Mākslīgais intelekts pārveido to, kā cilvēki pieņem lēmumus, šodien Rīgas pilī notiekošajā Mākslīgā intelekta forumā par tā ietekmi uz valsts konkurētspēju, drošību un publisko pārvaldi, pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Mūsu vidū palicis vairs tikai retais, kurš Rīgu ir pieredzējis bez svarīgākā Latvijas neatkarības simbola – Brīvības pieminekļa Rīgas centrā. Šai mūsu brīvības zīmei, bez šaubām, ir mākslinieciskā vērtība un saturs – tautas brīvības ilgu un to īstenojuma stāsts. Tomēr – ne tikai. Piemineklis šajos gados ir pieredzējis gan tautas vieglās un priecīgās dienas, gan arī ciešanu un bēdu pilnus laikus, – tas ir mūsu līdzgaitnieks.
Kad rudeni pamazām nomaina ziema, cilvēki sāk gatavoties gada aukstajai sezonai – kāds sakārto māju un sētu, cits papildina malkas krājumus vai izrotā mājokli ar pirmajām gaismiņu virtenēm. Ziemas tuvošanās nāk ar mainīgām izjūtām: vieniem tā ir klusuma un mierīgas kopābūšanas sezona, citi alkst pēc baltas, tīras sniega segas.
Šogad Latvijā ieviests mūsdienīgs un iedzīvotāju drošībai ļoti svarīgs agrīnās brīdināšanas rīks – šūnu apraide. Kā katra jauna tehnoloģija tā raisa daudz jautājumu un arī ne vienu vien aplamu priekšstatu.
Esiet vīrišķīgi, esiet stipri! (1. Kor 16:13)
Orientēšanās kluba “Kāpa” un Ādažu Bērnu un jaunatnes skolas sporta treneris Ainārs Lupiķis savulaik nomainīja labi apmaksātu profesiju pret trenera darbu un pērn tika atzīts par Ādažu novada Gada pedagogu profesionālās ievirzes izglītībā sportā. Intervijā “Ādažu Novada Vēstīm” treneris neslēpj, ka šis darbs ir sirdslieta, bet viens no iemesliem, kāpēc viņš ir uzņēmies šo misiju, – pārliecība, ka mūsu sportisti var konkurēt ar pasaules eliti, kā arī ticība, ka ar savu piemēru var pozitīvi ietekmē jauniešu attieksmi pret valsti un vērtībām.
Latvijas valsts dzimšanas diena ir brīdis, kad ikviens sev uzdod jautājumu: ko es novēlētu savai valstij un savai tautai? Sarunās ar cilvēkiem kļūst skaidrs: visvairāk tiek novērtēts miers, drošība un kopīgu mērķu apzināšanās.
Vēl dažus gadus atpakaļ neviens daudz nedomāja par to, kā savienot sportista karjeru un kvalitatīvu izglītību. Sportisti tiecās pēc panākumiem, valsts apbalvoja veiksmīgākos un dzīve turpināja ritēt savu gaitu. Diemžēl šī pieeja rezultējusies situācijā, ka bērnus un jauniešus trenē bijušie sportisti, kuri patiesībā nemaz nav atbilstoši kvalificēti.
Neraugoties uz bezdarba kāpumu, ekonomikā saglabājas augsts pieprasījums pēc darbaspēka, jo palielinās arī nodarbināto skaits, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.
Nesen sanāca saruna par skolām, universitāti Jelgavā. Jelgavas universitāte var mainīt nosaukumu kaut katru gadu, bet studentu skaits krītas. Ja ziedu laikos esot bijuši pāri par 16 tūkstošiem studentu, tagad nepilni 4 tūkstoši kopā ar tiem, kas mācās attālināti.
8.novembrī notika konkursa “Grandma Latvia 2025” kronēšanas ceremonija, un dalībnieču ģimeņu, draugu un atbalstītāju pulkā tika paziņots, ka “Latvijas omīte” šogad ir Marika Šķēle no Cesvaines, kura līdz ar iegūto titulu drīkstēs pārstāvēt valsti pasaules finālā “Grandma Universe”. Kopš pavasara trīspadsmit Latvijas omītes tikās un ar pilnu atdevi pildīja dažnedažādus konkursa uzdevumus, kuru mērķis bija celt godā omīšu ieguldījumu ģimenē un viņu nozīmi sabiedriskajā dzīvē un īpaši uzsvērt, ka pie mums omes ir iedvesmas piemēri.
