Šīs rindas rakstīt pamudināja manās acīs cienījamais un profesionāli veidotais Gunta Bojāra raidījums “Aizliegtais paņēmiens”. Kaut arī paša raidījuma bažas “varbūt mūs nosodīs” saprotamas un delikātas, bet patiesības izzināšana diez vai varētu būt nosodāma, kaut šķietami kāds varētu vēlēties apiešanos ar baltiem cimdiem.

Latvijā šobrīd viens pēc otra krīt zemākās temperatūras rekordi un daudzviet valstī gaiss atdziest līdz pat -25 un -29 grādiem. Prognozes liecina, ka šāda temperatūra saglabāsies arī daļu februāra. Papildus tam daudzviet zemi klāj arī bieza sniega kārta, radot labvēlīgu vidi grauzējiem. Kā šādi laikapstākļi, kas ir raksturīgi ziemai, bet vienlaikus teju piemirsti Latvijā, ietekmēs ziemājus un vai tie nesagādās lauksaimniekiem nepatīkamus pārsteigumus?

Ja līdz ar jauna gada sākumu vai ziemas olimpisko spēļu iedvesmots esi nolēmis no dīvānā sēdētāja kļūt par aktīvu un veselu cilvēku, vispirms pārliecinies, vai organisms ir gatavs slodzei. Kāpēc tas ir svarīgi?

Demokrātijas spēks un vājums ir katra vēlēšanu cikla dotajā iespējā nomainīt esošo varu, un ir vienalga, vai runa ir par pagastu vai valsti. Spēks tāpēc, ka tas liek ievēlētajiem rēķināties: būs jaunas vēlēšanas, tāds kā eksāmenu laiks. Vājums tāpēc, ka ne vienmēr tiek izbalsoti nepiemērotākie un ievēlēti labākie. Tā kā dzīvojam laikos, kurus sauc par sekulāriem jeb laicīgiem, daudziem liekas, ka visā šajā demokrātiskajā jezgā Baznīcu un ticības lietas nevajadzētu iejaukt. Bet ir politiķi, kas tieši šo kārti izspēlē, cerot (un reizēm pamatoti), ka tas viņiem dos kādas papildu balsis. Par to vēlos šoreiz dalīties savās pārdomās. Kas zina – varbūt šogad noder.