Marta nogalē Saeima uz ārkārtējās situācijas jeb Covid-19 izplatības laiku tika atļauta alkohola tirdzniecība internetā. Šī brīža situācijā to nedrīkstēja pieļaut. Liela daļa sabiedrības neprot lietot alkoholu atbildīgi, kas savienojumā ar paaugstināta stresa apstākļiem saasinās problēmas daudzās Latvijas ģimenēs.
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija ir līdz pamatiem satricinājusi ierasto lietu kārtību pasaulē. Vairāk nekā ceturtdaļa no teju astoņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju pandēmijas dēļ ir spiesti palikt mājās. Vēl pavisam nesen daudzi no mums pat nenojauta, cik neparedzama ir nākotne un kas mūs sagaida, ekonomika attīstījās un cilvēki arvien vairāk sajuta finansiālu stabilitāti, bet tagad daudzi prāto, kas notiks tālāk.
Šobrīd neviens eksperts vai analītiķis nemēģina prognozēt, kad valstis, tostarp Latvija, varēs mīkstināt vai atcelt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību. Piesardzīgi tiek runāts par jūniju kā atskaites punktu, kad “būs lielāka skaidrība”. Izskan arī viedokļi, ka mēnešiem ilgi ierobežojumi var izraisīt ļoti smagu ekonomisko krīzi, un arī tā ir taisnība.
Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.
Sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Saeima ir atbalstījusi valdības virzīto rosinājumu pārcelt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas uz šā gada 6. jūniju. Daudzas partijas jau bija sākušas priekšvēlēšanu kampaņas, kas tagad atceltas. Bez ironijas un pārspīlējuma var teikt, ka šīs vēlēšanas varētu būt unikālas – pirmkārt, ja atceras ceļu uz tām, un, otrkārt, ja patur prātā, ka tās negaidīti laikā iekritušas pandēmijas un ārkārtējās situācijas apstākļos.
“Divi un divi” – tā neoficiāli skan Ministru kabineta pieņemtie jaunie ierobežojumi cīņā ar Covid-19 izplatību.
Desmit ekspresjautājumus ierasti esam uzdevuši ar kultūras nozari saistītiem cilvēkiem kāda drīzumā paredzēta pasākuma sakarā – jauna loma, pirmizrāde, grāmatas iznākšana vai cita tamlīdzīga aktualitāte. Taču valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir ieviesusi korekcijas ikviena dzīvē, tāpēc izmantosim iespēju iepazīstināt jūs ar vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kuri piedalās “Rīgas Apriņķa Avīzes” un tās pielikuma “Kodols” veidošanā.
Teju divām trešdaļām jeb 64% Latvijas iedzīvotāju uztraukumu saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 rada atsevišķas sabiedrības daļas bezatbildība pret noteiktajiem ierobežojumiem, liecina pētījumu kompānijas "Gemius" aptauja, kas veikta pēc "Benu Aptiekas" pasūtījuma.
Ieradumus visvieglāk mainīt, to neapzinoties, taču, ja apzināti cenšamies tiekties uz pārmaiņām savā dzīvē, vispirms jāuzstāda nelieli mērķi. Paradumi ir lēmumi un darbības, kuras veicam katru dienu un, tikai apzinoties, ka nepieciešamas pārmaiņas, mēs varam palaist visas vecās lietas un ieradumus, un tiekties uz jauno.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019.gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%.
Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu vai arī par to, kā deputāti aplaiž cits citu ne tikai ar sliktām manierēm, droši vari šo nelasīt – šķir vien tālāk. Lai arī notikumu gaitas līdzība gan parlamentā, gan sērgas pārņemtā naktspatversmē prasīt prasās pēc feļetoniskas apsmaidīšanas, šoreiz par ko citu. Nevis par to, no kāda zīmola apakšveļas ērtāk pagatavot sejas masku. Šīs būs pārdomas par to, kas notiks pēc tam.
