Tāpat kā fiziskā veselība, arī emocionālā labsajūta pieder pie cilvēka dzīves kvalitātes nozīmīgākajiem rādītājiem. Emocionālā veselība tieši ietekmē to, kā jūtamies fiziski, un caurvij visu cilvēka dzīvi, sākot jau no bērnības, taču nereti tai netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība prasmju un zināšanu trūkuma dēļ. Kā mācīties atpazīt un rīkoties ar bērna un savām jūtām, lai bērns kļūtu par veselīgu pieaugušo?
Kad nerimās runas par draudiem drošībai un demokrātijai sakarā ar viena TV ziņu raidījuma iespējamu pazušanu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tika uzdevis kultūras ministram Naurim Puntulim līdz novembra beigām sniegt redzējumu un konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas un masu mediju daudzveidības stiprināšanai. Savādi gan likās, ka “redzējuma” tapšanas laikā cits pēc cita no skatītājiem tiešraidēs atvadījās diktorīši un diktorītes, bet 1. decembrī emocionāli aizkustinošā gaisotnē – jau viss Ziņu dienesta kolektīvs. Pieļaujams, ka daudziem nācās nobirdināt pa sāpju asarai. Izsakot līdzjūtības, visbiežākie atzinumi bija – žēl gan, ļoti žēl...
Mazus zaudējumus mēs piedzīvojam teju katru dienu, un tie mūsu ikdienu pārāk nesašūpo. Taču reti kurš cilvēks darbā, attiecībās vai mīlestībā tiek cauri sveikā bez lielākiem vai mazākiem pārdzīvojumiem – tuvinieka, attiecību, darba, mājvietas vai pat mājas mīluļa zaudējums var mūs pamatīgi iedragāt. Par šādiem cilvēku pārdzīvojumiem sabiedrībā runā reti, taču atklāti runājot par šiem izaicinājumiem, tos var vieglāk pārvarēt un mācīties arī no citiem.
Katrs ceturtais Latvijas jaunietis vecumā no 25 līdz 34 gadiem šobrīd īrē dzīvokli, taču trešā daļa no tiem jau nākamo divu gadu laikā plāno iegādāties savu mājokli, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veiktā aptauja. Pirkt vai īrēt mājokli? Šis jautājums nodarbina daudzu prātus. Aptaujāto jauniešu pieredze ir dažāda, taču visi viennozīmīgi norāda, ka savas priekšrocības ir gan īrētam, gan īpašumā esošam mājoklim.
Ziemas periodā autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo sals un nokrišņi var radīt apgrūtinošus braukšanas apstākļus. Šajā laikā palielinās satiksmes negadījumu skaits. Kā liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati, pērn laikā no novembra līdz martam Latvijā reģistrēti 17 489 ceļu satiksmes negadījumi, tostarp 314 avārijas izraisīja apledojuši ceļi, slapjš sniegs vai noblietēts sniegs.
Jaunajā gadā autovadītājus sagaida vairākas būtiskas izmaiņas regulējumā – jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai.
No 2020. gada 15. janvāra pieaugs biļešu cenas vilcienos un reģionālo maršrutu autobusos. Autobusu biļetes cena pieaugs par 10 centiem, vilcienu – par 10 vai 20 centiem atkarībā no reģiona. Vienlaikus braucieniem vilcienos tiks palielināts atlaižu klāsts, tostarp kļūs lētākas internetā iegādātās biļetes. Kā iemesls biļešu cenas palielinājumam tiek minēts tas, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu saistītās izmaksas, līdz ar to arī nepieciešamais valsts budžeta finansējums, taču reģionālo maršrutu tarifi nav auguši kopš 2012. gada, un tie neatbilst reālajai tirgus situācijai.
Decembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Inflācija Latvijā turpina mazināties un šī gada novembrī patēriņu cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šī gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.
Ukrainiete Ļesja Bogačova Latvijā ieradās 2009. gadā. Tolaik profesionālās dejotājas mērķis bija sporta dejas, tomēr jau pēc pusgada viņa uzsāka arī studijas sabiedrisko attiecību jomā. Šobrīd profesionālas dejotājas karjeru Ļesja ir noslēgusi, tāpat viņa ir guvusi pieredzi arī kā pasniedzēja, un šobrīd darbojas pasākumu organizēšanas un sabiedrisko attiecību jomā.
Lemjot par šā gada pensiju indeksāciju, tika aprēķināts, ka pēc 1. oktobra pensiju saņēmēju ieguvums būs lielāks nekā citkārt, jo valstī straujāk augusi vidējās apdrošināšanas iemaksu alga, kam ir tieša ietekme uz indeksāciju. Arī šogad indeksācijai piemēroti atšķirīgi koeficienti – jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss un vecuma pensijas pieaugums. Turklāt pirmo reizi tiek indeksēta arī pensijas piemaksa.
