Mūsdienās Eiropas ekonomiskajā sistēmā darbojas vairāk nekā 23 miljoni mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuros tiek saražotas preces un pakalpojumi par summu, kas pārsniedz 4 miljardus eiro. Šajos uzņēmumos tiek nodarbināti vairāk nekā 90 miljoni ekonomiski aktīvo iedzīvotāju no dažādām Eiropas valstīm.
Viens no mūsdienu cilvēka ikdienas neatņemamiem pavadoņiem ir ātrums – komunikācijā, klientu apkalpošanā, pārvietošanās iespējās. Daudzi no mums, vēloties kaut kur nokļūt ātri, jau ierasti izvēlas vieglo auto. Nupat uzsāktā Autotransporta direkcijas un Pasažieru vilciena kampaņa “Pamēģini sabiedrisko!” izaicina atklāt citas iespējas. Noteikti atradīsies oponenti, kuri teiks, ka nav nekā mobilāka par personisko automašīnu. Taču mobilitāte ir ne tikai iespēja pārvietoties ātri un bez šķēršļiem (ko pagrūti izdarīt ar auto rīta un vakara sastrēgumstundās), mobilitāte ir arī daudzveidība. Un tā pilsētas labsajūtai ir ne mazāk svarīga kā sabalansēts uzturs cilvēkam.
No soda naudām par stacionāro fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāk finansējuma, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, informējis Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Ņemot vērā minēto, ministrijas patlaban veicot pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpinās darboties, finansējuma šim mērķim neesot.
Latvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Autovadītāji transportlīdzekļa vadīšanas laikā visvairāk nodarbina acis. Ja redze ir laba, nepieciešamības gadījumā autovadītājs spēs strauji reaģēt bīstamās situācijās un izvairīties no nelaimes.
Šis teikums no Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatas “Mazais princis” man ienāca prātā, lasot sociālajā tīklā “Facebook” daudzos sludinājumus par atrastajiem suņiem un kaķiem: “Netālu no Muceniekiem uz ceļa atrasts suns ar nereģistrētu mikročipu.”, “Purvciema ielā atrasts ~ 4 g. v. mīlīgs runčuks.”, “Atrasta 1,5 g. v. kucīte ar reģistrētu mikročipu. Ar saimnieku nav iespējams sazināties…” Tā varētu citēt bezgalīgi.
Redakcijas īpašumā nonākusi Baltezera iedzīvotāja Ivara Golsta vēstule, kas adresēta satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Autors dēvē Sabiedriskā transporta padomes (STP) lēmumu slēgt astoņas mazās dzelzceļa stacijas, tostarp Baltezerā, par “nepārdomātu, tuvredzīgu un labas pārvaldības principam neatbilstošu” un aicina ministru iejaukties, lai to mainītu.
Lielākajā daļā Latvijas septembrī nokrišņu daudzums pārsniedza normu, vietām Kurzemē un Vidzemē nolija pat vairāk nekā pusotra mēneša norma. Savukārt dažās novērojumu stacijās centrālajos rajonos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā septembrī bija 78,3 mm, kas ir 18% virs mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 145,4 mm, bet vismazāk Dobelē – 35,1 mm.
Par pavisam mazo bērnu traumām, sakropļošanas un arī nāves gadījumiem, kas notikuši mājās negadījuma vai nejaušas notikumu sakritības dēļ, ir atbildīgi tikai un vienīgi bērna vecāki! Punkts.
Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt – nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.
Latvijas Universitātes nedienas parāda, ka augstākās izglītības pārvaldība nefunkcionē, taču politiskās elites attieksme pret nepieciešamajām pārmaiņām kļuvusi pielaidīgāka, lēš kādreizējais nozares ministrs Roberts Ķīlis, kuru mēdz atcerēties kā pirmo redzamāko tās reformatoru.
