Latgalē, mazajā Zilupes novadā (atrodas pie Latvijas-Krievijas robežas), par krievu valodas ieviešanu kā otro valsts valodu sestdien, 18. februārī, notikušajā referendumā nobalsojuši 1324, pret – 133 iedzīvotāji.

«Uzmanību, durvis aizveras!» No skaļruņa vilcienā sievietes balss šo frāzi kļūdaini izmet jau brīdi pēc durvju noklaudzēšanas, vilcienam gatavojoties sākt smagi ripot.

«Latvietim gardākais kumoss ir cits latvietis» – vecs, žargonā runājot, jau «nodrāzts» teiciens. Taču tas un citi līdzīgi «aforismi» pēdējo nedēļu un mēnešu laikā presē atkal uzjundījuši kaislības saistībā ar gaidāmo valodas referendumu. Tam gan šoreiz negribas pieķerties, jo parakstu vākšanas zīmē paies visa nedēļas nogale.

Rēzeknes novada Diršu ciemā dzīvojošie negribot mitināties vietā ar šādu nosaukumu. Skanot kā skabarga.

Pēdējos gados varen daudz esam piesaukuši tādu vārdu kā «konsolidācija». Pareizāk sakot, ne piesaukuši, bet kopējuši no mūsu valsts valdības personāliju teiktā ikdienas lietošanā – sadzīvē, presē un dažādos apstākļos.

Kordiriģents un Ķekavas novada Domes deputāts Arvīds Platpers, tāpat kā liela daļa Latvijas iedzīvotāju, piedalās referendumā un ar krustiņu atzīmē «pret».

Esam pieraduši, ka referendums ir demokrātijas izpausme, kurā valsts pilsoņi pauž savu gribu visai tautai svarīgu lēmumu pieņemšanā, tādēļ respektēsim to arī šoreiz.

Es noteikti iešu uz referendumu. Man jāaizstāv tas, kas Satversmē ir rakstīts – «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda».

Sabiedrībā aktuāls ir jautājums par 18. februāra referendumu. Diemžēl tieši patriotiskuma un latviskās pašapziņas trūkums mūsu valstī radījis negatīvas sekas.

Es noteikti iešu balsot, jo Latvijā oficiālajai valsts valodai ir jābūt vienai - latviešu.

«Mēs nevaram ignorēt šo referendumu, citādāk uzvaru gūs tā iedzīvotāju daļa, kuri ir «par» likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu,» saka Mālpils profesionālās vidusskolas lietvede Līga Vērse.

Bijusi laime klausīties daudzus jaukus koncertus. Visvairāk sirdī ieskanējušies galā koncerti Baltajā namā un augsti mākslinieciskie priekšnesumi Opermūzikas svētkos Siguldā.

Labdien! Esmu jūsu avīzes abonente jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā avīzi iznāk saņemt ar stipru novēlošanos. Citreiz pat otrdienas numuru tikai piektdienā. Retāk, bet ir gadījies, ka avīzi nesaņemu vispār. Nesaprotu, kurš pie tā vainīgs – vai tiešām to izzog no pastkastītes, kas gan nemaz nebūtu tik viegli, vai tomēr tā ir «Latvijas Pasta» darbinieku nolaidība.

Laikā, kad diskusijas par 18. februāra referendumu uzkarsušas līdz baltkvēlei, uzmanības centrā nonācis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš: neievērota nevarēja palikt viņa neizlēmīgā nostāja – piedalīties vai nepiedalīties referendumā par valstij tik nozīmīgu jautājumu.

Aptaujātie mārupieši pauž gan atbalstu otrai valsts valodai, gan pārliecību, ka 18. februārī gaidāmā referenduma jautājums nav apspriešanas vērts.