Pagājušā gadsimta vidū dibinātā Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) kopš 1961. gada 23. martu atzīmē kā Pasaules meteoroloģijas dienu. Katru gadu tiek izvēlēta tēma, kas atspoguļo aktuālos laika apstākļus, ar klimatu vai ūdeni saistītos jautājumus. Šī gada Pasaules meteoroloģijas dienas tēma ir Saule, Zeme un laika apstākļi.
Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien lēma virzīt izskatīšanai priekšlikumu, kas paredz atcelt dabas resursu nodokļa atbrīvojumu vienreizlietojamiem plastmasas galda piederumiem.
Zaļās elektroenerģijas sfērā, ticams, gaidāmas būtiskas pārmaiņas. OIK jeb elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes ideja, neapšaubāmi, ir balstīta saprātīgos apsvērumos, lai veicinātu zaļo enerģiju, atteikšanos no fosilā kurināmā, izmantotu atjaunojamo kurināmo un panāktu aizvien jaunu, zaļu tehnoloģiju ieviešanu, kas nozīmētu mazāk izmešu atmosfērā un tīrāku vidi kopumā.
Vilku populācija Latvijā ir stabila ar pieaugošu tendenci. Tāpat Valsts meža dienestā informēja, ka 2018./2019.gada vilku medības sezonā Latvijā nomedīti 280 vilki. Tostarp visvairāk vilku nomedīts Ziemeļkurzemes virsmežniecības uzraugāmajā teritorijā - 48 dzīvnieki, kā arī Austrumlatgales virsmežniecībā - 43 vilki, bet vismazāk vilku - 11 - nomedīti Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā.
Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, 2018. gadā faktiski izcirstais koksnes apjoms ir 12,59 miljoni kubikmetru, no kuriem 5,93 miljoni kubikmetru (47,1 % no kopējā izcirstā koksnes apjoma) iegūti valsts mežos un 6,66 miljoni kubikmetru (52,9% no kopējā izcirstā koksnes apjoma) iegūti pārējos mežos (privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos).
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ceturtdien vērsās pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), aicinot līdz 29.aprīlim sagatavot iespējamo pasākumu plānu un tam nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, kas uzlabotu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un novērstu motivāciju izmantot Latviju kā vietu importēto bīstamo atkritumu glabāšanai.
Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.
Ne tikai Pierīgā, bet bez pārspīlējuma var teikt, ka visā valstī Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekts ir viens no apjomīgākajiem un arī riskantākajiem vides aizsardzības sektorā. Kā zināms, projektam ir gara un sarežģīta priekšvēsture, līdz aptuveni pirms gada pilnsabiedrība “Inčukalns Eko” faktiski uzsāka vēl padomju laikos “sastrādāto” sērskābā gudrona platību sanāciju, ārkārtīgi bīstamās substances izsmelšanu, pārstrādi un tālāku nogādāšanu sadedzināšanai kompānijas “Cemex” lielajās krāsnīs.
Biedrības “Zaļā josta” rīkotajā izlietoto bateriju vākšanā kampaņas “Tīrai Latvijai!” ietvaros šajā mācību gadā iesaistījušās 210 izglītības iestādes, kuru audzēkņiem provizoriski ir izdevies savākt pārstrādei 17 tonnas videi kaitīgu atkritumu.
Ceturtdien Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori no Saulkrastiem un Skultes pagasta Laučiem zoodārzā nogādāja divus baltus ronēnus. Abi pelēko roņu mazuļi ir novājējuši (sver tikai 13-20 kg) un nesasniedz vecumam atbilstošu ķermeņa masu. Ronēni ir apmēram divas nedēļas veci un tērpti baltā mazuļa kažokā, vēsta Zooloģiskā dārza informācijas dienests.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pasūtījuma, ir izstrādāts Baltijas jūras vides stāvokļa novērtējums. Novērtējumā, kas veikts pēc 11 kritērijiem, secināts, ka jūrā ūdens kvalitāte atbilst normām un pārtikā lietojamās zivis ir drošas lietošanai uzturā, tomēr cilvēka radīto ietekmju dēļ, jūrā nonākot atkritumiem, piesārņojumam un klimata pārmaiņu ietekmē jūras vides stāvoklis kopumā nav vērtējams kā labs, informēja ministrijā.
