Tuvojas skolēnu rudens brīvlaiks, kad daudzas ģimenes dodas ceļojumos uz ārzemēm. Lai ceļojums ar bērniem būtu patīkams un drošs, nepieciešams laikus sagatavoties un padomāt par iespējamajiem riskiem veselībai un drošībai.
Mākslīgais intelekts (MI) ir ienācis mūsu dzīvē strauji, nebaidīšos teikt – pat pārāk strauji, jo nav paspēts izvērtēt, saprast un lēnām iepazīt. Viena no jomām, kur par MI rīku izmantošanu ir pietrūkušas visu iesaistīto pušu sarunas, ir izglītība, jo īpaši skolas vide.
Ātrākai reaģēšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno vērienīgas reformas, tostarp – veidot pirmās palīdzības sniedzēju tīklu jeb īpaši sagatavot cilvēkus visā Latvijā, kas sniegs palīdzību līdz ārstu brigādes ierašanās brīdim.
Rudenī žurkas no laukiem un pagalmiem dodas meklēt siltumu un barību cilvēku mājokļos, pagrabos un bēniņos. Šoruden grauzēju klātbūtne kļuvusi īpaši aktuāla arī sabiedrības veselības dēļ – Latvijā pieaug saslimšana ar leptospirozi, ko galvenokārt izplata žurkas. Eksperti brīdina: šie dzīvnieki ir gudri, spējīgi pielāgoties un ātri vairojas, tāpēc ar vienreizēju deratizāciju nepietiks. Kas pievilina grauzējus un kā preventīvi nodrošināties pret to ienākšanu mājokļos?
Oktobra sākumā pasauli pāršalca vēsts no Vašingtonas par Tuvo Austrumu miera plānu, kas paredz karadarbības pārtraukšanu Gazā un tās pilnīgu demilitarizāciju. Kā izteicās ASV prezidents Tramps, viņa piedāvātais 20 punktu plāns izbeigšot tūkstošgadu ilgo konfliktu Tuvajos Austrumos un uz visiem laikiem normalizēšot Izraēlas attiecības ar apkārtējām valstīm.
Nerimstot kaislībām ap vienā karoga mastā paceltajiem Latvijas un Ukrainas karogiem kādā privātmājā Ādažu novadā, “Rīgas Apriņķa Avīze” uz sarunu aicināja notikuma vaininieku Raimondu Garenčiku, lai noskaidrotu, kas viņu pamudināja uz šādu rīcību un kā viņš vērtē sabiedrības reakciju.
Astrīdas Ruško vārdu zina ikviens, kurš saistīts ar alus darīšanu. Viņa ir pazīstama aldare, degustatore, kuras viedoklī ieklausās. Ilggadēja alus darītavu “Cēsu alus” un “Aldaris” alus tehnoloģe un nozares eksperte. Šovasar Astrīda nosvinēja astoņdesmit astoto dzimšanas dienu, taču aizvien piedalās alus darītāju pasākumos, tiekas ar kolekcionāriem un ikvienu apbur ar optimismu, pozitīvo dzīves vērtējumu, zināšanām.
Saeimas Ārlietu komisija šonedēļ turpinās skatīt opozīcijā esošo politisko spēku izstrādāto likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas. Vienlaikus Saeimā tiek vērtēts tai alternatīvs dokuments – deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu –, kas nedod vietu ideoloģiskām spekulācijām.
Nu, “pēc papīriem” jau viss ir kārtībā! Piemēram, Valsts prezidenta zvērests Satversmē: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” Tirpas skrien pār kauliem, cik cēli. Saeimas deputāta solījums nemaz neatpaliek. Deputāti sola būt uzticīgi Latvijai, stiprināt tās neatkarību un latviešu valodu, ievērot Satversmi un likumus, kā arī godprātīgi pildīt savus pienākumus.
Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.
Digitālā satura veidotāju un skaistumkopšanas meistari, nu jau divu meitu māmiņu Arnitu Oliņu daudzi iepazina laikā, kad viņa kopā ar savu bijušo mīļoto militāristu Dāvidu Krūmiņu sociālajiem tīkliem veidoja dažādus interesantus video. Apmēram pirms gada, kad Arnita jau gaidīja abu meitiņu Klāru, viņu mājās viesojās raidījums “Slavenības. Bez filtra”. Taču nepagāja necik ilgs laiks, un Arnita pati kļuva par šī šova dalībnieci, taču bez Dāvida, jo abi bija pašķīrušies.
