Mūsdienās cilvēki arvien biežāk apzinās, ka rūpes par savu mentālo veselību ir tikpat svarīgas kā par fizisko ķermeni. Emocionāli grūtos brīžos nav jāpaliek vienam, mēģinot paša spēkiem tikt galā ar pieaugošo trauksmi un bailēm. Saruna ar psihiskās veselības speciālistu ir nozīmīgs solis ceļā uz problēmas izprašanu un risināšanu.
Lai valdības spētu neitralizēt mākslīgā intelekta spēcinātas sabiedrības manipulācijas kampaņas, ir jāinvestē rīkos, kas spēj izprast gan šos naidīgos spēkus, gan pašiem savu sabiedrību, NATO "Stratcom Digital Frontlines 2025" konferences laikā intervijā aģentūrai LETA norādīja mākslīgā intelekta drošības eksperte, "Logically AI" viceprezidente Dženifera Vudarda.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors filozofs Vents Sīlis pauž domu, ka mēs dzīvojam laikmetā, kad ir zudusi kopīgā nozīmju telpa, kurā iespējams saprasties. Un sarunāties kļuvis pat bīstami. “Konteksts savulaik bija kultūras skelets. Izglītība, kas sevī ietvēra padziļinātu literatūras analīzi, kultūras vēsturi, matemātiku, bioloģiju un ķīmiju, kā arī filozofijas pamatus. Pati valoda ir sašķēlusies, un līdz ar valodu – domāšana. Katrs dzīvo savā algoritmiskajā nišā, kur vairs nav “sabiedrības”, bet gan personalizētu ziņu plūsma, kas izolē katru no mums savā informācijas burbulī,” pārdomās dalās filozofs.
Ar Jāni Rožkalnu esam pazīstami jau sen – apmēram kopš 2005. gada, tātad aizjoņojuši jau divdesmit gadi. Pazīšanās ātri pārauga draudzībā. Jau sākumā izjutu pret Jāni lielu cieņu – viņa cienījamās pagātnes, nelokāmā cīņas gara, bezgala korektās stājas un iedzimtās inteliģences dēļ. Jau sen gribēju uzrakstīt sarunu ar pašu Jāni, jo gan lasītāji mudināja, gan arī paša pienākums lika. Bet allaž kaut kā paliku pie baltas lapas – cieņas un pietātes dēļ. Un velti.
Budžets un Saeimas vēlēšanu tuvošanās veselības aprūpē rada nozīmīgu papildu turbulenci bez visa minētā jau tā vētrainajā Latvijas nozarē. Galu galā veselība ir nozīmīgākais, ko mēdzam novēlēt viens otram. Tiesa, dalot nodokļu maksātāju naudu nozarēm, tieši veselības aprūpe lielākoties paliek sērdienītes lomā.
1517.gada 31.oktobrī maz pazīstams vācu mācītājs un profesors Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes, aizsākot reformāciju Rietumu kristietībā. Pieļauju, pēc iepriekšējā teikuma izlasīšanas vēlme un patika lasīt tālāk izsīka cilvēkiem bez intereses par kristietību vai vēsturi. Tomēr atļaušos apgalvot, ka šis 508 gadus senais notikums var pastāstīt ko svarīgu, jo ar to ir saistītas trīs nozīmīgas lietas, kuru eksistenci daudzi nav pat apzinājušies.
Katru gadu 29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, kad tiek runāts gan par insulta profilaksi, gan par pazīmēm, pēc kurām insultu atpazīt un ātri vērsties pēc medicīniskās palīdzības. Taču Kūrorta rehabilitācijas centra (KRC) “Jaunķemeri” speciālisti atgādina – tikpat svarīgi ir arī nekavējoties uzsākt rehabilitāciju, kas var būtiski ietekmēt pacienta atveseļošanās rezultātu un cilvēka dzīves kvalitāti nākotnē.
No 1. oktobra Latvijā ir sākusies žurnālu un laikrakstu, tostarp reģionālo, abonēšana. Vēlējāmies noskaidrot, cik daudzi jau ir paspējuši kādu izdevumu abonēt un vai vispār kāds to vēl dara.
Latvijā jau vairākus gadus tiek mēģināts risināt ieilgušo dalītā īpašuma problēmu, tomēr process virzās lēni. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka divu gadu laikā piespiedu dalītā īpašuma statuss izbeigts tikai dažiem desmitiem no visām ēkām, uz kurām tas attiecas. Taču likums nerisina visas piespiedu dalītā īpašumā radušās problēmas, un to atzīst arī Tieslietu ministrija, taču rīcība neseko un atbildība tiek novelta uz iedzīvotāju pleciem.
Latvijā jau par tradīciju kļuvusi mūsu valsts salīdzināšana ar Lietuvu un Igauniju. Nospiedošā vairākumā gadījumu salīdzināšana ir par sliktu Latvijai, kas, manā skatījumā, ir kaut kāds mazohisms. Atliek regulāri lasīt kaut vai portālu “Delfi” Lietuvā un Igaunijā (angļu vai krievu valodā), lai saprastu, ka politiskā vide tur nav labāka, arī izdaudzinātie sasniegumi ekonomikā ir pārspīlēti. Tomēr šī replika būs par citu tēmu – imigrāciju.
Ādažu vidusskolas medmāsa Rita Zakare pērn saņēma Ādažu novada pašvaldības apbalvojumu “Gada novadnieks” nominācijā “Medicīna” par ieguldījumu jaunās paaudzes veselības nodrošināšanā.
