Pērn pētījumu centrs “SKDS” atkārtoja tradicionālo grāmatu pirkšanas un lasīšanas mērījumu, kurā konstatēts, ka kopš 2019. gada Latvijā ļoti strauji ir mazinājusies gan grāmatu pirkšana, gan lasīšana. Aktīvākie grāmatu pircēji ir cilvēki ar augstāko izglītību un tie, kas nav zemāko ienākumu kategorijās, un sievietes ir krietni aktīvākas pircējas nekā vīrieši.
Paziņojums e-pastā par laimētu miljonu vai vismaz pārsimts tūkstošiem eiro. Vilinošs aicinājums sociālajos tīklos iegriezt laimes ratu tāpat vien, lai tiktu pie galvu reibinošām balvām, vai balva loterijā, kurā nemaz nepiedalījāties. No nekurienes uzradies labdaris, kas sola atstāt bagātīgu mantojumu. Vai tieši pretēji – bargas draudu vēstules, ko parakstījušas dažādas institūcijas ar skanīgiem nosaukumiem, kas pieprasa nekavējoties samaksāt ievērojamus sodus.
Ak, cik bieži, lai akcentētu rūpju svarīgumu, dzirdam jau nodeldēto patiesību, ka āda ir lielākais ķermeņa orgāns! Taču tikai tādēļ, ka pārmēru atkārtota, patiesība nekļūst mazāk patiesa. Tāpēc – ja āda ir vesela, tā mūs aizsargā, ja nav, tiek traucēta ādas spēja darboties kā aizsargbarjerai. Zinot, kā iegūt un saglabāt veselīgu ādu no galvas līdz papēžiem, varam palīdzēt tai pildīt galveno – aizsardzības – funkciju. Un tad jau arī skaistums neizpaliks. Tieši ziemas mēnešos būtiski padomāt, vai visi padomi ir ņemti vērā.
Pērn mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā eiro izteiksmē ir pieaudzis par vairāk nekā 20 %, taču tēriņu pieaugums pamatā ir noticis inflācijas dēļ. Pagājušā gada decembrī cenu pieauguma ietekme bija izteikti jūtama, un mazumtirdzniecībā pārdotais fiziskais preču apjoms bija par 0,3 % zemāks nekā 2021. gada decembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Faktiski maksājam vairāk par to pašu, lai arī 2022. gadā kopumā mazumtirdzniecībā pārdotais preču apjoms pieauga par 4,2 %.
Mēs dzīvojam trauksmainā laikā, kad jau ierastajiem riskiem, no kuriem nav pasargāts neviens – dažādiem negadījumiem, traumām, dabas stihijām, trešo personu darbībām utt. pievienojas jauni. Jau pierastā pandēmija te sažņaudz, te atlaiž savu tvērienu, planēta sasilst, kibernoziedznieki nesnauž, inflācija traucas pilnā ātrumā utt.
Agnese Megne ir kapelāne, raidieraksta “Visam savs laiks” veidotāja. Savā dzīvē viņa pati ir piedzīvojusi smagu un sāpīgu pieredzi, kas saistīta ar dēla slimību, bet šīs ciešanas un slimnīcā piedzīvotais Agnesei deva spēcīgu impulsu ieskatīties dziļāk zaudējuma un ciešanu tēmā un ieraudzīt šo profesiju – kapelāns. Vienreiz nedēļā kā brīvprātīgā kapelāne Agnese strādā Paula Stradiņa slimnīcā – ir līdzās smagas un bieži vien neārstējamas slimības skartiem cilvēkiem. Savukārt caur atbalsta grupām semināru un vebināru veidā viņa veicina izpratni par to, kas notiek ar cilvēku slimībās un zaudējumos, un, veidojot raidierakstu, dod iespēju cilvēkiem dzirdēt arī citu pieredzes stāstus.
Oglekļa kredīti ir salīdzinoši jauna niša, ko meža īpašnieki var izmantot, lai gūtu papildus ienākumus. Brīvprātīgais oglekļa tirgus turpina strauji attīstīties un augt. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.
Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.
71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka pārzina savas ģimenes anamnēzi jeb informāciju par vecāku un citu tuvu radinieku slimībām (51% – drīzāk pārzina, 20% – pārzina), secināts “BENU Aptiekas” Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu. Tikmēr 27% aptaujāto kopumā nepārzina savas ģimenes anamnēzi (19% – drīzāk nepārzina, 8% -– nepārzina), bet 2% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.
2021.gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās.
Jau no pagājušā gada rudens Eiropā tiek fiksēts medikamentu trūkums, un nu arī Latvijā šī problēma ir sasniegusi savu pīķi – it sevišķi attiecībā uz antibiotiku trūkumu. Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārstiem trūkst zāļu, ko izrakstīt sirgstošajiem pacientiem. Galvenie iemesli ir izejvielu trūkums ražotājiem, darbinieku nepietiekamība farmācijas uzņēmumos, loģistikas piegādes ķēžu pārrāvumi, kas saistīti kā ar Covid-19 pandēmiju, tā ar izejvielu trūkumu un Krievijas sākto karu Ukrainā.
