Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgusi valdībai piešķirt 48 871 eiro jūnijā notikušā spēcīgā negaisa radīto postījumu novēršanai Gaujas nacionālajā parkā.
Latvijas zivju audzētavas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, ik gadu valsts ūdenstilpēs izlaižot vismaz 2 600 000 dažādu zivju sugu mazuļu un 11 600 000 zivju kāpuru. Privāto zivju audzētāju un dīķsaimniecību vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu, storu, zandartu, vēdzeļu un karpu mazuļi.
Pastaigas mežā ir vislabākais veids, kā ikdienā mazināt stresu, liecina AS “Latvijas Valsts meži” vasarā veiktā iedzīvotāju aptauja. Lai gan aptaujas dati apliecina, ka iedzīvotāji no ikdienas steigas vislabprātāk mieru rod dabā, vairāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka šādos brīžos telefonu atstāj ieslēgtu un nejūt nepieciešamību atpūsties no viedierīces.
Valsts izglītības satura centra un “Zaļā josta” izsludinātajā izaicinājumā skolēniem “Atkritumiem NĒ” ir pieteikušās 59 komandas no visas Latvijas, kas ir apņēmušās mainīt ikdienas paradumus tīrākas vides labā. Izaicinājuma “Atkritumiem NĒ” dalībniekiem ir uzdevums mēneša laikā mainīt savus un savas ģimenes ikdienas paradumus, cenšoties maksimāli samazināt radīto atkritumu apjomu.
Gaujā sācies lašu un taimiņu saudzēšanas laiks, kad lašveidīgās zivis gatavojas ikgadējam rudens nārstam. Šai laikā līdz 31. decembrim Gaujā, no ietekas jūrā augšpus pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos, aizliegta visa veida makšķerēšana ar mākslīgo ēsmu, atgādina Siguldas novada pašvaldība.
ka mūsu putnus plastmasas atkritumu problēma neskar? Ornitologs Ruslans Matrozis gadu gaitā regulāri apmeklējis Rumbulu, kur vērojis putnus sadzīves atkritumu poligonā, ko pašlaik apsaimnieko uzņēmums “Getliņi EKO”, bet viņa teiktais noteikti attiecas uz visiem sadzīves atkritumu poligoniem. Tajos labi redzams krīžu un politisko lēmumu iespaids.
“Zaļā josta” izsludina ikgadējo kampaņu “Tīrai Latvijai”, kuras mērķis ir ne tikai veicināt izlietotu bateriju dalītu vākšanu un nonākšanu pārstrādē, bet arī izglītot sabiedrību par pareizu rīcību ar videi kaitīgiem atkritumiem un vides saudzēšanas jautājumiem. Kampaņā aicinātas piedalīties izglītības iestādes no visas Latvijas, sacenšoties savāktajā izlietoto bateriju apjomā.
Plastmasa ir ražošanā lēta un ļoti funkcionāla, un tai faktiski nav pienācīgas alternatīvas ne rūpniecībā, ne sadzīvē. Tā teicami kalpo patērētāja labklājības nodrošināšanai. Kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad plastmasu sāka ražot rūpnieciski, tā ražošanas tempu pieaugumā pārliecinoši apdzinusi jebkuru citu materiālu.
Kopš darbu uzsākšanas 2018. gada februārī pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" no Inčukalna Dienvidu dīķa ar ekskavatoriem ir izsmēlusi un pārstrādājusi sekundārajā kurināmajā vairāk nekā 22 500 tonnas sērskābā gudrona, kas ir vairāk nekā 70% no kopējā apjoma. No Ziemeļu dīķa ir izrakts viss smilts/gudrona maisījums vairāk nekā 10 000 tonnu apmērā. Darbi norisinās saskaņā ar plānoto darbu grafiku, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Sākusies dalībnieku pieteikšanās vides izglītības un otrreizējo izejvielu vākšanas kampaņai “Tīrai Latvijai”. Kampaņa ik gadu apvieno simtiem Latvijas izglītības iestāžu, lai ne tikai aicinātu bērnus un jauniešus sacensties makulatūras vākšanā, bet arī sniegtu nozīmīgu ieguldījumu atkritumu šķirošanas kultūras attīstīšanā un dabas resursu – koksnes, ūdens, kā arī elektrības – taupīšanā.
Piektdien meža stādīšanas talkā Ādažu poligonā iestādītas teju 6000 jaunās priedītes. Koku audzes atjaunošana poligona teritorijā notika no 2. līdz 4. oktobrim, un šo dienu laikā mežs kļuvis kopumā par 21 tūkstoti jauno koku bagātāks, informēja Aizsardzības ministrijā.
