Menu
 

Pētījums: Atkritumu apsaimniekošanas modelis Latvijā nav ilgtspējīgs

Aizvadītais gads iezīmējās ar daudziem spilgtiem notikumiem, tostarp atkritumu apsaimniekošanas sāgu Rīgā un problēmām nozarē kopumā - apjomīgiem plastmasas pudeļu un riepu ugunsgrēkiem, lielu atkritumu daudzumu mežos vai karjeros, brīvas konkurences trūkumu atkritumu apsaimniekošanas tirgū, liberālu pieeju atļauju izsniegšanā, kā arī patērētāju neapmierinātību ar līgumu nosacījumiem starp patērētāju un atkritumu apsaimniekotāju. Vienlaikus ir arvien lielāks spiediens uz atbildīgajām iestādēm, ko rada Eiropas Savienības vides jomā izvirzītie mērķi.

Lasīt vairāk...

Voldemārs Lauciņš. Vardarbība ģimenē un tās pareiza novēršana

Pagājušajā mēnesī vairākas plašsaziņas iniciatīvas runāja par vardarbību ģimenē un vāca ziedojumus tās novēršanai. Ģimene ir sabiedrības pamatlielums, tāpēc pilnīgi noteikti palīdz katrs tās pilnveidošanas mēģinājums. Gandrīz katrā ģimenē ir kaut kas lielāks vai mazāks, ko uzlabot, tomēr īpaši bēdīgi ir tad, ja ģimeni ir skāris tāds ļaunums kā vardarbība. Tāpēc ir tik svarīgi meklēt, kā to novērst vai veikt nepieciešamo prevenciju.

Lasīt vairāk...

Apgrūtinošās ādas slimības. Kādēļ tās ziemā saasinās?

Psoriāze, atopiskais dermatīts, seborejiskais dermatīts – šīs hroniskās iekaisīgās ādas slimības ir apgrūtinošas jebkurā gadījumā, taču tieši ziemas sezonā tās nereti sagādā vislielākās raizes. Ziemā pat veseliem cilvēkiem āda kļūst sausāka, kas ir saistīts gan ar vēju, aukstu gaisa temperatūru ārā, gan ar apkures sezonas blakusefektu – pārlieku sausu gaisu telpās. Taču cilvēkiem, kuriem jāsadzīvo ar tādām ādas slimībām, kā psoriāze, atopiskais dermatīts vai seborejiskais dermatīts nudien neklājas viegli, jo visi minētie apstākļi tikai pasliktina jau tāpat bojātās ādas stāvokli.

Lasīt vairāk...

Profesore: Attālinātas mācības. Par ko jādomā nākotnē?

Pandēmija radīja līdz šim nebijušu situāciju, kad izglītībā vairs nerunā par to, vai izglītības tehnoloģijas izmantot un no kura vecuma izmantot, bet gan to, kuras tehnoloģijas izvēlēties, kuras no tām varētu labāk palīdzēt mācīties un kuri tehnoloģiskie risinājumi labāk palīdzēs organizēt mācību procesus dažādām izglītojamo mērķgrupām.

Lasīt vairāk...

10 000 soļu dienā – kāpēc un vai vajag?

Aktīvs dzīvesveids vienmēr bijis svarīgs elements rūpēs par ķermeņa fizisko un emocionālo veselību. Viens no vienkāršākajiem veidiem kā nodrošināt pietiekamu fizisko aktivitāšu līmeni ir iešana. Lai gan ārkārtējās situācijas laikā sabiedrība pielāgojusies jauniem apstākļiem, tostarp, vairāk pavadot laiku mājās, kustība joprojām ir svarīgs ikdienas elements, kam arī ziemā jāpievērš uzmanība. Par to, kāpēc īpaši cilvēkiem ar sēdošu darbu turēties pie 10 000 soļiem ik dienas, un kā sevi motivēt uzsākt šo ieradumu, raksta turpinājumā.

Lasīt vairāk...

"Sadales tīkla" pieci padomi elektrodrošai sildītāju lietošanai

Lai arī pēdējos gados Latvijas ziema nav pārsteigusi ar lieliem mīnusiem un salu, atbilstoši meteorologu prognozēm šajā nedēļas nogalē gaidāms stiprākais sals kopš 2019. gada pirmā ceturkšņa vai pat garākā laika posmā. Prognozēts, ka gaisa temperatūra vietām, galvenokārt valsts austrumu un arī centrālajos rajonos, varētu pazemināties līdz -20° C, atsevišķos rajonos līdz pat -24° C. Aukstajā laikā sasildīties palīdzēs elektriskie sildītāji.

Lasīt vairāk...

Profesore: Krīzes laika mācības izglītības nākotnei

Šobrīd, kad daudz un plaši tiek diskutēts par attālināto mācību procesu, tā trūkumiem un priekšrocībām, ir būtiski saprast, ko krīze mums iemācījusi un kuras jauniegūtās prasmes un zināšanas varam saglabāt, pilnveidot un pielietot arī nākotnē. Nedrīkst izmest vēstures mēslainē to, ko šajā krīzes laikā esam iemācījušies.

Lasīt vairāk...

Rihards Kols: Infodēmijas upuri un izraisītāji – "burbuļi"

2020.gads ir pelnījis “annus horribilis” titulu. Tas bija smags, nogurdinošs, haotisks un nervozitātes, neskaidrības pilns laiks, kas iestiepies arī jau 2021. gadā. Šis laiks daudziem paliks atmiņā kā pandēmijas plosīšanās laiks, kas piešķīla uguni dezinformācijas un sabiedrisko un politisko vērtību sadursmēm, tā izraisot pasaules mēroga infodēmiju. Sazvērestības teoriju un viltus ziņu straujā izplatība un popularitāte, īpaši tāpēc, ka šoreiz tas nebija “Kremļa pirksts”, troļļi vai viltus ziņu klikšķu biznesmeņi – trauksmes zvani sāka zvanīt, konstatējot, ka tagad dezinformāciju daudz vairāk izplatām mēs paši, un to tālāk popularizē pat valstu līderi.

Lasīt vairāk...

Izglītības eksperte: Nepieciešams mazināt plaisu starp vidusskolu un augstskolu

Ja skolēns mācās vidusskolā, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā viņš jau domā par studijām augstskolā. Nepieciešama ciešāka sasaiste un plaisas mazināšana starp vidusskolu un augstskolu, ko var panākt, tuvinot skolēnu pētniecībai, tam, kas tiek praktizēts un pieprasīts augstskolās. Tas sasaucas arī ar augsta ranga ierēdņu ieteikumiem augstskolām studijas ievirzīt pētniecības formātā.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.