot tos starp grāmatas lapām. Kādam šie ziedi ir pārtapuši apsveikuma kartiņā vai skaistā vizuālās mākslas darbā, kādam – palikuši aizmirsi starp grāmatas lapām, bet māksliniece, uzņēmēja un Biznesa augstskolas “Turība” absolvente Nadežda Leitāne spējusi šo nodarbi pārvērst biznesā. Ar viņas gādību ziedi no Latvijas pļavām dažādos mākslas darbus tiek eksportēti uz Lietuvu, Baltkrieviju, Moldovu un ASV.
Biškopji jau vairākus gadus ceļ trauksmi par to, ka Latvijā izzūd vairākas bišu sugas, piemēram, Eiropas tumšā medus bite. Pamatojoties uz visā pasaulē veiktiem pētījumiem, bitenieki atgādina, ka pie bišu saimju straujā sarukuma vainīgi ir pesticīdi, ar kuriem lauksaimnieki apsmidzina laukus. Tas, ko bites paveic dabā, ir daudz vairāk par medus vākšanu. Apputeksnējot 170 tūkstošus augu sugu, bites nodrošina 200 tūkstošu dzīvnieku sugu izdzīvošanu. Rūpējoties par bitēm, mēs faktiski izglābjam lielu daļu visas dzīvās dabas, tā nodrošinot bioloģisko daudzveidību.
Rīgā un Pierīgā nepieciešams labiekārtot dzelzceļa staciju apkārtnes un veidot tās kā labus saslēguma punktus, šodien Rīgas domes Satiksmes departamenta rīkotajā ekspertu diskusijā par bezizmešu mobilitātes attīstības iespējām Rīgā teica pilsētplānošanas uzņēmuma SIA "Grupa93" vadītājs Neils Balgalis.
Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos uzvirmoja neskaitāmi joki un komentāri par AS "Pasažieru vilciens" plāniem mainīt zīmolu, kļūstot par "Vivi Latvija". Kosmētikas ražotājs, ātrais kredīts, mūzikas grupa, bērnu preces – tās ir tikai dažas no asociācijām, kas interneta asprāšiem saistījās ar jauno zīmolu. Zīmolam jāatspoguļo uzņēmuma statuss. “Vivi” ir jauks un mīlīgs zīmols, tomēr rodas šaubas, vai tas radīs asociāciju ar mūsdienīgu un augošu pasažieru pārvadājumu kompāniju?
Pārlaižot skatu kultūras notikumiem uz afišu stabiem un personiskajā darbu plānotājā, sapratu, ka ir kāds notikums, kuram es patiesi vēlos pievērst vidzemnieku uzmanību un kuram es nemaz nedrīkstu nepievērst uzmanību. Proti – 2. oktobra vakarā Valmieras Drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvos Gunāra Priedes pirmās lugas “Jaunākā brāļa vasara” pirmizrāde Ineses Mičules režijā. Un tam, kāpēc to vērts redzēt, ir vairāki iemesli.
Apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanas nozare Latvijā ir ļoti eksportspējīga un ar lielu attīstības potenciālu, taču Latvijā ienākošā tekstila plūsma pārsniedz oficiālos statistikas datus. Pēdējo desmit gadu laikā lietotu un gatavu apģērbu imports ir palielinājies trīs reizes, bet katrs iedzīvotājs Latvijā gada laikā iegādājas gandrīz 15 kg apģērba. Kā to atgādina arī kampaņa “Nav ko vilkt?”, šādā tempā pēc 10–15 gadiem mēs paši noslīksim tekstila atkritumos, kas paradoksālā kārtā nemaz īsti nav mūsu.
Pandēmija ir radījusi nepatīkamus satricinājumus Latvijas ekonomikā, taču atkopšanās no tās var būt sākums straujas izaugsmes laikam. Baltijas eksporta nozares sekmīgi pārvar krīzi, un to attīstības perspektīvas ir labas, saka ekonomists Pēteris Strautiņš, daloties ar “Luminor” bankas Baltijas ekonomikas apskata secinājumiem.
Patlaban likumā noteikts, ka samazinātā PVN likme tiek piemērota līdz šā gada beigām. No nākamā gada Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiktu piemērota PVN standartlikme – 21%. Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas paredz samazināto nodokļa likmi saglabāt arī turpmāk. Jāpiebilst, ka Saeimas deputāti nav vienisprātis par šīs normas ietekmi uz tautsaimniecību.
