Turpinot rakstu sēriju par Pierīgas dabas pērlēm, dodamies uz Ādažu novadu. Tur no cilvēku acīm apslēptas, tomēr vēl joprojām koptas un sargātas tiek dažādas dabas pērles. “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību vadītāju Moniku Griezni un Ādažu Kultūras centra muzeja projektu vadītāju Elitu Pētersoni, lai vairāk uzzinātu par to, kādi dabas skaistumi mīt Ādažu poligonā.
Turpinot rakstu sēriju par Pierīgas dabas pērlēm, šoreiz dosimies uz Carnikavu, kurp vilina gan Gauja un pavisam netālā jūra, gan apkārtējās dabas skaistums. Lai tuvāk iepazītu Gaujas ieteku jūrā un tās stāstu, “Rīgas Apriņķa Avīze” sazinājās ar Carnikavas novada domes Tūrisma informācijas centra konsultantu Jāni Galakrodznieku un Carnikavas Novadpētniecības centra vadītāju Olgu Rinkus.
Nedēļas nogalē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi gandrīz divus simtus zvanu par liedagā pamanītajiem roņu mazuļiem, lielākā daļa zvanu bija no Jūrmalas, Rīgas un Rīgas līča Kurzemes piekrastes. Pēc speciālistu aplēsēm, patlaban jūras piekrastē Latvijā sastopami vairāki desmiti ronēnu, un gandrīz visi tie ir veselīgi un pludmalēs vienkārši atpūšas un uzkrāj spēkus, liecina DAP informācija. Jāatgādina, ka ronēniem palīdzība lielākoties nemaz nav nepieciešama.
Pieaugot ar COVID-19 inficēto iedzīvotāju skaitam Latvijā, kā arī ņemot vērā to, ka vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju šobrīd ir jāievēro pašizolācija, vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia grupa” aicina iedzīvotājus ievērot arī atbildību attiecībā uz saviem atkritumu izmešanas un šķirošanas paradumiem. Īpaši svarīgi tas ir tiem iedzīvotājiem, kuriem ir apstiprināta saslimšana ar COVID-19 un kuri atrodas karantīnā.
Pasaules Dabas Fonds (PDF) aicina 28.martā piedalīties "Zemes stundā" un plkst.20.30 uz stundu izslēgt vai iespējami samazināt apgaismojumu, informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) saņēmusi vairākus zvanus par piekrastē sastaptajiem roņu mazuļiem, pārsvarā no Rīgas līča Kurzemes piekrastes. Vairāki ronēni pārvietoti no cilvēku pilnām pludmalēm uz klusākām vietām, bet cita veida palīdzība tiem nav bijusi nepieciešama.
“Rīgas Apriņķa Avīze” veica nelielu pētījumu, lai noskaidrotu, vai skāde, ko mežos nodara neapzinīgie un neorganizētie motobraucēji, tiešām ir tik liela, ko pasākt, lai viņus ierobežotu, kā arī – vai tiešām kvadricikli un mežs nevar sadzīvot, nekaitējot viens otram?
Mūsu ikdiena sen vairs nav iedomājama bez transportlīdzekļiem – mašīnām, motocikliem un motorolleriem. Daudzu Latvijas iedzīvotāju autoparku pēdējo desmitgažu laikā papildinājuši arī kvadricikli – pilnpiedziņas braucamrīki, kas domāti bezceļu teritoriju šķēršosanai. Kā izrādās, liela daļa kvadriciklu īpašnieku ir ļoti neapzinīgi, jo ar saviem jaudīgajiem motorratiem pamatīgi bojā valsts un pašvaldību, bet reizumis pat privātīpašnieku mežus.
Novadu reforma ir sacēlusi īstu virpuļviesuli, kurā ierauti gan pašvaldību pārstāvji, gan iedzīvotāji. Tomēr šajā karuselī der atcerēties arī par apdzīvotajām vietām un pērlēm to teritorijās, kuras tās glabā jau daudzus gadus. Šī rakstu sērija būs veltīta Pierīgas novadu pilsētām un nozīmīgākajiem vides objektiem to teritorijās. Pirmā pieturvieta – Baltā kāpa Saulkrastos.
Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir aizpildīti 37 tūkstoši anketu par biotopiem, kurās fiksēti vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai reto sugu jaunām atradnēm. Trijās sezonās kopumā Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu citām retām sugām.
Jūrmalas pludmalē Majoros ir izvietotas divas īpaši veidotas mītnes – paslēptuves, kur patverties jaundzimušajiem roņu mazuļiem, kas sastopami piekrastē no februāra līdz aprīļa beigām. Iecerēts, ka mītnes roņu mazuļiem pludmalē atradīsies līdz aprīļa beigām.
