Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, intervijā aģentūrai LETA sacīja poligona apsaimniekotāja "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Ideāls variants sarežģītu sistēmu pārvaldībai diemžēl vēl nav izdomāts. Ārzemju praksē ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi piemēri PPP (publiskā un privātā partnerība) izmantošanai – PPP forma pati par sevi vēl neko negarantē. Faktiski esošais un nākotnes kritērijs atkritumu apsaimniekošanas efektivitātei ir sasniedzamie mērķi, piemēram, samazinātais poligonā noglabājamo atkritumu apjoms un citi – kā tarifs, ko maksā pašvaldības iedzīvotājs.
Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” rīkotajam Vislatvijas “Stikla šķiratlona” projektam mēneša laikā pieteikušās 20 pašvaldības, tajā skaitā Salaspils, Sigulda, Olaine, Babīte, Garkalne un Ādaži. Projekta ietvaros iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja atbrīvoties no sakrājušās stikla taras.
Izvēloties pārtikas produktus, 71 % jauniešu 18-25 gadu vecumā dod priekšroku pēc iespējas ērtākam iesaiņojumam — tas ir pats galvenais kritērijs, ja pārējie apstākļi ir vienādi.
Ja Konkurences padome (KP) neļaus atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi EKO" slēgt Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības (PPP) līgumu ar konkursā uzvarējušo SIA "CREB Rīga", visus darbus kompānija ir gatava paveikt saviem spēkiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Kā “Rīgas Apriņķa Avīze” jau iepriekš rakstījusi, atkritumu, ieskaitot sadzīves atkritumu, apsaimniekošanas jomā vides prasības aizvien pieaug. Tā, līdz 2035. gadam sadzīves atkritumu daudzumam, kas tiek otrreiz izmantoti vai pārstrādāti, ir jāsasniedz 65%. Savukārt sadzīves atkritumu poligonos varēs tikt noglabāti tikai līdz 10% sadzīves atkritumu. Tas nozīmē pārmaiņas gan uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu kādā no tās posmiem, gan ikvienam iedzīvotājam.
Pirms neilga laika “Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijā vērsās Krimuldas novada iedzīvotāja Bernadeta Goldberga, paužot bažas par vairākām lietām, ko novērojusi Gaujas senlejā Siguldā.
AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros turpinās lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu Daugavā pie Mangaļsalas. Tāpat noticis ļoti sekmīgs nārsts zivju mākslīgajās nārsta ligzdās Daugavā pie Ikšķiles, kā arī Kaibalas, Liepkalniem un Jēkabpils. Šogad Daugavas grīvā ielaidīs vairāk nekā 600 000 viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu, kas izaudzēti z/i "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās.
Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, apdomā, vai viņi nepārmaksā par iesaiņojumu. Patiesi, šķiet pats par sevi saprotams, ka dažādi iesaiņojuma veidi atšķirīgi ietekmē preces cenu. Kādi faktori ir svarīgi, un kā izvēlēties savam makam visdraudzīgāko variantu?
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvji šonedēļ Lielajā Baltezerā ielaida ap 57 000 un Mazajā Baltezerā – ap 18 000 stikla zušu mazuļu.
Salaspils kodolreaktora likvidācijas pasākumiem paredzētie valsts budžeta līdzekļi izlietoti citiem, ar objekta likvidāciju nesaistītiem pasākumiem, 2018.gada finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
